Piektdien, 16.decembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) tiekoties ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski, norādīja ka viena no tuvākā laika prioritātēm ir nākamā gada valsts budžeta sagatavošana, kura likumprojektu Saeimā paredzēts iesniegt februāra sākumā informē Finanšu ministrija (FM).
Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāts Eiropas Savienības finanšu atbalsts ekonomikas atveseļošanai un enerģētikas krīzes pārvarēšanai, valsts budžeta sagatavošanas process, kā arī fiskālie un citus finanšu jomas jautājumi.
«Jaunā valdība, sākot darbu, ir izvirzījusi vairākas nozīmīgas iniciatīvas un jomas, kurām īpaši nepieciešams atbalsts. Lai ieceres īstenotu un iespējami drīz varētu nodrošināt nepieciešamās politikas izmaiņas un resursus, mums kopīgiem spēkiem operatīvi jāizveido vislabākais iespējamais budžeta projekts atbilstoši šā brīža iespējām,» uzsvēra finanšu ministrs.
Kā informē FM, Latvijas budžeta plāna projekts 2023.gadam iesniegts EK šā gada 11.oktobrī pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Tas sagatavots, pamatojoties uz Finanšu ministrijas 2022.gada augustā atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju un septembrī aktualizētajām fiskālajām prognozēm. Kopumā EK atzinusi, ka šis tehniskais Latvijas budžeta plāna projekts bez politikas izmaiņām atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Padomes rekomendācijās. Tikšanās laikā finanšu ministrs aicināja operatīvi sniegt viedokli arī tad, kad EK tiks iesniegts aktualizētais budžeta plāna projekts.
«Eiropas Savienība atbalsta dalībvalstis ar ievērojamiem finanšu līdzekļiem ekonomikas atveseļošanai pēc pandēmijas un ekonomikas noturības nostiprināšanai pret ārējiem šokiem, kā arī sniedz finanšu atbalstu enerģētiskās krīzes pārvarēšanai. Latvijai šiem mērķiem ir pieejami gandrīz divi miljardi eiro grantu veidā, svarīgi šo atbalstu pilnībā izmantot. Tāpat jāturpina sniegt mērķēts atbalsts vairāk ietekmētajām iedzīvotāju grupām un uzņēmumiem,» norāda Dombrovskis.
«Ņemot vērā augsto inflāciju un procentu likmju pieaugumu, vienlaikus ir nepieciešams pakāpeniski atgriezties pie stingrākas fiskālās politikas,»
uzsver izpildvietnieks, piebilstot, ka tas tas īpaši būtiski Latvijai, ņemot vērā augsto valsts budžeta deficītu.
Tāpat decembra sākumā FM aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.–2025. gadam. Ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku trešajā ceturksnī, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, IKP pieauguma prognoze 2022.gadam ir samazināta līdz 1,6%, bet 2023.gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6%. Līdz 22.decembrim pēc aktualizētā makroekonomiskā scenārija tiks aprēķināta 2023. un turpmāko gadu fiskālā telpa.
