«Diemžēl neko citu nevar tik viegli un ātri zaudēt, kā [sabiedrības] uzticēšanos. Jā, es jūtu ka šī uzticēšanās [Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem] ir iedragāta, un mums būs jāstrādā tā, lai to atjaunotu,» aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) teica ar dziļu nožēlu, otrdien, 7.martā, informējot medijus par skandalozo pārtikas iepirkumu 220 miljonu eiro vērtībā.
Viņas un aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretāra Jāņa Garisona preses konferencē gan bija patiesu emociju uzplaiksnījumi, bet maz konkrētības. Mūrniece skaidroja, ka ticis
saņemts «noteiktas tiesībsargājošās iestādes rakstveida lūgums» nesniegt detalizētu informāciju par iepirkumu,
lai tādejādi netraucētu tiesībsargajošajām iestādēm veikt nepieciešamās pārbaudes.
Konkrētāk par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārtikas iepirkuma skandāla būtību – šeit.
Līdz šim tika ziņots par iepirkuma materiālu nodošanu Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojam. Tagad, no AM vadības teiktā, skandāla izmeklēšanā iesaistīti vai iesaistījušies citi likumsargi. Spriežot pēc Mūrnieces un Garisona demonstratīvās piesardzības, varam minēt, ka ir runa par Satversmes aizsardzības biroju.
Kā valsts sekretārs savos ievadvārdos skaidroja iepirkuma stratēģisko vajadzību, NBS bija apmēram 130 pārtikas piegāžu līgumi, bet neviens no tiem nenodrošināja apgādes mehānisma veidošanu kara laika situācijai. Tāpēc jau 2020.gada decembrī sācies darbs pie tāda veidošanas, sadarbojoties ar Jelgavas lauksaimnieku universitāti un pārtikas ražotājiem – analizēta rezervju veidošana, loģistikas un noliktavu kapacitāte.
Ministre atzina: «Sākumā iepirkuma mērķis bija viens, bet atzīsimies, rezultāts ir pavisam cits. [..] Sākotnēji tika plānots iepirkt loģistikas pakalpojumu, faktiski – kā šobrīd izskatās – tika iepirkts ēdināšanas pakalpojums. Iepirkumu procedūras laikā ir nesaprotami veiktas izmaiņas pretendentu kvalifikācijas prasībās.»
Viņa rosinājusi veikt sākotnējo pārbaudi, un tās rezultāti apstiprināja sākotnējās aizdomas par iespējamajiem pārkāpumiem šajā iepirkumā. Pārbaudē konstatēts, ka nav izvirzītas pašsaprotamas prasības šāda veida un mēroga iepirkumam: nav noteiktas minimālās prasības transporta un noliktavu apjomam, minimālais uzņēmuma apgrozījuma apjoms iepriekšējos trīs gados.
Konkursa komisija nenodrošināja vienlīdzīgu attieksmi pret visiem konkursa dalībniekiem,
pieļāva priekšrocību radīšanu konkrētam uzņēmumam. Netika izvērtēti drošības aspekti (tiek minēts, ka iepirkumā uzvarējušā uzņēmuma Zītari LZ līdzīpašnieks Modris Supe ir kā advokāts aizstāvējis Krievijas biznesa intereses Latvijā.)
Runājot par līguma summu, tika uzsvērts, ka tādas naudas valsts aizsardzības budžetā nav. Pasūtītājam vajadzēja noskaidrot, vai tik liela summa – pat ja tā tiešām būtu pamatota – vispār ir pieejama. Šie 220 miljoni esot ir viens no kliedzošākajiem pārkāpumiem, kas konstatēts sarīkotajā pārbaudē – slēgt līgumu bez finansiāla pamata. Taču to parakstījusi virkne NBS amatpersonu, un, kā teica ministre, «var tikai brīnīties – kā tas ir iespējams?!»
Valsts sekretārs teica, ka par šādu iepirkuma summu pats ir uzzinājis no medijiem, jo pirms tam bijusi runa par «astoņiem miljoniem eiro un pieciem gadiem».
