Krievijas Augstākā tiesa ceturtdien, 30.novembrī, pasludināja LGBT aktīvistus par “ekstrēmistiem”, atbildot uz Tieslietu ministrijas prasību aizliegt “starptautisko LGBT sociālo kustību”. Šis lēmums LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem rada bažas par iespējamiem arestiem un kriminālvajāšanu. Lēmums sasaucas ar Krievijā pieaugošajiem ierobežojumiem attiecībā uz seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes izpausmēm, kā to apliecina likumi, kas aizliedz “netradicionālās” attiecības un aizliedz juridisku vai medicīnisku dzimuma maiņu, ziņo Reuters.
ANO Cilvēktiesību biroja vadītājs Volkers Tērks (Volker Turk) aicinājis Krievijas varas iestādes “nekavējoties atcelt likumus, kas ierobežo cilvēktiesību aizstāvju darbu, vai diskriminē LGBT cilvēkus”.
Prezidents Vladimirs Putins, kurš, visticamāk, paziņos par savu kandidatūru jaunam sešu gadu termiņam, ir uzsvēris Krievijas kā tradicionālo morāles vērtību aizstāvja tēlu pret, viņaprāt, dekadentiskajiem Rietumiem. Viņš ir izteicies, ka iecietību pret Rietumu tendencēm nevajadzētu uzspiest citām valstīm.
Pirms tiesas lēmuma paziņošanas Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs žurnālistiem sacīja, ka Kremlis “neseko” šai lietai un to nekomentēja.
Tiesas sēde bija slēgta plašsaziņas līdzekļiem, taču žurnālistiem tika ļauts uzklausīt spriedumu, kura pieņemšana aizņēma aptuveni piecas stundas.
LGBT aktīvisti uzskatījuši šo lēmumu par neizbēgamu,
kad 17.novembrī Tieslietu ministrija iesniedza pieprasījumu, kurā, nenorādot piemērus, tika apgalvots, ka LGBT kustības darbībā Krievijā ir konstatētas “dažādas ekstrēmistiskas pazīmes un izpausmes, tostarp sociālās un reliģiskās nesaskaņas kurināšana”, raksta Reuters.
Pēc tiesas sprieduma LGBT aktīviste Ada Bleikvela (Ada Blakewell) sacīja, ka šis lēmums nonāk pretrunā ar Krievijas oficiālajiem paziņojumiem, kuros apgalvots, ka LGBT kopiena netiek diskriminēta. Bleikvela, kura gadu pret savu gribu piedzīvojusi “konversijas terapiju”, teikusi, ka pēc šī sprieduma šādas lietas nevarēšot apspriest.
Sabiedrības viedoklis Maskavā par tiesas spriedumu ir dalīts. Daļa atbalsta “brīvu pasauli”, kurā cilvēki var mīlēt bez ierobežojumiem, bet citi uzskata, ka viendzimuma attiecības “nav normālas”, un uzskata, ka lēmums ir piemērots.
Krievijā kā “ekstrēmistiskas” atzītas jau vairāk nekā 100 grupas,
tajā skaitā Jehovas liecinieku reliģiskā kustība un ar Alekseju Navaļniju saistītās organizācijas.
Skaidrības trūkums tiesas sniegtajā “LGBT kustības” definīcijā rada bažas par iespējamu ļaunprātīgu likuma izmantošanu, vēl vairāk apspiežot LGBT kopienas pamattiesības, norādījis ANO Cilvēktiesību birojs.
Lasiet vairāk: Krievija zaudē balsojumā, neatgriežas ANO Cilvēktiesību padomē
