Moldovas prezidente Maija Sandu (Maia Sandu) paziņoja, ka svētdien, 20.oktobrī, notikušās dubultās vēlēšanas piedzīvoja “bezprecedenta” ārējās iejaukšanās uzbrukumu pēc tam, kad provizoriskie rezultāti liecināja, ka prezidenta vēlēšanas beigsies ar papildu balsojumu, taču, neraugoties uz Krievijas spiedienu, Moldovas, kas balansē starp Austrumiem un Rietumiem, dalība Eiropas Savienībā (ES), šķiet, tiks virzīta uz priekšu, ziņo “Reuters“.
Pirmdien, kad bija saskaitīti 97,66% balsu, 50% moldāvu bija balsojuši “par” iestāšaos ES, liecina Moldovas Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļa vietnē publicētie rezultāti.
Tikmēr Sandu, ar saskaitītām 97,7% balsīm, prezidenta vēlēšanās ieguva 41.91% balsu, bet viņas galvenais sāncensis, bijušais ģenerālprokurors Aleksandrs Stojanoglo (Alexandr Stoianoglo) – 26.32%.
Tā kā neviens no prezidenta kandidātiem nesasniegs 50% robežu, 3.novembrī tiks rīkotas otrā vēlēšanu otrā kārta.
Paziņojumā Moldovas iedzīvotājiem Sandu norādīja, ka ir “skaidri pierādījumi”, ka noziedzīgi grupējumi, kas sadarbojas ar Moldovas interesēm naidīgiem ārvalstu spēkiem, ir ieguldījuši “desmitiem miljonu eiro, melus un propagandu”, lai noturētu Moldovu “nedrošības un nestabilitātes slazdā” un centušies nopirkt 300 000 balsu, ko viņa nosauca par “vēl nepieredzēta mēroga krāpšanos”.
“Viņu mērķis bija graut demokrātisku procesu. Viņu nolūks bija sabiedrībā izplatīt bailes un paniku… Mēs gaidām galīgos rezultātus, un mēs reaģēsim ar stingriem lēmumiem,” viņa sacīja.
Bēguļojošais Moldovas magnāts Īlans Šors, kurš tiek apsūdzēts par iejaukšanos vēlēšanās, apsveica vēlētājus ar ES referenduma noraidīšanu, neraugoties uz apsūdzībām par vēlētāju uzpirkšanu, kas, kā viņš apgalvo, ir likumīga, ņemot vērā, ka viņš sociālajos plašsaziņas līdzekļos atklāti piedāvāja maksāt moldāviem, lai pārliecinātu citus balsot noteiktā veidā.
Pirms balsojuma Moldovas varas iestādes slēdza tīmekļa vietnes, kurās, viņuprāt, tika izvietota dezinformācija, un paziņoja, ka ir atklājušas Krievijā īstenotu programmu, kuras mērķis bija apmācīt Moldovas iedzīvotājus rīkot masu nemierus, un uzsāka krimināllietas pret Šora sabiedrotajiem.
Svētdienas referenduma mērķis bija definēt iestāšanos ES kā konstitucionālu mērķi.
Pirms balsojuma aptaujas liecināja, ka lielākā daļa Moldovas iedzīvotāju atbalsta pievienošanos ES.
Vismaz pieci prezidenta kandidāti aicināja savus atbalstītājus vai nu boikotēt referendumu, vai balsot “nē”, apgalvojot, ka referendums ir viltība, lai palielinātu Sandu pārsvaru vēlēšanās.
Stojanoglo, kura kandidatūru atbalstīja tradicionāli prokrieviskā Sociālistu partija, boikotēja referendumu, sakot, ka Moldovai nepieciešama jauna valdība un ka uzvaras gadījumā viņš uzlabos attiecības ar ES, Krieviju, ASV un Ķīnu.
Reaģējot uz vājajiem referenduma rezultātiem, Sandu partijas PAS likumdevējs Oazu Nantojs (Oazu Nantoi) referenduma rezultātu skaidroja ar Krievijas “hibrīdiejaukšanos”, uzsverot Moldovas neaizsargātību pret Putina ietekmi.
Lasiet arī: Moldova brīdina, ka Krievija maksā moldāviem, lai tie balsotu pret pievienošanos ES
