Ceturtdien, 16.maijā, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsolīja “jaunu partnerības ēru”, vienlaikus kritizējot ASV kā agresīvu aukstā kara hegemonu, taču piektdien Putins noslēgs divu dienu vizīti Ķīnā Harbinā, uzsverot tirdzniecības nozīmi ar Krieviju, apmeklējot Krievijas un Ķīnas izstādi un piedaloties forumā par starpreģionu sadarbību, ziņo “Reuters”.
Saskaroties ar politisko izolāciju un Rietumu sankcijām saistībā ar Krievijas divus gadus ilgo iebrukumu Ukrainā, Putins arvien vairāk vēršas pie Ķīnas, lai rastu atbalstu savai kara ekonomikai.
Sji sagaidīja Putinu uz sarkanā paklāja pie Lielās Tautas zāles Pekinā, kur viņus sveicināja armijas karavīri, 21 lielgabala salūts un bērni, kas vicināja Ķīnas un Krievijas karogus.
🇨🇳 Xi Jinping: “My great friend, I welcome you…”
🇷🇺 Putin: “Dear friend…” pic.twitter.com/cogVRlIbuA
— COMBATE |🇵🇷 (@upholdreality) May 16, 2024
Sji un Putins ceturtdien parakstīja kopīgu paziņojumu par “jauno ēru”, kurā pausta opozīcija ASV daudzos drošības jautājumos un kopīgs viedoklis par dažādiem jautājumiem, sākot no Taivānas un Ukrainas līdz Ziemeļkorejai un sadarbībai jaunu miermīlīgu kodoltehnoloģiju un finanšu jomā.
“Ķīnas un Krievijas attiecības ir grūti izcīnītas, un abām pusēm tās ir jākopj un jāstiprina,”
Sji sacīja Putinam, piebilstot, ka Ķīna, sadarbojieties, ir gatava panākt abu valstu attīstību, kā arī ir gatava kopīgi “aizstāvēt godīgumu un taisnīgumu pasaulē”.
Sji ir teicis Putinam, ka viņiem abiem ir iespēja panākt pārmaiņas, kādas pasaule nav pieredzējusi gadsimtu, un daudzi analītiķi to uzskata par mēģinājumu izaicināt ASV vadīto globālo kārtību.
Kopīgajā “jaunās ēras” paziņojumā tika izklāstīti plāni padziļināt abu valstu stratēģiskās attiecības, stiprināt militārās saites un sadarbību aizsardzības jomā reģionālās un globālās drošības labā. Tajā tika kritizēta ASV un nosodīti centieni konfiscēt ārvalstu aktīvus, atsaucoties uz Rietumu darbībām Ukrainas atbalstam, konfiscējot un izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus.
Vienlaikus Sji sacīja, ka abas puses ir vienisprātis, ka politisks Ukrainas krīzes risinājums ir “pareizais virziens”,
un kopīgajā paziņojumā teikts, ka abas valstis iebilst pret ieilgušu konfliktu.
Pagājušajā mēnesī ASV amatpersonas paziņoja, ka Pekina palīdz Maskavas kara centieniem, nodrošinot dronu un raķešu tehnoloģijas, satelītattēlus un iekārtas, lai gan Ķīna apgalvo, ka tā nav piegādājusi ieročus nevienai pusei.
Krievijas izolācija no pasaules ir kāpinājusi tās tirdzniecību ar Ķīnu, kas pagājušajā gadā pieauga par 26,3%, sasniedzot rekordaugstu apjomu – 240,1 ASV dolāru, liecina Ķīnas muitas dati.
Ķīnas laikraksta “Global Times” rakstā, kas publicēts piektdien, tika teikts, ka Ķīna jau 13 gadus ir Krievijas lielākā tirdzniecības partnere, uzsverot, ka, neskatoties uz ārējiem izaicinājumiem, abu valstu ciešās tirdzniecības attiecības ir saglabājušās, apliecinot to partnerattiecību stabilitāti.
Lasiet arī: NATO augstākais komandieris: Krievijas ofensīva nenesīs panākumus
