Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija paziņojusi, ASV un sabiedroto kopīgās mācības pārkāpj visas visas robežas un apdraud drošību reģionā, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Ziemeļkorejas valsts medija KCNA izplatītajā valdības paziņojumā teikts, ka Pjenhaņa nav ieinteresēta dialoga veidošanā, kamēr vien Vašingtona īsteno draudīgu politiku: «Korejas pussalas militārā un politiskā situācija ir sasniegusi bīstamas robežas ASV un tās vasaļvalstu pārgalvīgo militāro manevru un draudīgās rīcības dēļ.»
Vašingtona noraidījusi apsūdzības un paziņojusi, ka ir gatava tikties ar Ziemeļkorejas diplomātiem viņiem ērtākā vietā un laikā. Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis sacīja:
«Mēs esam skaidri darījuši zināmu, ka nevēlamies apdraudēt Ziemeļkoreju, un vēlamies risināt visus jautājumus, kas skar abas valstis un reģionu, diplomātiskā ceļā.»
Ziemeļkorejas paziņojums bija reakcija uz ASV Aizsardzības ministra Loida Ostina (Lloyd Austin) vizīti Dienvidkorejā nedēļas sākumā. Ostins ar Dienvidkorejas kolēģi vienojās par militāro mācību paplašināšanu un militārā aprīkojuma izvietošanu reģionā, kuru skaitā ietvertas arī kravas lidmašīnas un tālas darbības bumbvedēji. Lēmums pieņemts, lai atbildētu uz Ziemeļkorejas pastiprināto bruņošanos un novērstu kara draudus. Ziemeļkoreja to nodēvējusi par spilgtu ASV bīstamības izpausmi, un paziņojusi, ka šādā veidā Korejas pussala tiek pārvērsta par karadarbības zonu un milzīgu ieroču noliktavu.
Ziemeļkoreja esot gatava atbildēt jebkādām ASV militārām darbībām, un esot sagatavojusi rīcības plānu, kas ietver arī kodolieroču izmantošanu. Vaicāts par spriedzi attiecībās ar Ziemeļkoreju, Ostins norādīja, ka ASV mērķis ir panākt drošību un stabilitāti reģionā, un tā saglabā apņēmību aizstāvēt Dienvidkoreju. Kā mantojums no 1950.–1953.gada Korejas kara, kas noslēdzās drīzāk ar pamieru nekā ar miera līgumu, Dienvidkorejā joprojām ir izvietoti gandrīz 30 tūkstoši ASV karavīru. Baltais nams paziņojis, ka mācības ir tādas pašas kā jau iepriekš rīkotās, un tās nekādā veidā nav provokācija.
2022.gadā Ziemeļkoreja veica virkni raķešu izmēģinājumu, kas ar ANO Drošības padomes lēmumu ir aizliegti. Tā arī apsvēra kodolieroču izmēģinājumu atsākšanu. Dienvidkorejas ārlietu ministrs, Ņujorkā tiekoties ar ANO ģenerālsekretāru Antonio Guterešu (Antonio Guterres), aicināja ANO pievērst pastiprinātu uzmanību Ziemeļkorejas provokācijām un pastiprināt centienus noteikt sankcijas pret autoritāro režīmu.
1.februārī ASV un Dienvidkoreja rīkoja kopīgas mācības, izmantojot ASV bumbvedējus B-1B un iznīcinātājus F-22, kā arī abām valstīm piederošos iznīcinātājus F-35. Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija ziņoja: «Kopīgās mācības šoreiz parāda ASV gribu un spējas sniegt spēcīgu un uzticamu aizsardzību pret Ziemeļkorejas draudiem.»
Lasiet arī: Dienvidkoreja vēlas rīkot kopīgas kodolmācības ar ASV
