Gadu desmitiem nelielajam Svalbāras iedzīvotāju skaitam lielākos draudus radīja leduslāči, bet pašlaik arvien pamatīgākas bažas izraisas Krievijas snaikstīšanās Arktikā, raksta “Politico.”
Pieaug bailes, ka Krievija varētu arktisko arhipelāgu, kas ir daļa no Norvēģijas teritorijām, izmantot NATO pārbaudīšanai laikā, kad nav skaidra ASV apņēmība tiešām iesaistīties Eiropas aizsardzībā. Sabiedrotie tur Maskavu aizdomās par ložņāšanu ap zemūdens kabeļiem Svalbāras tuvumā un militāru operāciju plānošanu, lai pārbaudītu, kā strādā likumi, kas attiecas uz tās klātbūtni arktiskajā reģionā. Kamēr Krievija paplašina hibrīduzbrukumus Eiropā, Oslo steidzas stiprināt flotes un novērošanas spējas, lai pasargātu NATO ziemeļu flangu, savukārt vietējās varas iestādes Svalbārā investē kritiskajā infrastruktūrā un ir izstrādājušas evakuācijas plānu.
Norvēģijas aizsardzības ministrs Tore Sandviks (Tore Sandvik) “Politico” sacīja, ka arktiskajos reģionos un ziemeļos pieaug spriedze, un tas skar arī Svalbāru. Norvēģi zinot, ka Krievija izmanto virkni paņēmienu, lai provocētu un atrastu veidus, kā radīt hibrīddraudus.
Par spīti tam, ka Svalbāras arhipelāgs ir piederīgs Norvēģijai, tā galvenajā salā, Špicbergenā, atrodas krievu pilsēta. Maskava un Oslo ilgstoši centušās izvairīties no spriedzes kāpšanas pāri malām, bet traulais līdzsvars tiek apdraudēts arvien vairāk. Rietumvalstis ir nobažījušās par krievu hibrīduzbrukumiem Eiropā, un brīdinājušas, ka līdz demsitgades beigām Krievija varētu censties veikt ierobežotu iebrukumu NATO teritorijā. Norvēģijas Arktiskās universitātes Krievijas vēstures profesore un Svalbāras jautājumu eksperte Kari Aga Maiklebosta (Kari Aga Myklebost) sacīja, ka Krievijas līderi ir neparedzami un arvien riskantāki, un viņa neizslēdz nevienu scenāriju, ja runa ir par Kremļa vēlmi iziet uz konfrontāciju ar NATO.
Svalbāra ilgstoši bijis simbols Norvēģijas centieniem veidot sadarbību arktisko valstu starpā, kas iekļauj arī Krieviju. Atskaitot attālo atrašanās vietu (vairāk nekā 900 kilometrus no Norvēģijas cietzemes) un zemo gaisa temperatūru, arhipelāgu unikālu padara arī tā statuss. Saskaņā ar 1920.gada starptautisko vienošanos, valstis atzina Oslo suverenitāti attiecībā uz arhipelāgu, un apmaiņā pret to ieguva tiesības tajā pētīt dabas resursu ieguvi. Drīz pēc tam Padomju Savienība iegādājās Barencburgu, lai sāktu ogļu ieguvi.
Vienošanās aizliedza izmantot Svalbāru kara vajadzībām, tostarp liedzot izbūvēt flotes bāzes
un militāros nocietinājumus, tomēr Norvēģijai ļauts apmeklēt arhipelāgu ar krasta apsardzes un militārajiem kuģiem.
