Aizsardzības ministrija ziņo, ka “tuvāko dienu laikā” sāksies jauna Latvijas un Kanādas kopīga iniciatīva – apmācību programma Ukrainas bruņoto spēku jaunākajiem virsniekiem Latvijā.
Kanādas bruņotie spēki apmācību veikšanai uz Latviju nosūtīs desmit instruktorus, savukārt Latvija nodrošinās ukraiņiem gan apmācību instruktorus, gan visu nepieciešamo dzīvei Latvijā. Šo programmu trešdien, 10. maijā, Kanādās galvaspilsētā Otavā pieteica mūsu aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) un viņas kolēģe Anita Ananda (Anita Anand).
“Krievijas karš Ukrainā satricināja globālo kārtību, kādu to zinājām līdz šim. Sagaidāms, ka
tas atstās savu ietekmi uz globāliem procesiem vēl daudzus gadus.
Mums ir jāiegulda līdzekļi savu aizsardzības spēju stiprināšanā un jādara tas straujāk, kā bija plānots iepriekš. Vienlaikus mums ir jāturpina sniegt viss iespējamais atbalsts Ukrainai. Latvija un Kanāda jau līdz šim ir sniegušas ļoti būtisku atbalstu Ukrainai un tās bruņotajiem spēkiem,” uzsvēra Ināra Mūrniece.
“Šai apmācību programmai nav beigu datuma. Tas nozīmē, ka tā tiks turpināta tik ilgi, cik Ukrainas bruņotie spēki paudīs tādu nepieciešamību,” sola aizsardzības ministre.
Tikšanās laikā aizsardzības ministres pārrunāja arī citus divpusējos sadarbības jautājumus aizsardzības jomā – NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā attīstīšanu no bataljona līdz brigādei, kā arī abu valstu prioritātes gaidāmajā NATO samitā Viļņā.
Kanādas aizsardzības ministre informēja, ka valsts ir uzsākusi paātrinātu iepirkuma procedūru, lai iegādātos jaunas militārās spējas – prettanku ieročus, pretdronu sistēmas un tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas – tās vadītajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā. Tāpat Kanāda aktīvi veic pārrunas ar pārējām kaujas grupas dalībvalstīm par to iespējām palielināt savu ieguldījumu, lai attīstītu šo grupu līdz pilnvērtīgai kaujas brigādei.
Mūsu ministre skaidroja, ka, pildot Madrides samita laikā paustās apņemšanās,
Latvija sev par prioritāti izvirzījusi Sēlijas poligona paātrinātu izveidi,
lai nodrošinātu kaujas grupas karavīriem nepieciešamās apmācību un sadzīves infrastruktūras vajadzības.
Jau ziņots, ka no 8. līdz 11. maijam aizsardzības ministre Ināra Mūrniece darba vizītē apmeklēja Kanādu, kur Otavā tikās ar Kanādas aizsardzības nozares amatpersonām un pateicās par šīs valsts līderību un ieguldījumu Latvijas un visa Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. Godinot Kanādas militārajā dienestā bojāgājušos karavīrus, Ināra Mūrniece nolika vainagu Kanādas kara muzeja Piemiņas zālē.
Viņa kopā ar Anitu Anandu 9.maijā apmeklēja Kanādas bruņoto spēku Petavavas bāzi, kur
tikās ar bāzes vadību un karavīriem, kuri šovasar dosies uz Latviju,
lai dienētu Kanādas vadītajā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā. Tāpat aizsardzības ministre Otavā tikās arī ar Kanādas Parlamenta Aizsardzības komisijas deputātiem un diskutēja par ģeopolitisko situāciju un izaicinājumiem, ar kuriem šobrīd saskaras demokrātiskā pasaule, risinājumiem šo izaicinājumu pārvarēšanai, kā arī Latvijas un Kanādas līdzšinējo un plānoto divpusējo sadarbību aizsardzības jomā.
Darba vizītes laikā aizsardzības ministre tikās arī ar latviešu diasporas pārstāvjiem Otavā un pateicās par latviskās identitātes kopšanu un saglabāšanu.
Lasiet arī: Krievija apšauda Kijivu un pieticīgi atzīmē “gada lielākos svētkus”
