Igaunijas drošības eksperts Rainers Sakss (Rainer Saks) norādījis, ka lidorobotu uzbrukumi Maskavai ir veids, kā Ukraina rada psiholoģisko spriedzi Krievijas galvaspilsētā, raksta ERR News.
Vērojamas atšķirības tajā, kā ukraiņi izmanto šos ieročus – līdz šim uzbrukumi notikuši militārajiem vai komerciālajiem objektiem, nevis civilajiem mērķiem.
Trešdien, 9.augustā, piedaloties ETV raidījumā Ringvaade suvel, Sakss sacīja, ka Ukraina cenšas izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem, jo īpaši tādēļ, ka iepriekšējā pieredze rāda, ka liels skaits civiliedzīvotāju upuru var radīt pretreakciju. Eksperts norādīja:
“Uzbrukumu daba ir vairāk psiholoģiska,
vērsta uz Krievijas iedzīvotāju pārliecināšanu, ka Ukraina var aizsniegt būtiskus militāros objektus Maskavā.”
Ukraina cenšoties parādīt kara realitāti cilvēkiem Krievijā, lai liktu uz konfliktu palūkoties citādi, skaidroja eksperts.
Turklāt triecieni liek krieviem koncentrēt savus pretgaisa aizsardzības pasākumus un sistēmas galvaspilsētā: “Tā kā Krievija pēdējā pusotra gada laikā Ukrainā saskārusies ar virkni problēmu, liela daļa pretgaisa aizsardzības aprīkojuma nonākusi frontē, un tur zaudēta, kas nozīmē, ka spēja aizsargāt gaisa telpu ir mazinājusies.”
Sakss sacīja, ka Ukrainas veiktie triecieni noteikti liks krieviem atkal pārorientēt aizsardzības sistēmas, lai labāk pasargātu Maskavu.
Tas savukārt nozīmē, ka citās vietās tā kļūs vājāka un radīs izdevību ukraiņiem.
Drošības eksperts norādīja, ka uzbrukumi iesaukšanas centriem Krievijā vismaz dažos gadījumos saistīti ar Ukrainas specdienestiem, tomēr daļā gadījumu vainīgie ir Krievijas pilsoņi, kas nevēlas doties karā. Tā kā vismaz līdz šim Krievijas dokumentācija ir bijusi decentralizēta un nesakārtota, dokumentu iznīcināšana, piemēram, sadedzinot, nozīmē, ka citviet par attiecīgā cilvēka pienākumiem pret valsti informācijas nebūs. Sakss sacīja, ka Krievija gan cenšas ar to cīnīties, tomēr ir skaidrs, ka nav izdevies sakārtot sistēmu, un tieši tādēļ potenciālie jauiesaucamie var just vilinājumu nodedzināt iesaukšanas punktus.
Saskaņā ar Saksa teikto, šobrīd situācija nonākusi tik tālu, ka Krievijas drošības dienests bijis spiests atzīt, ka iesaukšanas punktu iznīcināšana ir organizēta darbība, turklāt to neveic ukraiņi. Eksperts secināja:
“Viņi arī nedrīkst atzīt, ka ukraiņi spēj organizēt tik plašas operācijas Krievijā…
Līdz ar to tiek piedāvāta nekonkrēta versija par notikušo, piemēram, ka tās ir viltus ziņas, vai ka kāds ir izmantojis vientiesīgus ļaudis.”
Lasiet arī: Krievija runā par atmaksu pēc lidrobotu triecieniem Maskavā
