Plašā un pamatīgā valstssvētku pasākumu, koncertu un gaismasspēļu programma visā Latvijā cītīgiem politikas vērotājiem šķiet gluži vai meteoroloģiskā laika zīme. Piemēram, kā ticējums, ka lietus, trīsreiz nolīstot “vecajā Pēterdienā” jeb 12.jūlijā, sola rudenī bagātīgu ražu. Pēc Latvijas dzimšanas dienas sirsnīgām svinībam mūs savukārt gaida sīvu un apnicīgu politisko cīņu laiks.
Ja Saeimas “gudrajām galvām” prāta un labas gaumes pietrūks, tad partejiskās kaislības spēs jūtami un pavisam nevajadzīgi sabojāt mūsu Adventes mieru un Ziemassvētku prieku. Būtu jauki, ja Jēkabielā viss ambīciju un savstarpējās netīksmes pulveris tiktu izšauts, frakcijām spēkojoties ap valsts budžeta projektu – bet kas gan tautai to dos…
Ir jau pieteikta balstiesīgo pilsoņu parakstu vākšana diviem referendumiem. Turklāt partnerības institūta pretiniekiem tie – aptuveni 155 tūkstoši – ir jāsavāc viena mēneša laikā, no no 7.decembra līdz 5.janvārim. Savukārt šleseriešiem, rosļikoviešiem un dažām vājpartijām savam “slapjajam sapnim” – Saeimas atlaišanas ierosināšanai – ir dots vesels gads. Tādēļ šai akcijai, iniciatoriem nezaudējot apņēmību un atrodot resursus sabiedrības uzrunāšanai, ir daudz lielāka iespējamība īsstenoties.
Ļoti ticams, ka Saeimas opozīcija, vēloties parādīt valdībai savu varēšanu un saliedētību, pati iekrita lamatās ar tās spēka demonstrāciju – 34 deputātu parakstīto prasību valsts galvam apturēt partnerības ieviešanai nepieciešamo likuma grozījumu izsludināšanu. Diez vai Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir izdevīgākais brīdis, kad pārliecināt svārstīgus pilsoņus, ka viņiem nelokāmi jāstājas pretim iespējai viendzimuma pāriem notariāli reģistrēt savas attiecības. Bet tikai ar “principiāliem” homofobiem var būt par īsu.
Tam papildus spriedzi raisīs finanšu ministra pieteiktā apņēmība strauji tikt galā ar iepriekšējās valdības “klupšanas akmeni” – valsts un arī Rīgas pašvaldības uzņēmumu akciju tirgošanu biržā. Apvienotajam sarakstam šī joprojām ir patiesi ideoloģiska “sarkanā līnija”, atkal liekot celties cīņā. Turklāt pīlēnisti var atrast sabiedrotos Rīgas siltuma vai Rīgas ūdens darbiniekos, viņiem valdības vēlmē saskatot uzņēmumu slēptu privatizāciju un iespējamu palikšanu bez darba. “Birģermeistaram” Vilnim Ķirsim var nākties izšķirties – vai tiešām partijas disciplīnas vārdā jāsagandē tas, kas beidzot rātsnamā izcīnīts?
Daugavpils arvien sekmīgāk, pašsaprotamāk un pat uzskatāmāk turpina ieaugt pārējā Latvijā: fotoliecības uzrāda pilsētas galvu Andreju Elksniņu, bijušo saskaņieti un okupekļu sargātāju, kopā ar jauniešiem ejam Lāčplēša dienas lāpu gājienā. Taču šis tas no “Dvinskas specifikas” joprojām šķiet dzīvīgs. Piemēram, pašvaldības vadītāja gluži vai atkarība no dārgiem statusa simboliem, “lai cilvēki cienītu” – padarot sevi par itālu modes manekenu.
