Finanšu ministrija (FM) ziņo, ka, tuvojoties gada izskaņai, Valsts kases dati 2022.gada vienpadsmit mēnešos uzrāda kopbudžeta bilances uzlabošanos teju uz pusi – par 432 miljoniem eiro.
Atbilstošajā periodā pērn budžeta deficīts veidoja 600 miljonu eiro. Šo uzlabošanos galvenokārt veicināja kopbudžeta ieņēmumu pieaugums, kas bija straujāks nekā kopbudžeta izdevumiem. Nodokļu ieņēmumu kāpums sekmēja pārpalikumu valsts speciālajā budžetā – 349,5 miljonus eiro – un pašvaldību budžetā – 235,8 miljonus eiro.
Ieņēmumi kopbudžetā tika saņemti 12,9 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,5 miljardiem eiro jeb 12,6% vairāk salīdzinājumā ar saņemto vienpadsmit mēnešos pērn.
Augstākus ieņēmumu šogad ietekmē ekonomiskās aktivitātes kāpums gada sākumā, arī strauji augošais cenu līmenis visa veida precēm un pakalpojumiem.
Ieņēmumu pieaugums bija vērojams gandrīz visās pozīcijās – nodokļu ieņēmumi un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem pieauguši par 15,2%, bet nenodokļu ieņēmumi, salīdzinājumā ar 2021.gada vienpadsmit mēnešiem, kāpuši par 10,1%.
Joprojām augsti pieaugumi vērojami darbaspēka nodokļu ieņēmumos, kas gandrīz par ceturtdaļu pārsnieguši iekasēto pērnā gada vienpadsmit mēnešos. Atbilstoši VID datiem darba samaksas fonda pieaugums šā gada desmit mēnešos bijis tuvu 12%, turpretī nodarbināto skaits nav būtiski mainījies, paliekot pērnā gada līmenī.
Arī PVN ieņēmumos šā gada vienpadsmit mēnešos vērojams kāpums, kas pamatā saistāms ar būtiski pieaugušajiem samaksātajiem nodokļiem tirdzniecības nozarē, ņemot vērā patēriņa cenu un iekšējā pieprasījuma pieaugumu – gada griezumā vidējais cenu līmenis bija par 21,8% augstāks nekā pērn. Strauji augošais energoresursu cenu kāpums veicināja augstākus samaksātos nodokļus elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē.
Lasiet arī: Šogad gandrīz pusei Latvijas mājsaimniecību pasliktinājusies finanšu situācija
