ASV un lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) valstu boikotēs otrdien, 7.maijā, notiekošo Kremļa ceremoniju, kurā Vladimirs Putins nodos prezidenta zvērestu jaunam sešu gadu pilnvaru termiņam, bet Francija un dažas citas ES valstis, neraugoties uz Kijivas lūgumu, plānoja piedalīties, tādējādi norādot uz atšķirīgo attieksmi, kā izturēties pret Krievijas līderi vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad viņš uzsāka pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, ziņo “Reuters”.
Krievija pirmdien paziņoja, ka rīkos taktisko kodolieroču mācības, kas, kā tā cer, atvēsinās “karstgalvjus” Rietumos.
“Nē, mums nebūs pārstāvja viņa inaugurācijā,” sacīja ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Metjū Millers (Matthew Miller), piebilstot, ka ASV neuzskata viņa vēlēšanas par brīvām vai godīgām.
Arī Lielbritānija, Vācija un Kanāda paziņoja, ka tās nevienu nesūtīs uz ceremoniju.
“Ukraina neredz tiesisku pamatu atzīt viņu par demokrātiski ievēlētu un likumīgu Krievijas Federācijas prezidentu,”
teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Otrdienas zvēresta nodošanas ceremonijā, kā teikts paziņojumā, tiek mēģināts radīt “ilūziju par likumību teju mūža ilgai palikšanai pie varas personai, kas ir pārvērtusi Krievijas Federāciju par agresorvalsti un valdošo režīmu par diktatūru.”
Kā ziņots, uz Putina inaugurāciju bija uzaicināti visi ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību vadītāji Maskavā.
ES preses pārstāvis sacīja, ka bloka vēstnieks Krievijā nepiedalīsies ceremonijā, saskaņā ar vairākuma dalībvalstu nostāju – 20 no ES valstīm boikotēs šo pasākumu, bet
septiņas, tostarp Francija, Ungārija un Slovākija, plānots, ka nosūtīs savus pārstāvjus.
Baltijas valstis, kurām vairs nav sūtņu Maskavā, atteikušās piedalīties Putina inaugurācijā, Lietuvas ārlietu ministram Gabrieļam Landsberģim (Gabrielius Landsbergis) uzsverot nepieciešamību izolēt Krieviju un tās līderi un par prioritāti izvirzot atbalstu Ukrainai pret Krievijas agresiju.
Lasiet arī: VIDEO | Putins pārliecinoši uzvar “vēlēšanās” bez nopietnas konkurences
