Liela daļa Ukrainas teritorijas pēc Krievijas raķešu triecieniem joprojām slīgst tumsā, un Kijivas iedzīvotāji aicināti veidot ūdens, pārtikas un silta apģērba krājumus, vēsta aģentūra Reuters.
Maskava atzīst uzbrukumus kritiski svarīgajai infrastruktūrai, norādot, ka tā vēlas mazināt Ukrainas spēju pretoties un piespiest Kijivu sēsties pie sarunu galda. Kijiva norāda, ka šādi uzbrukumi ir kara noziegums. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja: «Mēs kopā esam izturējuši deviņus kara mēnešus, un Krievijai nav izdevies mūs salauzt, un tai tas arī neizdosies.»
Zelenskis apsūdzēja Krieviju nemitīgā Hersonas apšaudīšanā. 24.novembrī šajās apšaudēs ievainots 21 un nogalināti septiņi Hersonas iedzīvotāji.
NASA satelītattēli parāda, ka, lūkojoties no kosmosa, Ukraina ir kļuvusi par melnu ielāpu uz naksnīgās planētas gaismu fona. Zelenskis pastāstīja, ka energoapgāde, apkure, komunikācijas un ūdensapgāde pakāpeniski tiek atjaunota, tomēr ūdens pieejamība joprojām ir problēmatiska 15 valsts reģionos. Ukrenergo, valsts elektroapgādes tīkla pārvaldītājs, 24.novembra pēcpusdienā norādīja, ka joprojām netiek apmierināta puse no pieprasījuma.
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko sacīja, ka sala apstākļos trīs miljonu pilsētā 60% iedzīvotāju ir atstāti bez elektrības. «Mēs saprotam, ka atkal var lidot raķetes. Mums ir jābūt gataviem notikumu attīstībai,» piebilda Kļičko.
Varas iestādes ir sagatavojušas palīdzības centrus, kur iedzīvotāji var uzlādēt mobilos telefonus, sasildīties un saņemt siltu dzērienu. Kāda sieviete vienā no šiem centriem pastāstīja: «Šī ir otrā diena bez elektrības un ēdiena. Vairāk nekā 60 bērni gaida maltīti, un mēs nevaram neko pagatavot, ja netiek atjaunota elektropadeve.»
Ceturtdienas, 24.novembra, uzbrukumi pirmo reizi 40 gadu laikā likuši slēgt visas Ukrainas atomelektrostacijas. 24.novembris arī iezīmēja pilnus deviņus mēnešus kopš Krievijas iebrukuma. Maskava to joprojām dēvē par «speciālo militāro operāciju», lai pasargātu krievvalodīgos, savukārt Ukraina un rietumu sabiedrotie norāda, ka tas ir pilna apjoma karš. Kopš oktobra sākuma Krievija vismaz vienreiz nedēļā veic smagus raķešu uzbrukumus, lai sagrautu Ukrainas energoapgādi. Zelenskis medijam Financial Times sacīja, ka triecieni ir radījuši situāciju, kas nav pieredzēta teju 90 gadus – valsti Eiropā, kur vispār nav gaismas.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs (James Cleverly) apmeklēja Ukrainu un solīja nodrošināt, lai Ukraina šajā ziemā saņemtu visu tai nepieciešamo atbalstu. Kleverlijs nosodīja Krieviju par tās brutālo uzbrukumu civiliedzīvotājiem, slimnīcām un energoinfrastruktūrai.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka ukraiņu ciešanas ir Kijivas vaina – tā nav piekritusi Maskavas nosacījumiem. Peskovs gan neprecizēja, kādi tie ir. Ukrainas puse uz to atbildēja, ka cīnīsies tik ilgi, kamēr visi krievu spēki būs pametuši tās zemi.
Starptautiskā bezvēsts pazudušo personu komisija (ICMP) informējusi, ka kara laikā Ukrainā bez vēsts pazuduši vairāk nekā 15 000 cilvēku. Tā norādīja, ka nav skaidrs, cik cilvēki ir piedzīvojuši piespiedu pārvietošanu, tiek turēti apcietinājumā Krievijā, ir dzīvi un šķirti no ģimenēm, vai miruši un apbedīti neiezīmētās kapavietās.
