Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteic valsts valodas lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā.
Grozījumi paredz, ka valsts valodā jābūt tai priekšvēlēšanu aģitācijai un aģitācijas materiāliem, ko priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvieto elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos, biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos.
Tāpat paredzēts, ka valsts valodā jābūt apmaksātajai aģitācijai, ko izvieto internetā.
Deputāts Edgars Jurēvics (JV) pauda, ka likumprojekta būtība ir gaužām vienkārša, un ir būtiski noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija Latvijas valstī tiek veikta valsts valodā. Lai pilnveidotu likumprojektu ir uzklausīti priekšlikumi no Tieslietu ministrijas, Valsts valodas centra, tiesībsarga, nevalstiskās organizācijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, skaidroja Jurēvics.
Savukārt deputāte Viktorija Pleškāne (Stabilitātei) citēja TM pārstāves pausto par to, ka “Satversme latviešu valodai nosaka valsts valodas statusu un piešķir konstitucionālo vērtību”.
Tāpat Pleškāne uzsvēra, ka Satversmes tiesa vairākkārtīgi ir secinājusi, ka valstij ir pienākums ar visiem līdzekļiem gādāt par to, lai latviešu valoda patiešām pildītu savu valsts valodas lomas funkciju – būt par sabiedrības kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodu.
Politiķe skaidroja, ka atbildīgās komisijas sēdē piedalījās arī vairāki eksperti, kas pauda bažas un neizpratni par likumprojekta piedāvāto redakciju.
“Tas raisa virkni neskaidrību, piemēram, kā tiks ietekmēta informācijas pieejamība? Vai tas neiespaidos vēl vairāk politisko aktivitāti?” jautāja Pleškāne
un piebilda, ka “politiķi uz katra stūra skandina par zemo vēlētāju aktivitāti”.
Pleškāne arī atzīmēja, ka plānotos grozījumus nevar salīdzināt un vērtēt, kā Bulgārijas gadījumu. Maija sākumā ECT atzina, ka Bulgārijas valdības lēmums aizliegt runāt citu mazākumtautību valodās ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.
“Valsts valodas centram būs liels papildu darbs, kuram arī šobrīd ir absolūti nesagatavots. Tādēļ iesniedzu priekšlikumu grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, ar mērķi attiecināt grozījumus par valsts valodas izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā tikai ar tādiem materiāliem, kas apmaksāti no partijām piešķirtā valsts finansējuma,” pauda Pleškāne un atgādināja, ka Latvija ir pārstāvētās mazākumtautības aizsargā Satversmes 114. pants.
Savukārt Jurēvics norādīja, ka opozīcijas deputātes paustais neatbilst patiesībai.
“Ņemot vērā, ka izskanēja atsauce uz komisijas sēdē izskatītajiem jautājumiem, vēlos precizēt Pleškānes kundzes teikto, lai novērstu dezinformāciju. Netiek runāts par totālu aizliegumu, mēs runājam par apmaksātu aģitāciju. Tas neskar cilvēka privāto komunikāciju ar vēlētāju viens pret viens, kas nav apmaksāta,” uzsvēra Jurēvics.
Tāpat Jurēvics pauda, ka komisijas sēdē, vairākas reizes tika apliecināts, ka absolūts vairākums Latvijas Republikas pilsoņu pārvalda valsts valodu pietiekamā līmenī, un arī tas ir jebkura pilsoņa pienākums to zināt.
Arī Saeimas atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) norāda, ka valsts valodas lietojums attieksies tikai uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un aģitācijas materiāliem.
“Tādā veidā partijas, deputātu kandidāti klātienē ar saviem vēlētājiem varēs brīvi sarunāties arī citā valodā,” grozījumu izskatīšanas gaitā pauda par likumprojekta virzību Mieriņa.
Savukārt Progresīvie deputātes Skaidrīte Ābramas skatījumā šādi ierobežojumi nākotne varētu raisīt ļoti lielus tiesvedības riskus. “Jau šobrīd tiesai – gan Satversmes tiesai, gan ECT, būs pamats atsaukties uz Cilvēktiesību un brīvības konvencijas 10. pantu, kas pasaka, ka arī mazākumtautībām ir jāgarantē tiesības iegūt informāciju par vēlēšanu procesu viņām saprotamā valodā,” sprieda Ābrama.
Līdztekus noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām šie aģitācijas materiāli var ietvert vai aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Šādos gadījumos valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkstēs būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.
Par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā priekšvēlēšanu aģitācijā administratīvo procesu veiks arī Valsts valodas centrs, paredz grozījumi.
Likuma grozījumi rosināti, lai stiprinātu valsts valodas pozīcijas priekšvēlēšanu aģitācijas jomā – mediju programmās un raidījumos, publiskās lietošanas telpās, laikrakstos un žurnālos, teikts grozījumu anotācijā.
Lasiet arī: Saeima pieņem regulējumu jauna militārā poligona izveidei
