Viens no prioritārajiem darbiem izglītības jomā Latvijā ir izvērtēt kompetenču izglītības modeli, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Runājot par jauno amatu, Čakša pauda, ka to saskata kā lielu atbildību un izaicinājumu, jo tā sabiedrībai ir nozīmīga, svarīga, joma. Vienlaikus viņa teica, ka izglītības nozarē gaidāmas pārmaiņas, tāpēc svarīgi ir tas, lai tām būtu atbilstošs finansējums. Tiesa, svarīgi arī saprast, kurās vietās tieši finansējumu jāiegulda, lai sasniegtu maksimālo rezultātu.
Pēc viņas sacītā, Skola 2030 [Valsts izglītības satura centra realizēts projekts Kompetenču pieeja mācību saturā – BNN] ir jāauditē, jāsaprot, kuras lietas tur būtu jāpamaina, jo novērots daudz nepilnību. Šis projekts ar ļoti labu domu ir palaists, bet bez atbalsta sistēmas skolotājiem, kā rezultātā lielu daļu no sākotnējām labajām iecerēm esam zaudējuši, pauda ministre. Svarīgi, pēc viņas teiktā, ir nodrošināt skolotāju atbalsta sistēmu, materiālus un iespējas to īstenot realitātē.
Čakša uzskata, ka ideja par kompetencēs balstītu izglītību nav slikta, bet vajag atbalstu sistēmu, kā to skaidri un mērķēti sasniegt. Svarīgi, lai pārmaiņām seko finansējums, citādāk tās nevar realizēt.
Kā vēl vienu no svarīgākajām jomām, kur steidzami nepieciešams finansējums, Čakša minēja augstāko izglītību un zinātni. Viņas ieskatā, arī zinātnei nav dots atbilstošs finansējums, lai varētu runāt par inovācijām un augsti atalgotu darbaspēku.
Tāpat Čakša uzsvēra – īpaši svarīgi arī esot strādāt pie «vienotas skolas», kur bērni netiekot šķiroti pēc nacionālās piederības. Viņa paskaidroja, ka joprojām ir skolas, kur pamatvalodai jābūt latviešu valodai, bet tas netiek īstenots līdz galam. «Vienotā skola ir, ka nedalām bērnus pēc nacionālās piederības, bet realizējam izglītību vienotā izglītības sistēmā. Būs ļoti sarežģīti to paveikt. Jāturpina runāt par pieejamu un kvalitatīvu izglītību visā Latvijā – būtiska kvalitāte un iekļaujoša izglītība. Bērni ir atšķirīgi, katram nepieciešama individuāla pieeja,» sacīja ministre, piebilstot, ka jārunā arī par psihologu nodrošināšanu, sociālo atbalstu.
Tāpat, lai pilnībā pārietu uz izglītību latviešu valodā, skolotājiem, kuriem tas ir nepieciešams, jānodrošina palīdzība latviešu valodas zināšanu papildināšanai.
Problēma ir arī pedagogu trūkums.
Vācu un franču valodas varētu mācīt arī ārvalstu kolēģi, akcents ir sagatavot skolotājus, kas pasniedz latviešu valodā. Jādomā par digitāliem rīkiem skolotāju sagatavošanā, valodas un citu priekšmetu apguves sagatavošanā, pauda Čakša.
Ministres sapnis – ikvienā skolā ir eksakto priekšmetu pasniedzēji.
Situācijā, kad trūkst skolotāju, ir jāizmanto digitālie rīki, kad vairākas skolas var kopīgi mācīties. Būtiski, ka klasē ir atbalsta personāls, kas var palīdzēt, piemēram, ar laboratorijas darbiem utt. Nav pieļaujams, ka skolotāju trūkuma dēļ bērniem nenotiek stundas, tam ir jāmeklē risinājumi, intervijā TV3 uzsvēra Čakša.
Lasiet arī: Meņģelsone: Mediķu atalgojuma paaugstināšana ir galvenā veselības nozares prioritāte
