Valsts un pašvaldību amatpersonu atbildību reglamentē vairāki normatīvie akti, tomēr sabiedrībā iesakņojies viedoklis, ka realitātē šo atbildību neviens tā īsti nekontrolē. Izņēmums ir vienīgi skaļu sabiedrisko rezonansi guvušie gadījumi. Kāpēc amatpersonas var izsprukt sveikā teju par visiem lēmumiem, kuriem bijušas negatīvas sekas, BNN jautāja bijušajam LR ģenerālprokuroram Jurim Stukānam.
“Likumdošana, normatīvie akti mums ir sakārtoti, uz to norādījuši arī starptautiskie eksperti,” uzsver bijušais ģenerālprokurors. “Tomēr, kad runājam par piemērošanu, atbildes dažkārt nākas gaidīt gadiem, vai arī tās vispār netiek sniegtas. Tie, kam būtu jāpiemēro likums, droši vien vai nu nav līdz galam spējīgi [to izdarīt], vai nu trūkst profesionalitātes, izpratnes.”
Taujāts, vai tas nozīmē, ka dažāda ranga amatpersonas var nesatraukties, ka par saviem pieņemtajiem lēmumiem būs jāuzņemas arī reāla atbildība, Juris Stukāns saka: “Pamata uztraukumam, ka atbildības nav vispār, mums nav. Tomēr ir gadījumi, kur sabiedrība tiešām ir neizpratnē, kāpēc ir tā, kā ir, un kāpēc dažas lietas netiek novadītas līdz galam. Tāpēc ir svarīgi pieprasīt, lai tiktu nodrošināta amatpersonu atbildība, lai dienesti nodrošina lietu efektīvu izskatīšanu, izvērtēšanu un attiecīgu virzību.”
Uz BNN jautājumu, kādas ir sabiedrības iespējas šo procesu ietekmēt, Juris Stukāns atbild, ka jāprasa profesionalitāte no katras amatpersonas, kura veic savus pienākumus. “Nevar pateikt, ka reālas atbildības nav, varbūt citreiz sabiedrība grib [redzēt rezultātus] ātrāk un efektīvāk. Tomēr, ja runājam par tiesiskumu, tad procesam ir noteikta kārtība, kuru jāievēro. Varbūt jāskatās, vai šī kārtība būtu pilnveidojama, lai tā būtu saprātīgā laikā.”
Bijušais ģenerālprokurors arī norāda, ka visos gadījumos, kad ir pamats runāt par amatpersonu atbildību, ir svarīgi, lai tā būtu gan efektīva, gan savlaicīga, gan saprotama.
“Lai katra amatpersona saprot, ka par pieņemto lēmumu iestājas arī dažādu veidu atbildība,” pauž Juris Stukāns.