Taču diez vai pārbaudes atklās kaut ko sensacionālu, jo Elksniņš nav nekāds ar tukšu lepnību sists provinciāldarbonis. Viņš ir praktizējis jurists, turklāt politisko rūdījumu guvis arī “augstākajā līgā” – Saeimā. Droši vien atvilknē jau pa tvērienam ir gan lepno pirkumu čeki, gan izziņas, kā radusies nauda šopingam.
Iespējams, dzērājšoferu uzvedības korekcijas kursu galvenais audzinošais efekts varētu būt nevis tajos stāstītais un mācītais, bet gan šo kursu poteciālo apmeklētāju bailes no sava ego iespējamā pazemojuma. No tā, ka viņiem vajadzēs – kā pēc stundām atstātam skolnieciņam – padevīgi ļauties “smadzeņu skalošanai” un pat ar izteiksmi atstāstīt apgūto vielu, lai tikai dabūtu atpakaļ alkobravūras brīdī pazaudētās tiesības sēsties pie stūres.
Tas vienmēr šķiet diezgan mulsinoši, bet reizēm paaugstināšana amatā – īpaši starptautiski – ir visiem izdevīgs rīsinājums, kā “reciklēt” politiķi, kurš tēvzemē iestrēdzis valdības darba problēmās vai vienkārši izgāzies un kļuvis publikai kaitinošs. Rodas iespaids, ka mūsu K.K. dzīvo vien no cerībām atdzimt – kā fēniksam – jaunai dzīvei eirovaras struktūrās. Igauņu K.K., gan joprojām būdama premjere, savukārt lolo sapni, ka NATO politiskās vadītājas amats paglābtu viņu no pašmāju skandāliem un atbildības par auto reģistrācijas nodokli.
BNN sniedz apkopojumu par nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Svētki vēl turpinās, Izdošanās risks, Kaļ karstu, “Āfrika” bija blakus, Zīmolmīlis, Pieķerto pēcstundas? Vieglais vīruss, Plinte & krūmi un Vientuļi.fi.
SVĒTKI VĒL TURPINĀS
Latvijas Republikas 105. dzimšanas dienas pasākumi Rīgā – jau no 17.novembra
Suminot Latvijas Republiku 105.dzimšanas dienā, galvaspilsētā norisināsies svinīga ziedu nolikšanas ceremonija un militārā parāde, skanēs sirdssilti koncerti, būs skatāmas gaismas instalācijas un dzīvās uguns svētku noformējums, mums vēlreiz konspektīvi atgādina Rīgas pašvaldība.
Svētku diena 18.novembrī, kā ierasts, iesāksies ar svētku dievkalpojumu Rīgas Domā un ar svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa.
Vairāk uzziniet šeit.
IZDOŠANĀS RISKS
Politoloģe “redz potenciālu” savākt parakstus Saeimas atlaišanas ierosināšanai
Matemātiski pastāv potenciāls savākt nepieciešamos parakstus 14.Saeimas atlaišanas referenduma ierosināšanai,sacīja Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Viņa norādīja, ka pašreizējā aktivitāte skaidrojama ar to, ka šo parakstu vākšanu ir iniciējušas divas Saeimā pārstāvētas partijas un šīm partijām ir savs elektorāts.
Vairāk uzziniet šeit.
KAĻ KARSTU
Ašeradens: Pēc budžeta pieņemšanas uz valdību virzīs ziņojumu par valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā
Pēc 2024.gada budžeta pieņemšanas izskatīšanai valdībā Finanšu ministrija (FM) virzīs informatīvo ziņojumu par iespējamo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā – to ceturtdien, 16.novembrī, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Ministrs sacīja, ka FM visām valsts kapitālsabiedrībām izsūtīja gaidu vēstules, uz kurām atbildes ir saņemtas un šis informatīvais ziņojums jau tiek gatavots.
Vairāk uzziniet šeit.