Aukstā kara pīķa punktā Špicbergenā, kas ir vienīgā pastāvīgi apdzīvotā arhipelāga sala, dzīvoja 2400 padomju pilsoņu, veidojot 70% no tās populācijas. Maskava nav izrādījusi iniciatīvu lauzt vienošanos, jo tas ir pret tās interesēm. Krievijas Kolas pussala, kur izvietas divas trešdaļas no tās kodolzemūdenēm, atrodas apmēram 1000 kilometru attālumā, un Maiklebosta sacīja, ka Kreivija līdz šim centusies izvairīties no jebkādas situācijas eskalēšanas. Tāpat tā ir stratēģiski nozīmīga NATO, jo militāra konflikta gadījumā tieši tur Krievijas zemūdenes dosies Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un paslēpsies lielākā dziļumā, radot draudus NATO un ASV.
Tomēr pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā spriedze pieaugusi. Kopš 2022.gada vietējās krievu amatpersonas saņēmušas kritiku par jaunatnes organizācijas, kas netieši saistīta ar floti, uzņemšanu, raķešu mācību izziņošanu un ikgadējo militāro parāžu rīkošanu, kas vienā gadījumā iekļāva arī helikopteru pārlidojumus. Maskava arī 2024.gadā uzsākusi tiešus kuģu maršrutus no Krievijas, un pērn Špicbergenā izvietoja Krievijas Ģeogrāfijas biedrības nodaļu, ko vada bijušais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Maiklebosta sacīja, ka norvēģi to dēvē par “pelēkās zonas provokāciju.” Tas esot finansiāli izdevīgs veids, kā panākt Krievijas klātbūtni un izaicināt Norvēģijas jurisdikciju. Līdz ar to Norvēģijas izlūkdienesti šogad brīdinājuši, ka Kremlis tiecas palielināt krievu rīcībspēju Svalbārā.
Britu, amerikāņu un norvēģu spēki šopavasar notvēra Krievijas kuģus, kas Svalbāras piekrastē izmēģināja slepenu ieroci
zemūdens kabeļu pārraušanai.
Lai gan Barencburgas ogļu krājumi izsīkst, Maskava pilsētu nav pametusi. 2025.gadā Krievijas valstijn piederošais uzņēmums “Trust Arktikugol,” kas pārvalda Barecburgu, subsīdijās saņēma 20 miljonus eiro. Krievijas vēstnieks Norvēģijā Nikolajs Korčunovs “Politico” sacīja, ka vēlas redzēt ekonomisko aktivitāšu maiņu, no ogļu ieguves uz pakalpojumu sniegšanu, un “Trust Arktikugol” investējot pilsētas uzturēšanā.
Daudzas no Barencburgas padomju perioda ēkām iekļauj ceļamkrāni un sastatnes, tā liecinot par Krievijas interesi. Tomēr Korčunovs uzstāja, ka krievi neapšaubot Norvēģijas suverenitāti, un uzsverot vajadzību pildīt Svalbāras vienošanās nosacījumus. Viņš apsūdzēja Oslo par piesliešanos negatīvajai NATO tendencei militarizēt visu Baltijas un arktisko reģionu.
Norvēģijas Apvienotā štāba vice admirālis Rune Andersens (Rune Andersen) sacīja, ka viņa prioritāte ir panākt līdzsvaru starp atturēšanu un stabilitātes saglabāšanu Svalbārā, un saglabāt mieru hibrīddraudu priekšā. Tomēr, ņemot vērā eskalācijas risku, armija ieguldot novērošanas spēju stiprināšanā, un nākamgad sāks darboties trīs jauni jūras kartēšanas satelīti. Tāpat tiekot uzlabota flote un krasta apsardze, lai nodrošinātu pastāvīgu klātbūtni.
Tikmēr uz vietas stratēģija balstās uz spriedzes noturēšanu zināmās robežās. Svalbāras gubernatora vietniece Katarīna Rīze (Katharina Rise) sacīja, ka viņas birojs četras reizes gadā tiekas ar Krievijas konsulātu, un dialogs esot labs un konstruktīvs.
Viņa norādīja, ka tas esot viņu pienākums, nodrošināt stabilitāti un zemu spriedzi.
