Ilona Bērziņa, BNN
Pērnajā oktobrī likvidētās Sociālās korekcijas izglītības iestādes Naukšēni – vienīgās valstī! – vietā Labklājības ministrija sadarbībā ar citām ministrijām plāno veidot “terapeitisko skolu riska jauniešiem”.
Uz to paredzēts nosūtīt Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzībā esošos pusaudžus, kuri, teiksim tā, neļaujas pāraudzināties. Vēl gan ir gaidāma “lielā darba grupas sēde”, budžeta aprēķināšana, dokumentu kalnu ražošana. Taču, būsim godīgi, šāda iestāde bija nepieciešama jau vakar – jo pusaudžu noziedzības augošā tendence biedē, bet instrumentu, kā to nopietni ierobežot, nav.
Nepielūdzamā statistika
Pirms divdesmit gadiem Latvijas sabiedrību satricināja internetā izvietotais video, kurā bija redzams, kā trīs jaunieši sadedzina kamīnā iesprostotu dzīvu balodi. Tiesa vainīgajiem piesprieda nosacītu sodu, bet sabiedrība cerēja – citiem tas kalpos par mācību. Nekalpoja. Starp pēdējos gados pusaudžu pastrādātajiem noziegumiem ir gan laupīšanas, gan nežēlīga vienaudžu piekaušana, gan slepkavības.
Nevēlos neko vispārināt un teikto attiecināt uz visiem Latvijas jauniešiem. Lielum lielā daļa ir lieliski jauni cilvēki. Un tomēr… Kā liecina Valsts policijas 2022.gada pārskats,
nepilngadīgo likumpārkāpēju “kontā” ir 570 noziedzīgi nodarījumi, par 26 vairāk, nekā gadu iepriekš.
No tiem 360 bijuši vērsti pret īpašumu, 97 saistīti ar apreibinošām vielām, 50 vērsti pret personas veselību, bet 47 – pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Kā sevišķi smagi kvalificēti 49 nodarījumi (par 7 vairāk, kā gadu iepriekš), kā smagi – 150 noziedzīgi nodarījumi (par 7 mazāk, kā 2021.gadā).
Kopumā valstī pagājušajā gadā pastrādāti 33 821 noziedzīgi nodarījumi, un, ņemot talkā vienkāršu aritmētisku darbību, nav grūti aprēķināt, ka aptuveni vienu no katriem 59 ir izdarījuši pusaudži. Tādēļ jautājums, ko īsti ar šiem jauniešiem iesākt un kā viņus vest pie prāta, ne brīdi nezaudē savu aktualitāti.
“Jauni un dumji” jeb vecuma un noziedzības līkne
Ja varam ticēt vienam no statistikas zinātnes tēviem, beļģu statistiķim Ādolfam Kitēlam, kurš 1831.gadā aprakstīja vecuma un noziedzības līkni, tad pusaudži un jaunieši, salīdzinājumā ar citām iedzīvotāju vecuma grupām, likumpārkāpumus izdara daudz biežāk.
Pēc zinātnieka domām tas saistīts ar pusaudžu vecumu sasniegušo bērnu vēlmi pārbaudīt kārtējās robežas, šoreiz jau pārkāpjot sociālās normas un kārtību. Turklāt Valsts probācija dienesta (VPD) pirms dažiem gadiem veiktais recidīva pētījums apliecināja vēl kādu likumsakarību – jauniešu vecuma grupā jauna nozieguma izdarīšanas risks ir lielāks.
Jauns kriminālprocess nākamajos sešos mēnešos – no pavisam 119 pētījumā iekļautajiem nepilngadīgajiem VPD “klientiem” [tā dienests oficiāli dēvē savus uzraugāmos] – tika ierosināts pret 36 (30,3%) nepilngadīgadīgajiem. Nākamajois divpadsmit mēnešos – pret 51 nepilngadīgo (42,9%); kopumā jauns kriminālprocess tika ierosināts vairāk nekā pusei nepilngadīgo – 65 jeb 54,6% no grupas.
Pilngadīgiem probācijas klientiem jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rādītāji bija krietni vien zemāki.
