Igaunijā plāno virzīt likumprojektu, kas apstiprināšanas gadījumā ļautu izmantot ar Krieviju saistītos iesaldētos līdzekļus kara seku novēršanai Ukrainā, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Igaunijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka plāno sagatavot likumu dažu mēnešu laikā. Ministrijas Juridiskā departamenta vadītāja Kerli Veski (Kerli Veski) informēja, ka gadījumā, ja Ukraina iesniegtu prasību Krievijai zaudējumu novēršanai, bet krievi atteiktos maksāt vai atteiktos izmaksāt visu prasīto summu, varētu izmantot iesaldētos aktīvus. Veski sacīja: «Ja neizdosies panākt vienošanos, tad mēs izskatīsim likumīgus veidus iesaldēto līdzekļu izmantošanai avansa maksājumiem par nodarīto kaitējumu.»
Veski piebilda, ka vēlams būtu visas Eiropas Savienības kopīgs lēmums, tomēr tas ir ļoti laikietilpīgi, tāpēc ātrāk ir pieņemt likumu valsts mērogā, un tādējādi bruģēt ceļu visa bloka lēmumiem.
Likumprojektam jābūt gatavam tuvāko mēnešu laikā, un Tieslietu ministrija jau ir sagatavojusi uzmetumu. Tiek lēsts, ka ar Krieviju saistītie līdzekļi, kas Igaunijā ir iesaldēti, mērāmi vairākos desmitos miljonu eiro.
Lai atjaunotu kara izpostīto Ukrainu, nepieciešami apmēram 350 miljardi dolāru.
Iesaldēto aktīvu atsavināšana un to izmantošana citiem mērķiem, visticamāk, saskarsies ar starptautiskajiem likumiem, saskaņā ar kuriem, lai cik slikti valsts ir izturējusies, tā saglabā zināmu imunitāti attiecībās uz saviem aktīviem.
Ārlietu un tieslietu ministru amatos šobrīd ir partijas Isamaa pārstāvji, bet partija nepiedalās jaunās koalīcijas veidošanā. Neskatoties uz to, Ukrainas jautājumā Igaunijas politiskās partijas ir vienotas, un tas nozīmē, ka ministra maiņai nevajadzētu apdraudēto plānoto likumu.