“ĀFRIKA” BIJA BLAKUS
VIDEO | Krievijas viltvāržiem izdevies videosarunā piemānīt Kariņu
Latvijas sabiedriskā medija portāls lsm.lv atklāj, ka Krievijas viltvāržu duetam, kas pazīstams kā “Vovans” un “Leksuss”, septembrī izdevies sarīkot videosarunu ar toreizējo Latvijas valdības vadītāju Krišjāni Kariņu (JV).
Viņi uzdevušies par augsta līmeņa Āfrikas politiķi, kurš gribējis apspriest situāciju saistībā ar karu Ukrainā un graudu piegādēm.
Vairāk uzziniet šeit.
ZĪMOLMĪLIS
KNAB un VID vērtēs publikāciju par Elksniņa grezno dzīvesveidu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērtēs žurnālistu publikāciju par to, ka Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, iespējams, dzīvo pāri saviem līdzekļiem.
Tāpat arī Valsts drošības dienests ir informēts par šo publikāciju, taču tas apliecināja, ka patlaban plašākus komentārus saistībā ar konkrēto gadījumu nesniegs.
Vairāk uzziniet šeit.
PIEĶERTO PĒCSTUNDAS?
Dzērājšoferiem būs obligāti uzvedības korekcijas kursi vadītāja tiesību atgūšanai
Satiksmes ministrija (SM) vēsta, ka valdība otrdien, 14. novembrī, atbalstīja tās sagatavotos noteikumus par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē sodītas personas uzvedības korekcijas programmas ieviešanu.
Noteikumi paredz ieviest jaunu pakalpojumu, kas nodrošinās transportlīdzekļu vadītājiem, kuri sodīti par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošo vielu ietekmē un kuriem pirmstermiņa veselības pārbaudē nav tikusi konstatēta kaitīgo vielu atkarība, apmeklēt uzvedības korekcijas kursus.
Vairāk uzziniet šeit.
VIEGLAIS VĪRUSS
BNN pēta | Lietuvā atkal uzliesmo COVID-19, bet sagaidāms, ka dominēs tā maigākie varianti
Ja jūs domājāt, ka COVID-19 murgs ir, vismaz Lietuvā, beidzies, jūs kļūdījāties. Šīs nedēļas pirmdienā Lietuvā tika reģistrēts rekordliels jauno inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaits – 1152 – un divi nāves gadījumi no pagājušajā nedēļā reģistrētajiem.
Eksperti apgalvo, ka to skaits, visticamāk, pieaugs, taču vīrusa izplatībā ir arī pozitīva iezīme – SARS-CoV-2, kā oficiāli sauc šo slimību, būs vieglāks.
Vairāk uzziniet šeit.
PLINTE & KRŪMI
Igaunijas premjere piesakās par nākamo NATO vadītāju
Kaimiņvalsts sabiedriskais medijs ERR – atsaucoties uz politikas ziņu vietni Politico – vēsta, ka premjerministre Kaja Kallasa (Kaja Kallas) otrdien, 15.novembrī, ir tieši apliecinājiusi savu ieinteresētību kļūt par nākamo NATO ģenerālsekretāri pēc Jensa Stoltenberga pagarinātā termiņa beigām.
Kallasas vārds jau nesen tika saistīts ar alianses augstāko amatu, kaut viņa pauda šaubas par iespēju, ka organizācija izvēlēsies par tās ģenerālsekretāru kādu no austrumu flanga dalībvalstu politiķiem.
Vairāk uzziniet šeit.
VIENTUĻI.FI
Nelegālo imigrantu spiediena dēļ Somija slēgs pusi robežpunktu ar Krieviju
Somija nelegālo imigrantu skaita pieauguma dēļ slēgs pusi no tās robežpunktiem ar Krieviju, ceturtdien, 16.novembrī, paziņoja iekšlietu ministre Mari Rantanena (Mari Rantanen). Vālimā, Nuijamā, Imatras un Nīrala robežšķērsošanas punkti tiks slēgti pulksten 00.00 naktī uz sestdienu.
Ierobežojumi būs spēkā līdz 2024.gada 18.februārim.
Vairāk uzziniet šeit.
