Latvijā mums jābūt gataviem, ka jau ilgstoši novērotie hibrīduzbrukumi no Krievijas puses varētu tikt nopietni pastiprināti, intervijā laikrakstam “Diena” paudis kādreizējais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.
Kažociņš piekrīt no SAB 2023.gada darbības pārskata izrietošajam secinājumam, ka Latvijai ir jākļūst uzmanīgākai pret Krievijas centieniem ietekmēt mūsu informatīvo telpu. Īpaši, ja Krievijai sāks iet slikti Ukrainā, tā varētu mēģināt kaut ko darīt arī mūsu reģionā, jo “mēs esam ievainojami”, uzskata bijušais SAB vadītājs, atgādinot, ka no Kremļa viedokļa Latvija ir vissvarīgākā no Baltijas valstīm, jo, ja Latviju var kontrolēt militāri vai politiski, Lietuvā un Igaunijā ir daudz sarežģītāki apstākļi.
“Tādēļ mums jābūt gataviem, ka jau ilgstoši novērotie hibrīduzbrukumi varētu tikt nopietni pastiprināti,” uzsver Kažociņš. Viņš norāda, ka tādā gadījumā Latvijas pirmā aizsardzības līnija, ļoti iespējams, būs iekšlietu struktūras, un ļoti slikti, ka šī gada budžetā to vajadzībām atkal netika atrasti pietiekami līdzekļi.
Intervijā “Dienai” Kažociņš atzinīgi izsakās par SAB gada pārskatu un atzīst, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ir salauzis iedomāto sabiedrisko nolīgumu ar Krievijas sabiedrību, ka tā nejauksies politikā, bet viņš par to valstij nodrošinās lēnu, bet tomēr pozitīvu labklājības attīstību katru gadu.
Bijušais SAB direktors pieļauj, ka pēc marta vidū gaidāmajām Krievijas prezidenta “vēlēšanām” kaimiņzemē varētu notikt nākamais atklātais mobilizācijas vilnis,
un tas viss varētu radīt lielu iekšējo spriedzi ne tikai tautā vien.
“Tauta ir tā nospiesta, ka diez vai mēs varētu redzēt kaut kādu sacelšanos, un tas arī ir SAB ziņojumā minēts, bet viņi arī pareizi norāda, ka parādās arvien vairāk diskusiju Krievijas elitē par to, kāda būs situācija pēc Putina. Jo viņi labi saprot, ka Putina gājiens Ukrainā ir neiedomājama kļūda, no kuras viņam atpakaļceļa vairs nav, un tas ved uz problēmām vidējā un ilgtermiņā Krievijai. Tādēļ viņi aiz Putina muguras sāk nopietni runāt, ko darīt, lai viņi nezaudētu savu varu un savu naudu,” norāda Kažociņš.
Pēc viņa teiktā, elitēm kara apstākļos ir iespēja gūt labumu, pārņemot aizgājušos ārzemju uzņēmumus, un arī pelnīt no kara ekonomikas, bet tas ir īslaicīgi. Jautājums esot, cik droši un ilglaicīgi Krievijas elite šādu stāvokli varēs saglabāt. Tas visvairāk uztraucot Krievijas elites pārstāvjus, kuriem ir vara un nauda.
“Tāpat Krievijas eliti uztrauc iespējama interešu šķelšanās, jo ir taču tādi, kas uzskata, ka Putins nepietiekami agresīvi karo Ukrainā, bet ir arī tādi, kas uzskata – ja Krievija turpinās šādā garā, nekādas nākotnes perspektīvas valstij nebūs, tādēļ jāatrod iespēja šo karu izbeigt un atgriezties pie normalitātes arī attiecībās ar Rietumiem,” intervijā laikrakstam “Diena” ar savu redzējumu par Krievijā notiekošo dalījies Kažociņš.
Lasiet arī: Jūlija Navaļnaja: Ja vēlaties sakaut Putinu, cīnieties ar viņa noziedznieku bandu