Partiju popularitātes reitings, kuru jūnijā pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veica pētījumu centrs SKDS, dažam politiskajam spēkam ļauj priecīgi berzēt rokas, citam tas ir nopietns signāls pārdomām. Par ko šie reitingi liecina, BNN lūdza komentāru uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Ja skatāmies globāli, gan tās partijas, kur reitingos ir virzība uz augšu, gan tās, kurām ir virzība uz leju, tiešā veidā ietekmē viena fundamentāla lieta – reitingu inerce. Kad reitings iet uz augšu, jāsavāra lielas ziepes, lai tas sāktu iet uz leju, jo pozitīvajam reitingam vienmēr ir inerce. Tieši tāpat arī negatīvajam reitingam – lai tas atgrieztos augošā trajektorijā, vajadzīga diezgan liela piepūle, kurai pēc tam vēl jānonāk līdz sabiedrības apziņai, lai cilvēki mainītu domas un kļūtu pozitīvāki.”
Politologs arī uzsver, ka tik fragmentētā mediju vidē, kāda mums ir, turklāt vēl vasaras laikā, kad cilvēki par politiku īpaši nedomā, šie trendi ir grūti maināmi. “Tas attiecas arī uz tiem, kas grib no ārpuses ietekmēt, piemēram, “Apvienotā saraksta” un Andra Kulberga reitingu. Ja sabiedriskajā domā kaut kas jau ir iegriezies – inerce ir liela. Tas pats attiecas uz tiem, kuri grib pārlauzt savu reitingu, lai tas atgrieztos augošā trajektorijā. Tā ir tā fundamentālā lieta, kas ietekmē reitingus. Tas nav tik vienkārši un triviāli, ka tu uzliec sevi reklāmā, cilvēki to ierauga un maina viedokli.”
Ja AS reitinga straujais kāpums par trim procentpunktiem pēc Andra Kulberga valdības izveidošanas bija prognozējams, tad politiskā spēka “Suverēnā vara”/”Apvienība Jaunlatvieši” reitinga pieaugums par 2,4 procentpunktiem un ierindošanās trešajā vietā bija pārsteigums.
Filips Rajevskis šīs partiju apvienības panākumus skaidro ar to kopīgo startu vienā sarakstā. “Saeimas vēlēšanās viņi pirmo reizi ir kopā – “Suverēnā vara” un “Apvienība Jaunlatvieši”. Iepriekš bija vienkārši “Suverēnā vara”, kurai tas atbalsts summējās atsevišķi. Šajā kopējā “Suverēnās varas” un “Jaunlatviešu” komplektā viņi arī ļoti veiksmīgi nostartēja pašvaldību vēlēšanās. Līdz ar to viņi sāk lēnā garā ar tiem reitingiem sasniegt to līmeni, kādu uzrādīja pašvaldību vēlēšanās,” skaidro politologs un norāda, ka šī apvienošanās abiem politiskajiem spēkiem bija vitāli svarīga. “Jautājums ir, kā viņi komunicēs savu apvienību un kā kampaņos, lai sasniegtu savu vēlētāju un to rezultātu, kurš pēc pašvaldību vēlēšanām viņiem ir reāli sasniedzams.”
Patreiz “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un “Apvienotais saraksts” ar 9,8% ir saraksta augšgalā, seko “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” ar 8,6%, ceturtajā vietā ierindojušies “Progresīvie” ar 8,4%, piektajā – “Nacionālā apvienība” ar 5,5 %, seko ZZS ar 4,4% un “Jaunā Vienotība” ar 4,2%. Pārējiem politiskajiem spēkiem saskaņā ar jūnija reitingiem iekļūšana 15.Saeimā “nespīd”.
Ja vēlēšanas notiktu rīt un visas minētās partijas arī tiktu ievēlētas parlamentā, vai tās vispār spētu vienoties par valdības izveidi?
Filips Rajevskis uzsver, ļoti lielā mērā viss atkarīgs no tā, kā izskatīsies areāls ap 5% sasniegušajām partijām. “Ja Zaļie zemnieki un “Jaunā Vienotība” būs parlamentā iekšā, tad redzēsim ļoti līdzīgu koalīciju tai, kura tagad jau strādā. Savukārt ja ir tikai piecu partiju parlaments, kurā, tīri hipotētiski, ZZS un JV nav, tad tur jau situācija ir stipri sarežģīta un izaicinājumi izveidot rīcībspējīgu un kvalitatīvu koalīciju – daudz nopietnāki.”
Reitings par 0,6 procentpunktiem sarucis arī partijai “Mēs mainām noteikumus” (MMN). Taujāts par šādas lejupslīdes iemesliem politologs atbild, ka daudziem rodas jautājums, kāpēc ir tik īss kandidātu saraksts un, otrkārt, jaunām politiskām partijām raksturīgais izaicinājums par līderību reģionos. “Lai piesaistītu balsis jāizdīgst nevis vienam līderim, kāds ir Alvis Hermanis, bet pieciem līderiem katrā novadā. Domāju, tas arī ir tas, kas bremzē viņu rezultātu.”
Filips Rajevskis uzsver, ka pilnīgi visu partiju izaicinājums ir atvest savu vēlētāju uz vēlēšanām. “14.Saeimas vēlēšanās piedalījās 59,14% vēlētāju. Krievu valodā runājošie kara sākuma dēļ bija apmulsuši un sanākušie latvieši krievvalodīgos vēlētājus pat nokompensēja. Šobrīd ir hipotēze, ka tas apmulsums būs zudis un viņi nāks uz šīm vēlēšanām. Tā ir viena lieta. Otrs ir tas, ka varētu samazināties latviešu līdzdalība tieši tādēļ, ka viņi nav pārāk laimīgi par rezultātu pēdējo četru gadu laikā. Vēlētājs pirms četriem gadiem izpildīja savu pienākumu, bet rezultāts, kā mēs redzam, ir tāds, ka šo četru gadu laikā esam atpalikuši arī no Lietuvas un kļuvuši par pēdējo valsti reģionā no attīstības viedokļa. Šī atziņa var radīt sajūtu: ejiet jūs visi uz elli, es negribu iet uz vēlēšanām, jūs tāpat nerespektējat manu balsi un manas intereses.”
Taujāts, kas varētu būt vainojams pie šādas atziņas, Filips Rajevskis saka, ka nevēlas to uzsvērt kā vainu, bet problēma ir tajā, ka “Jaunajai Vienotībai” tika iedoti 26 mandāti – tāds viennozīmīgi spēcīgas līderības mandāts, lai izveidotu valdību. Lielāko daļu laika viņiem ir bijusi valdība, kur viņi kontrolē arī ar ministru vairākumu. Un šajā gadījumā domāju, tomēr tas, ko mēs redzam, ir viņu atbildība.”
Lasiet arī: BNN fokusā | Kā uzlikt uz pareizajām sliedēm “airBaltic” un “Rail Baltica” projektu
Lasiet arī: BNN fokusā | Politologa skats: Latvijai nav jāuztur visi Ēģiptes iedzīvotāji
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!