Taču šis iepirkums ir saistošs NBS un AM. Tādēļ ministre uzsvēra, ka tas tiks juridiski izvērtēts ļoti detalizēti, lai valstij netiktu nodarīti zaudējumi – ja gadījumā līgums ietver nopietnas soda sankcijas par tā laušanu.
Tāpat tiks uzsākta dienesta izmeklēšana pret «konkrētām amatpersonām» (visi iepirkumu komisijas locekļi, kā arī citi darbinieki, kas saistīti ar šo iepirkumu) un, vērtējot viņu atbildību, lemts par atstādināšanu no darba pienākumiem uz izmeklēšanas laiku. Mūrnieces ieskatā, dienesta izmeklēšana būs «noteikta dienu skaita, ne mēnešu, jautājums».
Šobrīd AM vadībai izskats, ka varētu būt runa par divu amatpersonu atstādināšanu, bet tiks ievērotas visas likuma prasības un procedūras, lai viss notiktu juridiski precīzi. Vaicāts par viņa personisko atbildību, Garisons viegli aizsvilās – cik nu tas ierēdnim ir iespējams –, ka
«man nav kristāla bumbas, lai uzzinātu, [ko dara padotie]»,
jo aizsardzības nozarei gadā ir ap divsimt iepirkumu, nav iespējams izsekot katru.
Ministre aizstāvēja Garisonu: «Neviens valsts sekretārs nevar veikt visu amatpersonu un ierēdņu darbu!» Katram ir savi konkrēti amata pienākumi un atbildība, tāpat citi nedrīkst iejaukties iepirkumu komisiju darbā. Mūrniece uzsvēra, ka ir jāstiprina iekšējā uzraudzība, taču – var izstrādāt visbrīnišķīgāko kārtību, bet vai tā pasargās no ļaunprātības?
Garisons – vaicāts, vai iepirkuma laušana vai iesaldēšana neapdraud NBS apgādi, skaidroja, ka jau iesākumā bija skaidrs, ka tas būs ilgs process. Nav iespējams vienā dienā pāriet no visiem iepriekšējiem līgumiem uz jauno, ar Zītariem slēgto. Pāreja ir pakāpeniska, trijās NBS vienībās līgumi jau ir izbeigušies, bet tās nav tās lielākās. Līgums tur ir spēkā ar februāri. Pārējās vietās tas stāsies spēkā, kad tur beigsies iepriekšējie. Liela daļa no tiem – tikai nākamā gada sākumā. Viņš uzsvēra: NBS vienības ar pārtiku ir apgādātas.
BNN vaicāja ministrei, vai viņa, pieredzējusi politiķe, redz tiešu saistību ar Supes ziedojumu partijai Latvijas attīstībai un iepirkuma rezultātu?
Kā pieredzējusi politiķe, viņa no skaidras atbildes izvairījās: «Uzdrošināšos teikt, ka esmu jau atbildējusi: vispirms ir veikta AM pārbaude, kurā esam secinājuši, ka jāizmeklē konkrētu amatpersonu nodarījumi, un materiāli ir iesniegti tiesībsargājošām iestādēm».
Tāpat BNN atgādināja Mūrniecei par Valda Vernera – iepriekšējā ministra Arta Pabrika padomnieku, kurš arī darbojās iepirkuma komisijā – ministrei adresēto un publiski izplatīto iesniegumu: ja tikšot atklāti visi iepirkuma dokumenti, tikšot pierādīta viņa nevainīgums. Kāda ir viņas atbilde Verneram un sabiedrībai? Ministre atbildēja ar atgādinājumu par saņemto likumsargu lūgumu informāciju nepubliskot.
Šāda atruna patlaban ministrijas vadībai ir diezgan izdevīga, jo sargā sabiedrisko domu no šoka, ko izraisītu visas ar skandālu saistītās informācijas atklāšana. Tik izdevīga, ka BNN jutās spiests Mūrniecei vaicāt: «Lūgums bija pašu likumsargu iniciatīva – vai arī ministrija lūdza, lai šie dienesti tai ko tādu palūdz?»
«Mēs apmainījāmies ar informāciju saistībā ar šo līgumu,» bija visa Mūrnieces atbilde.
Lasiet arī: Aicina apturēt 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu
