Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir skeptiska par sabiedrības iniciatīvu, kas rosina grozīt Darba likuma 131.pantu un paredz četru dienu un 32 stundu darba nedēļu. Taču, kā izriet no tās trešdienas, 1.feburāra, komisijas sēdē pausta, komisija aicina vērtēt elastīgu darba laiku.
Deputāti nodeva iniciatīvu izskatīšanai Trīspusējās sadarbības padomei, lai arī tādejādi turpinātu vērtēt elastīgu darba laiku. Līdzīga iniciatīva jau 2020.gadā tika iesniegta Saeimā, bet to noraidīja, taču šoreiz parlaments to ir nodevis vērtēšanai komisijās.
Iniciatīvas autora Denisa Meļehova ieskatā, palielinot brīvo laiku, darbinieku apmierinātības un radošuma līmenis pieaugs, nesamazinot darba efektivitāti. Viņaprāt,
būs vairāk brīvā laika arī mācībām un personīgajai pilnveidei, kam arī būs pozitīvs ekonomiskais efekts.
Komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV) sēdes ievadā sacīja, ka, iepazīstoties ar citu valstu piemēriem, viedokļi ir dažādi, un tie nav viennozīmīgi. Bērziņa pieļāva, ka Latvija ekonomika pašreiz to nevar atļauties, bet ir vērts diskutēt par elastīgu darba laiku.
Valsts kancelejas pārstāvji norādīja, ka iniciatīva valsts pārvaldē nav atbalstāma, jo jau šobrīd ir darbinieku trūkums. Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā darba stundu samazinājums ietekmētu pakalpojumu pieejamību valsts un pašvaldību pārvaldē. Ministriju pārstāvji aicina vērtēt elastīgu darba laiku, kā arī attālinātu darbu, kas pēc pandēmijas ir aktuāls.
Sēdē kā elastīgs darba laika piemērs tika minēta 40 stundu darba nedēļa, kurā četras dienas strādā deviņas stundas, vienu dienu – četras.
Deputāts Edmunds Cepurītis (P) aicināja pārskatīt uz izvērtēt Darba likumu, lai tas ir atbilstošs mūsdienām. Pētījumi parādot, ka, atsevišķās nozarēs saīsinot darba laiku līdz 36 stundām nedēļā, produktivitāte palielinās proporcionāli. Tāpat viņš piedāvāja pilotprojektu, ko varētu izpildīt Rīgas domes struktūrvienība Rīgas digitālā aģentūra.
Raivis Dzintars (NA) neatbalsta 32 stundu darba nedēļu, bet uzskata, ka mērķis ir veicināt elastīgāku darba laiku, nevis to noteikt likumā. Līga Kozlovska (ZZS) atzīmēja, ka daudzās profesijās ir izplatīts izdegšanas sindroms, tāpēc ir vērts domāt par apmaksātām trīs dienām gadā veselības uzlabošanai.
Latvijas Darba devēju konfederācija šodienas ekonomikas situācijā iniciatīvu neatbalsta, bet arī atzīst, ka esot vērts diskutēt par nodarbinātības modernizēšanu.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2019.gadā Odsherredas pašvaldība Dānijā – uz trīs gadu pārbaudes laiku – pārgāja uz četru dienu darba nedēļu, dodot brīvu piektdienu saviem 300 darbiniekiem.
Lasiet arī: Iniciatīvu par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību vēlreiz parakstījuši 10 000 cilvēku