Eiropas Savienība (ES) nolēmusi uz Moldovu nosūtīt civilo misiju, lai palīdzētu Austrumeiropas valstij cīnīties ar pieaugošo spiedienu no ārpuses, galvenokārt Kremļa centieniem destabilizēt situāciju valstī, raksta Politico.
Pirmdien, 24.aprīlī, publiskotajā paziņojumā amatpersonas apstiprinājušas, ka virkne ziņojumu liecina par Kremļa centieniem destabilizēt situāciju Moldovā. ES augstais komisārs ārlietās Žuzeps Borels (Josep Borrell) norādījis, ka misijas uzdevums būs “atbalstīt Moldovu, lai tā spētu nosargāt savu drošību, teritoriālo vienotību un suverenitāti” Krievijas draudu priekšā.
ES amatpersonas apstiprinājušas, ka misija pievērsīsies krīzes pārvaldībai un hibrīddraudu, tostarp kiberdrošības, aspektiem, un palīdzēs cīnīties ar ārvalstu informatīvo manipulāciju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis februārī informēja, ka ukraiņu drošības dienesti pārtvēruši Krievijas plānus demokrātijas gāšanai un kontroles pārņemšanai Moldovā. Moldovas prezidente Maija Sandu vēlāk norādīja, ka plāni ietvēruši sabotāžas un par civiliedzīvotājiem maskētu militārpersonu rīkotas vardarbīgas akcijas, uzbrukumus valdības ēkām un ķīlnieku saņemšanu.
Bijušais Moldovas vēstnieks ANO, Ņujorkas Universitātes profesors Vlads Lupans sacīja, ka lēmums par misijas nosūtīšanu uz Moldovu pieņemts pēc tam, kad kļuvis redzams, ka Moldovai būs ļoti sarežģīti cīnīties ar Krievijas ietekmes operācijām vienai. Lupans Politico norādīja, ka misijas galvenais uzdevums būs demonstrēt iedzīvotājiem,
kā ES tiesiskums un demokrātijas pamatprincipi, nevis Krievijas autokrātija, rada cieņpilnus un pārtikušus apstākļus.
Moldova, kurā ir apmēram 2,6 miljoni iedzīvotāju, ilgstoši bija Maskavas sabiedrotā, un seperātiskajā Piedņestrā ir izvietoti apmēram 1500 Krievijas karavīri. 2020.gadā ievēlētā Sandu ir atkārtoti nosodījusi Kremli par iebrukumu Ukrainā, un aicinājusi izvest Maskavas spēkus no Moldovas. Pērn jūnijā ES līderi paziņoja, ka gan Moldova, gan Ukraina ir kļuvušas par ES kandidātvalstīm, un tiks uzsākts uzņemšanas process.
Tomēr Krievijai Moldovā joprojām ir liela ietekme – valstī darbojas vairāki populāri krievvalodīgie mediji, un teju visa Moldovai nepieciešamā dabas gāze tiek importēta no Krievijas. Pēc Maskavas paziņojuma par cenu celšanu un piegāžu ierobežošanu Moldova vērsās pie Briseles pēc palīdzības.
Lasiet arī: Moldova izjaukusi pret valdību vērstu protestu plānu
