Latvijā kreditēšanas izaugsme turpinās par spīti finanšu tirgus procentu likmju kāpumam, atzīmēja Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.
Viņš norāda, ka 2026. gada pirmais pusgads kreditēšanā aizvadīts ražīgi – par spīti karadarbībai Tuvajos Austrumos un finanšu tirgus procentu likmju kāpumam turpinājuši augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītportfeļi. Mājsaimniecībām saglabājot piesardzību, aug arī to noguldījumi, tomēr vēl straujāk noguldījumi auguši uzņēmumiem, un daļa no šī kāpuma saistīta ar jauniem izsniegtiem kredītiem, kuri ne uzreiz tikuši likti lietā.
Mirošņikovs vēsta, ka mājsaimniecību kredītu apmērs jūnija beigās bija par 10,6% lielāks nekā pērn jūnija beigās, sasniedzot gandrīz 7,2 miljardus eiro. Straujš pieaugums – par 9,5% – joprojām bijis mājokļu kreditēšanā, bet vēl straujāk audzis patēriņa kredītu atlikums. Par spīti EURIBOR kāpumam, kur, piemēram sešu mēnešu EURIBOR pakāpies no 2,1% februārī līdz 2,6% jūnijā, aktīvi turpinās jaunu mājokļa kredītu izsniegšana – kopumā šogad ik mēnesi līdz jūnijam tikuši izsniegti kredīti 120 miljonu eiro apmērā. To joprojām veicina aktīva banku konkurence, kuras rezultātā kredītu pievienotās likmes stabili turas zemākas nekā pirms pāris gadiem.
Turpinājis augt arī dažādu nefinanšu uzņēmumu kredītu atlikums – jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums bija par 14,4% lielāks un pārsniedza 7,2 miljardus eiro, informē Latvijas Bankas ekonomists.
Pēc viņa minētā, pieaugums joprojām ir plašā nozaru lokā – kredītu atlikums audzis, piemēram, rūpniecībā un enerģētikas nozarē, un arvien vairāk arī nekustamo īpašumu sektorā.
Mirošņikovs piebilst, ka tas atspoguļojies arī ilgtermiņa kredītu saistību atlikuma pieaugumā, kamēr īsāka termiņa kredītu atlikums pat nedaudz sarucis. Kopš pagājušā gada nemainīgi augsta saglabājas jaunu kredītu izsniegšanas aktivitāte. Piemēram, jūnijā izsniegti kredīti nepilnu 200 miljonu eiro apmērā, un kopumā šā gada pirmais pusgads sasniedzis līdzīgus rādītājus kā pirms gada, izsniegto kredītu apjomam pārsniedzot vienu miljardu eiro.
Mājsaimniecību noguldījumi jūnijā gada laikā palielinājušies par 8%, sasniedzot 12,6 miljardus eiro, savukārt nefinanšu uzņēmumu noguldījumi palielinājušies būtiski straujāk – gada laikā kāpums bija par 17,7%, sasniedzot 8,3 miljardus eiro. Straujais pieaugums skaidrojams ar diviem apstākļiem – jaunie izsniegtie kredīti netiek tūlītēji izmantoti un bāzes efekts, proti, 2025. gada jūnijā uzņēmumu noguldījumu līmenis bija zemākajā līmenī visa 2025. gada laikā, skaidro Mirošņikovs.
“Kopumā noguldījumu pieaugumu turpina sekmēt gan iedzīvotāju piesardzība, gan arī augošās procentu likmes, kuras padara noguldīšanu pievilcīgāku,” norāda Mirošņikovs.
Viņš informē, ka mājsaimniecību un uzņēmumu termiņnoguldījumu atlikums patlaban aug krietni straujāk par noguldījumiem uz nakti. Līdz maijam strauji audzis arī Valsts kases krājobligāciju atlikums – maijā to atlikums sasniedzis 436 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā 2025. gada maijā. Krājobligāciju popularitāti noteikti nosaka to ienesīguma pieaugums – 12 mēnešu krājobligāciju procentu likme jūnijā sasniegusi jau 2,8%, kamēr banku termiņnoguldījumu likme ir vien 2,3%. Turklāt jāņem vērā, ka no krājobligāciju procentu ienākumiem nav jāmaksā nodoklis, kas tās padara vēl pievilcīgākas.
Lai arī mājsaimniecību un uzņēmumu kredītportfelis aug strauji, gada pieauguma tempam starp eirozonas valstīm atpaliekot vien no Lietuvas un jaunākās dalībvalsts Bulgārijas, kredītportfeļa attiecība pret iekšzemes kopproduktu Latvijā joprojām ir ļoti zema – 31,8% pirmajā ceturksnī. Eirozonā šis rādītājs ir vidēji 73%, kas liecina, ka Latvijā vēl ir daudz vietas izaugsmei, uzsver Mirošņikovs.
Latvijas Bankas dati liecina, ka 2026. gada jūnija beigās Latvijas banku kopējā iekšzemes kredītportfeļa apmērs bija 16,67 miljardi eiro, savukārt iekšzemes noguldījumu atlikums bija 21,862 miljardi eiro.