Pēc Hersonas atgūšanas no Krievijas spēku kontroles un ar ASV atbalstu, Ukraina šobrīd ir labā pozīcijā pārākuma izmantošanai un tālākai tās teritorijas atbrīvošanai tā vietā, lai iesaldētu frontes līniju līdz pavasarim, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Stratēģiski un simboliski nozīmīgā uzvara līdzi nesa sīvās cīņas, lai apmēram 1 000 kilometru garā frontes līnijā virzītos uz ziemeļiem. «Šobrīd iniciatīva ir Ukrainai, un tā nosaka, kur un kad notiks nākamā kauja,» teica bijušais Lielbritānijas militārās izlūkošanas virsnieks Filips Ingrems (Philip Ingram). Viena no šīm vietām varētu būt tuvāk Bahmutai, rūpniecības reģionam Donbasa austrumos, kur Krievija jau mēnešiem cenšas tikt tālāk.
«Ziema padarīs karošanu lēnāku, bet neapstādinās ukraiņus – viņi būs labi sagatavojušies karošanai salā, kamēr krievi centīsies izdzīvot aukstumā,» sacīja Ingrems.
Kilometriem garās pamestās tranšeju rindas gar Hersonu bez vārdiem stāsta par nepatīkamajiem apstākļiem, kādos ir dzīvojuši okupantu karavīri pirms atkāpšanās uz Dņepras austrumu krastu. Reuters vēsta, ka tranšejas bija šauras, dubļainas un visbiežāk pilnīgi pakļautas jebkādiem laikapstākļiem, un tās nav pat salīdzināmas ar Ukrainas armijas tranšejām.
«Lai arī ko ukraiņi ir ieplānojuši, tas tiks rūpīgi izdomāts, paturēts slepenībā un īpaši labi izpildīts,» piebilda Ingrems.
Atvaļinātais ASV ģenerālis Bens Hodžess (Ben Hodges) norādīja, ka Ukrainai nevajadzētu steigties pāri Dņeprai, kamēr nav nostiprināta Hersona upes rietumu krastā un sagatavota artilērija, lai cīnītos ar Krievijas spēkiem, kas centīsies kavēt tuvošanos Krimai.
Hersonas iedzīvotāji pauda bažas par iespējamo pilsētas apšaudi no upes otra krasta, kad krieviem izdosies pārgrupēt spēkus. Saskaņā ar Hodžesa teikto, Krievijas spēki, kas ir koncentrēti dienvidos, var saskarties ar triecienu no citas Ukrainas armijas grupas, kas no Harkivas dodas izpostītās Mariupoles virzienā.
«Krieviem tur būs tranšejas, bet apvidus ir atklāts un līdzens, un viņi būs viegls mērķis,» Hodžess teica, «Hersona kļūst par nozīmīgu enkuru, kas palīdzēs turpmākiem manevriem.»
Ukrainas spēki sasniedza Hersonu 11.novembrī. Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans (Jake Sullivan) 11.novembrī paziņoja, ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainu, lai dotu tai visas iespējamās priekšrocības karalaukā, un nemēģinās norādīt, kā rīkoties. «Visa šī spēlēšanās ar «kad Ukraina piekritīs sarunām», kas notiek rietumu presē, aizmirst galveno: Krievija joprojām izsaka pretenzijas uz okupētajām teritorijām,» viņš teica. Salivans atsaucās uz ziņām, kas spekulēja ar ideju, ka Ukraina šobrīd atrodas spēka pozīcijās un varētu runāt ar Maskavu.
Volodimirs Zelenskis vizītē Hersonā 14.novembrī teica, ka Ukraina ir gatava mieram, bet tikai ar noteikumu, ka visas okupētās teritorijas tiek atgrieztas: «Jūs redzat mūsu spēcīgo armiju. Mēs soli pa solim ejam cauri valstij, cauri okupētajām teritorijām.»
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) norādīja, ka tas ir Ukrainas lēmums – ar kādiem noteikumiem izbeigt karu. «Lēmums, kas ir tai labākais, jāpieņem Ukrainai. Mūsu uzdevums ir Ukrainu atbalstīt,» Stoltenbergs sacīja. «Mums nevajadzētu novērtēt Krieviju par zemu. Tā joprojām kontrolē plašas teritorijas Ukrainā… Mums ir jāstiprina Ukrainas puse.»
Lasiet arī: Zelenskis: Hersonā atklāti vairāk nekā 400 kara noziegumi
