Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacījis, ka notiek gatavošanās dažādiem scenārijiem, ko Maskava varētu izspēlēt sadarbībā ar Baltkrieviju, vēsta aģentūra Reuters.
Baltkrievijā izvietotie Krievijas karavīri grasās sākt mācības, un arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins devies turp. Kijivas amatpersonas brīdinājušas, ka Baltkrievija varētu pievienoties Krievijas spēkiem un kalpot kā vieta, no kuras sākt jaunu uzbrukumu. Pēc tikšanās ar Ukrainas armijas pavēlniecību Zelenskis sacīja: «Mūsu robežas sargāšana, kā ar Krieviju, tā Baltkrieviju, nepārtraukti ir mūsu prioritāte. Mēs gatavojamies visiem iespējamajiem aizsardzības scenārijiem.»
Putins pirmo reizi vairāk nekā trīs gadu laikā dodas uz Baltkrieviju, lai tiktos ar tās prezidentu Aleksandru Lukašenko. Kremlis to nodēvējis par darba braucienu. Baltkrievija ir viena no tuvākajām Krievijas sabiedrotajām, un 24.februārī ļāva izmantot savu teritoriju, lai uzsāktu iebrukumu Ukrainā, tomēr tiešā karadarbībā nav iesaistījusies. Lukašenko atkārtoti norādījis, ka neplānot sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu. Zelenskis sacīja – lai ko Lukašenko būtu pierunāts darīt Krievijas labā, tas Krievijai nepalīdzēs.
Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, oktobrī Baltkrievijā izvietotie krievu karavīri rīkošot taktiskās mācības. Nav zināms precīzs mācību norises laiks vai vieta.
Tikmēr Ukrainā turpinās uzlidojumi. Agrā 19.decembra rītā notika uzbrukums Kijivai, un armija ziņo, ka Kijivas gaisa telpā notriekusi deviņus Irānā ražotus lidrobotus. Zelenskis aicināja rietumvalstis apvienoties un nodrošināt Ukrainu ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, lai tā varētu pretoties Krievija nežēlīgajiem uzbrukumiem. Pēdējās nedēļas Krievija intensīvi apšauda Ukrainas energoinfrastruktūru, un miljoniem cilvēku tiek atstāti ne tikai bez elektrības, bet arī bez apkures laikā, kad gaisa temperatūra noslīdējusi zem nulles.
Zelenskis informēja, ka Ukrainas bruņotie spēki notur pozīcijas Bahmutā, ap kuru vairākas nedēļas notiek sīvas kaujas, Krievijas spēkiem cenšoties virzīties tālāk Ukrainas austrumos.
«Mēs kontrolējam pilsētu, lai gan ienaidnieks dara visu, lai tur nepaliktu pāri neviena vesela siena,»
sacīja Zelenskis.
Putins klāstījis, ka «speciālā militārā operācija», kā viņš dēvē karu, beidzot ļāvusi Maskavai stāties pretī ASV vadītajiem rietumiem, kas pēc Padomju savienība sabrukuma esot centušies iedzīvoties uz Krievijas rēķina. Kijiva un rietumi norāda, ka Krievijai nav nekāda attaisnojuma vardarbībai, ko tā izvērsusi Ukrainā.
Henrijs Kisindžers (Henry Kissinger), kas bija viens no Aukstā kara politikas veidotājiem, sacījis, ka tuvojas laiks miera izlīgumam, un ir jāizmanto jau sasniegtais, lai sēstos pie sarunu galda. UKraina ir noraidījusi šādu piedāvājumu, sakot, ka tas balstās uz agresora vēlmju apmierināšanu, atdodot tam okupētās teritorijas. Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks savā saziņas vietnes Telegram kanālā rakstīja: «Visiem vienkāršo risinājumu atbalstītājiem vajadzētu paturēt prātā acīmredzamo: jebkura vienošanās ar ļaunumu – miers uz Ukrainas teritoriju rēķina – būs Putina uzvara un veiksmes recepte autokrātiem visā pasaulē.»
