Galēji labējie aktīvisti sākuši kampaņu, kas šķeļ kopienas un pastiprina diskusijas par imigrāciju, un piepilda Dublinas ielas ar valsts karogiem, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Kampaņas atbalstītāji norādījuši, ka karogi, kas bez saskaņošanas izvietoti pie apgaismes stabiem, ir vienkārša patriotisma izpausme, un daudzi asi reaģējuši uz ideju, ka valsts karoga lietošana varētu tikt ierobežota. Tikmēr citi sacīja, ka karogi, kas imitē līdzīgu kampaņu Lielbritānijā, tiek izlikti, lai iebiedētu un atzīmētu apkaimes kā paredzētas tikai īriem.
52 gadus vecās Ešlijas Nelsones (Ashley Nelson) apkaime bija pirmā, kurā parādījās karogi. Viņa sacīja, ka nekad nav izjutusi kaunu par valsts karogu, bet tagad tas tiek izmantots kā naida simbols: “Tas ir rasisms. Šī “Īriju īriem” lieta ir pretīga.”
Lai gan neviens nav uzņēmies atbildību par karogu izvietošanu, visskaļākie to aizstāvji ir galēji labējās grupas. Daži vietējie, kas atzinīgi novērtē karogu izlikšanu, pauda atklāti pret imigrāciju vērstus uzskatus. 62 gadus vecais Martins Kids (Martin Kidd) norādīja, ka nevar vainot cilvēkus, kas izliek karogus: “Tie (imigranti) staigā apkārt tā, it kā tiem te viss piederētu.” Viņš aprakstīja pilsētu kā pēdējos 20 gados palikušu nepatīkamāku, un tajā vainoja pieaugošo imigrantu skaitu. Vīrietis arī norādīja, ka tad,
ja vietējās varas iestādes nolems karogus aizvākt, būs pretestība.
2022.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka 47% no Dublinas Ziemeļu iekšpilsētas apkaimes ir dzimuši ārpus Īrijas. Valsts, kam vēsturiski bijusi raksturīga nabadzības izraistīta emigrācija, Eiropas kontekstā ir teju unikāla, jo tās parlamentā nav galēji labējo grupu pārstāvju. Tomēr 21.gadsimts palielinājis turību, un ielās vērojamais jauktais etniskais sastāvs liecina, ka Īrija kļuvusi imigrantiem pievilcīga.
Pēdējos gados pieaudzis pret imigrāciju noskaņotu grupējumu skaits. 2023.gadā pret imigrāciju vērsti aktīvisti palīdzēja Dublinā izraisīt plašas nekārtības, un ir bijuši arī patvēruma meklētāju mītņu dedzināšanas gadījumi.
Līdz šim varas iestādes nav centušās novērst karogu izvietošanu, kas vērojama arī citās pilsētās.
Dublinas Ziemeļu iekšpilsētas apkaimes domniece Žanete Hornere (Janet Horner) sūdzējās par jūtamu spriedzi, un norādīja, ka rīcības trūkums rada vidi, kurā nelieli centieni iebiedēt etniskās minoritātes tiek atļauti un paciesti.
Dublinas pilsētas dome norādīja, ka strādā ar jautājumu, un sadarbojas ar vietējām amatpersonām. Pirms karogu novākšanas esot nepieciešama visaptveroša risku novērtēšana. Kāds vietējais iedzīvotājs sacīja, ka tad, ja karogus tagad novāks, tiek tiks izlikti divtik daudz. Lai gan īsāku laiku Dublinā dzīvojošie imigranti teica, ka nav infromēti par karogu simbolismu, tiek, kas Īrijā dzīvo jau ilgāku laiku, norādīja, ka jūtas ļoti satraukti.
Lasiet arī: Lagarda: Eiropas ekonomika nevar augt bez migrantiem