Diemžēl atbildīgās institūcijas atrota piedurknes un nopietni pie pusaudžu noziedzības jautājuma risināšanas ķeras vien tad, kad nepilngadīgie izdarījuši tiešām smagu noziedzīgu nodarījumu vai arī izraisījuši sabiedrības sašutuma vilni. Tā bija pēc pusaudžu bandas uzbrukuma vienaudžiem Imantā – un sekojošo tādu pat nepilngadīgo “varoņu” aicinājuma sociālajos tīklos veidot grupējumu, lai “sistu visus, kas nav no Imantas”. [Vēl viens citāts: “Origo bērnus vispār vajag nogalināt, vienkārši gaļā”].
Bail pat iedomāties, kādas pusaudžu bandu ielu cīņas varētu izcelties, ja policija šos kūdītājus laikus neapturētu. Jo arī pie Centrālās stacijas un tirdzniecības centra Origo tuvumā sirojošie jaunieši nav nekādi jēriņi. Saskaņā ar policijas ziņoto, šogad par vienaudžu un vecāku cilvēku aplaupīšanu tur aizturētas vairākas pusaudžu bandas.
Problēma ir, atbildīgo nav
Pusaudžu vardarbības cēloņi, ģimenes un sabiedrības loma jaunā cilvēka personības tapšanas procesā ir atsevišķa raksta vērts temats. Gribētu vien pieminēt pandēmijas sākumposmā (2020.gadā) Somijas policijas pausto, ka lielākais iemesls jauniešu noziedzībai ir marginalizācija un līdztiesības trūkums. Vienkāršojot var teikt, ka jaunieši jūtas atstumti un padarīti par maznozīmīgiem.
Varbūt par šo Somijas policijas tēzi mūsu jaunatnes politikas veidotājiem derētu nopietni padomāt, tāpat arī par to, cik valstij šie pusaudžu noziedzīgie nodarījumi izmaksā.
Lielbritānijas valdība 2004.gadā, atsaucoties uz pētījumu par jauniešu noziedzības izmaksām, paziņoja, ka tā gadā varētu ietaupīt vairāk nekā 100 miljonus mārciņu, ja pietiekami agri iejauktos kaut vai 10% jauno noziedznieku dzīvē.
Varētu arī neatgādināt salīdzinoši senu pētījumu, taču tolaik Lielbritānijā uzskaitītie valsts slimības simptomi biedējoši līdzinās šodienas Latvijas kaitēm. Runa ir par atbildīgo institūciju uzspļaujošo attieksmi uz pusaudžu vardarbību un nevēlēšanos iesaistīties pat tad, kad upura piekaušana un ņirgāšanās par vienaudzi ir nofilmēta un izvietota internetā.
Vēl viens citāts no Lielbritānijas Audita komisijas 2004.gadā rakstītā: “Daudziem jauniešiem, kas galu galā nonāk apcietinājumā, ir garš saraksts ar profesionāļiem, kuri nav uzklausījuši, novērtējumiem, kuriem nav sekojusi rīcība, un nevienu, kurš būtu atbildīgais.”
Vai terapeitiskā riska skola līdzēs?
Tāda tipa iestādes kā “Naukšēni” jauniešu pāraudzināšanai nedarbojas – to apliecina arī iecere ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā atteikties no pusaudža ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē kā drošības līdzekļa. Izmaiņas ir arī pusaudžu sodīšanā par kriminālām darbībām. Cietumsods tiek piemērots tikai ļoti smagos gadījumos, citos likumpārkāpumu gadījumos ar jaunieti strādā probācijas dienests.
Šādu izmaiņu galvenais mērķis ir panākt, lai pusaudzis neatgriežas uz slidenās likumpārkāpumu takas. Labi, ja terapeitiskā riska skola jauniešiem līdzēs (atcerēsimies VPD recidīva pētījumu) – bet ko darīt tad, ja ar to vien būs par maz? Ko iesākt, ja šāda skola tiks izveidota, bet vietu visiem nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem tajā nepietiks? Jautājumu ir daudz, cerēsim, ka būs arī atbildes.
Lasiet arī: BNN pēta | Sabiedrību šokē policijas darba “kvalitāte”
