Migrācijas jautājums Rietumeiropā kļūst par arvien lielāku problēmu. Agrāk vai vēlāk ar to aci pret aci nāksies nostāties arī Latvijai. Ko darīt – atplestām rokām uzņemt visus trešo valstu iedzīvotājus, kuri vēlas šeit ierasties, vai arī stingri kontrolēt visus ar šīm personām saistītos jautājumus? Ko īsti darīt ar imigrantu pieplūdumu, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Viens no argumentiem par labu migrantu pieplūdumam ir, ka šie cilvēki paveic tos mazkvalificētos darbus, par kuriem vairums eiropiešu rauc degunus. Tomēr Filips Rajevskis norāda, ka zemas kvalifikācijas personāla migrācija ir gaužām bezperspektīvs un pat riskants stāsts nacionālajai drošībai.
“Mēs redzam, par ko tas pārvēršas Vakareiropā – Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, un nedomāju, ka arī mums tas būtu nepieciešams. Latvijā ir bezdarbs, nav līdz galam nodarbināti cilvēki, varbūt kaut kas jāmaina nodarbināšanas politikā, bet nedomāju, ka mums jāveicina migrācija no trešajām valstīm.”
Politologs atgādina, ka daudzās Eiropas valstīs cilvēki uz ielām vairs nejūtas droši un pasargāti un tas var izraisīt jau eiropiešu migrāciju.
“Mums ir ko piedāvāt eiropiešiem, kuri grib patverties no bažām par bērnu drošību un trešo valstu cilvēkiem pārpildītās nedrošās vides. Latvijai varētu būt sava loma un sava vieta, kur mēs šos cilvēkus varētu piesaistīt savai valstij. Lielākoties tie ir augsti kvalificēti cilvēki no mūsējai līdzīgas kultūrtelpas ar līdzīgām vērtībām un tradīcijām, kas būtu absolūti pieņemami kā no ekonomiskā, tā sociālā un kulturālā skatupunkta. Ļoti līdzīga situācija ir arī ar Izraēlas pilsoņiem, kur ir karš, un uz āru plūstoša migrācija. Arī šie cilvēki būtu piesaistāmi – viņi ir izglītoti, kulturāli mums tuvi un absolūti akceptējami Latvijas sabiedrībai. Mēs varētu mierīgi pastāvēt līdzās un tas dotu arī ekonomisko pienesumu Latvijai,” saka politologs un piebilst, ka no trešajām valstīm iebraukušie nekvalificēto darbu strādnieki mūs diezin vai vedīs uz labklājību un nenesīs arī nekādu attīstību.
“Viņi nesīs tikai spriedzi. Kā iekšpolitisko tā budžeta spriedzi, jo šie cilvēki vienā brīdī sāks prasīt kā sociālos pabalstus, tā veselības aprūpi pēc tam, kad, nekvalitatīvos darbus veicot, tā būs sagandēta. Agri vai vēlu viņi vēlēsies šeit naturalizēties un ieviest arī savas kulturālās normas Latvijā. Viņi sāks veidot savas slēgtās kopienas un mums nav diez ko liela spēja ar to cīnīties. Neredzu, ka mēs ar kaut ko atšķirtos no Lielbritānijas, Francijas, Dānijas vai Zviedrijas, kuras jau nonākušas fundamentālās problēmās, jo pieļāvušas šādu trešo valstu pilsoņu slēgtu kopienu izveidošanos, kuras tagad sāk diktēt jau savu politisko dienaskārtību.”
Uz BNN teikto, ka Latvija nemaz nedrīkst migrantus no trešajām valstīm neuzņemt, jo pretējā gadījumā mums jāmaksā bargas soda naudas, Filips Rajevskis teic, ka migrācija ir Latvijas suverēnās tiesības. “Ja mūsu vadošie politiķi sāk stāstīt, ka mums šajā ziņā kāds kaut ko var uzspiest, tad tas nozīmē, ka šie cilvēki nav izdarījuši savu darbu. Mēs labi zinām, ka ne Igaunijai, ne Polijai to neuzspiež. Būsim reāli – Latvija visu laiku ir zem permanenta migrācijas kā ieroča spiediena, uz robežas visu laiku ir ārkārtas situācija. Mums nav jāpieņem trešo valstu pilsoņi un nevienam nav tiesības mums viņus uzspiest.”
Bet kā tad ar mūsu pašu “Progresīvajiem”, kuri būtībā iestājas par labu migrācijai? Filips Rajevskis uzsver: “Te nav svarīgi, ko saka “Progresīvie”, bet gan sabiedrības vairākums. Pie kam šeit ir absolūts konsenss starp visām Latvijas kopienām – šo problēmu mums klāt vēl nevajag.”
Lasiet arī: BNN fokusā | Priekšvēlēšanu pekstiņi un pēcvēlēšanu nodokļi? Politologa skats
Lasiet arī: BNN fokusā | 2025. gads Latvijā: ar ko lepoties un par ko jāsarkst