Špicbergenas lielākās norvēģu pilsētas Longjērbīenes mērs Terje Aunevīks (Terje Aunevik) sacīja, ka varas iestādēm ir plāns pilsētas ātrai evakuēšanai, ja spriedze pēkšņi strauji pieaugs. Pilsētai ir divi zemūdens interneta kabeļi, viena lidosta, viens ūdens rezervuārs un viena ar dīzeli darbināma spēkstacija, un tā ir atkarīga no importa, bet Aunevīks sacīja, ka plānoti pamatīgi ieguldījumi. Līdz 2029.gadam plānots izbūvēt divus jaunus ūdens rezervuārus.
Barencburga neizskatās sevišķi biedējoša. Daži vietēji iedzīvotāji staigā ap vairākiem desmitiem apdrupušu ēku. No akmeņogļu spēkstacijas skursteņa plūst dūmi, un vējā plandās vientuļš karogs ar sirpi un āmuru. Barecburga atgādina pamestu sen pagājušas laika reliktu. Arī dažas pēdējā laika hibrīdaktivitātes varētu vairāk būt saistītas ar vietējo vēlmi tikt pamanītiem un saņemt līdzekļus pilsētas uzturēšanai.
Tomēr Putina neparedzamība un ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) svārstīgā attieksme pret savas valsts pienākumiem NATO sastāvā ir kārtis, kas var izlikties dažādi. Ņemot vērā sabotāžas, kiberuzbrukumus un gaisa telpas robežu pārkāpumus visā Eiropā, pieaug bailes, ka Putins situāciju varētu eskalēt tālāk.
Arī Špicbergenā trauksme ir taustāma.
Kāda Barencburgas viesmīle, kas tur ieradusies no Sanktpēterburgas, un gribēja palikt anonīma, atzina, ka vietējie baidās no iespējamā Krievijas – NATO kara. Gids Jonatans Svensons (Jonatan Svensson), kurš jau piecus gadus dzīvo Longjērbīenē, pastāstīja, ka visu laiku apkārt ir runas par to, ka Krievijas valdība vēlas izdarīt spiedienu uz NATO, un Svalbāra ir vieta, kur tas notiks.
Divas anonīmas NATO amatpersonas sacīja, ka, lai mazinātu šīs bailes, NATO būtu jāapsver gaisa patruļas virs Svalbāras, jāpārvieto pretgaisa aizsardzības sistēmas uz Norvēģijas cietzemes ziemeļiem, un tuvumā jārīko kopīgas mācības, ja Oslo tam piekrīt un tiek ievērotas Svalbāras vienošanās prasības. Tomēr pašlaik NATO neplāno palielināt flotes vai gaisa spēku klātbūtni reģionā, bet daži uztraucas, ka ar pašreizējo nostāju nepietiks, lai atbaidītu Krieviju.
Norvēģijas Karaliskās Flotes akadēmijas lektors Stole Ulriksens (Ståle Ulriksen) teica, ka teorētiski Krievijai būtu viegli okupēt Svalbāru, ja tā no Krievijas ziemeļiem ar lidmašīnu ievestu īpašās vienības un ieņemtu lidostu. Tiesa, viņš norādīja, ka šāds scenārijs ir maz ticams.
krievijai nemaz nevajadzētu veikt pilnīgu okupāciju. Saskaņā ar Maiklebostas sacīto, Krievija varētu izspēlēt ārkārtas situāciju, kas skar vietējos krievus, un nosūtīt krīzes vadības spēkus, un tas nebūtu nepārprotams iemesls NATO 5.panta pielietošanai. Viņa sacīja, ka sliktākais variants ir scenārijs, kad Maskava redz iespēju pārbaudīt NATO vienotību. Var gadīties, ka Norvēģija lūdz palīdzību, tikmēr Tramps paziņo, ka amerikāņi neliks uz spēles labās vienošanās ar Krieviju niecīgas salas dēļ.
Lasiet arī: Krievijas draudu priekšā NATO paplašina dalīšanos ar izlūkinformāciju