Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) vēršas pie sabiedrības ar paziņojumu, kurā – iespējams, “sabiezinot krāsas” – brīdina par Finanšu ministrijas vēlmi mūsu valsts interneta lietotājiem bloķēt piekļuvi starptautiskajiem resursiem.
“Aizliegta piekļuve Youtube, BBC.com, Facebook.com un daudziem citiem iecienītiem interneta resursiem?” – to savā mediju relīzē retoriski pieļauj reklāmas nozares interešu pārstāniecība (gan drīz vien skaidrojot, ka tehniski tas Latvijas valsts iestādēm nav iespējams.) LRA atgādina – par spīti nozares iebildumiem gada garumā, Finanšu ministrija (FM) rosina grozīt Azartspēļu un izložu likumu ar neizpildāmu normu, turpmāk bloķējot Latvijas iedzīvotājiem piekļuvi starptautiskajiem interneta resursiem, kuros legāli tiek izplatīta interaktīvo spēļu reklāma.
“Patiesībā risinājumi būtu jāvērš pavisam citā virzienā – šobrīd spēkā esošie
likumi, kas regulē interaktīvo spēļu reklāmu, grauj vietējo mediju konkurētspēju,
un tas ir jāmaina,” skaidro reklāmisti.
LRA uzsver, ka Latvijas uzraugošajai institūcijai – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai – nav un nebūs praktiskas iespējas bloķēt piekļuvi ārzemju interneta resursiem. Tāpēc tā vietā, lai mākslīgi radītu jaunu apgrūtinājumu, svarīgāk ir veidot regulējumu, kas atbilst mūsdienu digitālajai videi un tās tehniskajiem priekšnosacījumiem.
Vēl vairāk – saistībā ar interaktīvo reklāmu izvietošanu interneta vidē no jauna aktualizējas nozarē samilzušas citas problēmas, kas nevienlīdzīgās konkurences pozīcijās nostāda tieši Latvijā strādājošos medijus. Ar FM rosinātajiem grozījumiem stāvoklis paliktu vēl drūmāks.
“Ir nepatīkams pārsteigums redzēt, ka ilgstoši dažādos formātos un diskusijās spriestais jautājums ir no jauna parādījies lēmumu pieņēmēju dienaskārtībā ar konkrētiem likuma grozījuma variantiem 82.pantā. Asociācija ir oficiāli iebildusi pret rosinātajiem grozījumiem,
uzsverot, ka likuma grozījuma autori nav vērtējuši, kā šo normu praktiski varēs piemērot pēc tās stāšanās spēkā, apzinoties, ka Latvijas spēkos nebūs bloķēt globālos medijus,” relīze citē Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētājas Baibas Liepiņas viedokli.
Viņa uzsver: jāņem vērā, ka ārvalstu interneta resursiem to reģistrācijas mītnēs ir pilnīgi legāli atļauts izvietot interaktīvo spēļu reklāmas. Uz Latvijā reģistrētām tīmekļvietnēm attiecas azartspēļu reklāmas aizliegums, to nosaka Azartspēļu un izložu likums, taču ārzemēs reģistrētajiem medijiem nav pienākuma ievērot Latvijas Republikas likumus.
Turklāt līdz interneta lietotājiem Latvijā šī reklāma nonāk ar globālo tīklu starpniecību, pērkot nevis konkrētu reklāmas laukumu konkrētā medijā, bet mērķējot auditoriju konkrētā
ierīcē tās lietotājam. Līdz ar to Latvijas iedzīvotājs, patērējot starptautiskos interneta resursus, neatkarīgi no savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas, turpinās savā ierīcē redzēt interaktīvo spēļu reklāmas. Turklāt ne vienmēr globālo tīklu reklāmas izvietošanas ceļu ir tik
vienkārši izsekot.
“Rezultātā tīmekļa vietnes bloķēšana teorētiski būtu iespējams vērst tikai pret vietējiem medijiem, kas nav samērīgi. Jo tikmēr starptautiskajos medijos, ņemot vērā reklāmas izvietošanas tehnisko pusi digitālajā vidē, kas notiek caur globālajiem reklāmas tīkliem, interaktīvās spēļu reklāmas joprojām sasniegs Latvijas iedzīvotājus. Kāpēc izlikties, ka šāda
norma regulēs esošo situāciju?” retoriski jautā LRA vadītāja.
Vietējie mediji jau šobrīd izjūt sekas interaktīvo spēļu reklāmas aizliegumam. Proti, tā kā vietējie mediji šādas reklāmas nevar izvietot, nereti reklāmdevēji izmanto globālos tīklus, iedzīvotājus sasniedzot caur apšaubāmiem mediju kanāliem un portāliem, kas ir pazīstamas kā pirātiskā satura lapas.
“Absurds, bet fakts – Latvijas satura īpašnieki faktiski tiek apzagti dubultā. Pirāta lapas nekaunīgi dzīvo uz cita oriģinālsatura rēķina un vēl nopelna, burtiski apejot reklāmas ierobežojumus,” uzsver Liepiņa.
Atsaucoties uz iepriekš aprakstīto globālo reklāmas tīklu funkcionēšanu, piemēram, 2023.gada janvārī Latvijas iedzīvotājiem tika eksponētas azartspēļu kategorijas reklāmas, atverot tādas tiešsaistes tīmekļvietnes ka (piemēram, bet ne tikai): forbes.com, youtube.com, facebook.com, wikipedia.org, flashscore.com, gsmarena.com, dailymail.co.uk, yahoo.com, 9gag.com, mobile.de, ebay.com. Kopējais lapu skaits, ko potenciāli varētu atvērt Latvijas iedzīvotāji, ir aptuveni 2 miljoni.
viedierīču lietotājiem pieejamās Spēles, aplikācijas, lietotnes ir reklāmas
kanāls, ko vispār nekontrolē.
Turklāt nav iespējams identificēt visas tās lietotnes, kas tiek izmantotas, lai reklamētu azartspēles, jo reklāmas ekspozīcija notiek gala lietotāja viedierīces ekrānā̄, aplikācijas izmantošanas laikā. Saskaņā̄ ar datiem no Statista.com, 2022.gada 3.ceturksnī Google Play veikalā bija pieejamas pavisam 3 553 050 aplikācijas, spēles un citas mobilās lietotnes, Apple App Store – 1 642 759, bet Amazon Appstore – 483 328 .
Tāpēc LRA ieskatā šobrīd svarīgākais būtu uzsākt darbu pie grozījumiem, ar kuriem aizstāt Azartspēļu un izložu likuma 41.panta 5.daļā pastāvošo vispārējo azartspēļu reklāmas aizliegumu, izstrādājot sabalansētus azartspēļu reklāmas ierobežojumus, kas funkcionētu, ņemot vērā globālo konkurenci un reklāmas tirgus īpatnības, kā arī būtu taisnīgi ne tikai pret Latvijas medijiem, bet arī pret Latvijā reģistrētajiem komersantiem.
Lasiet arī: Azartspēļu tirgus šogad ir nedaudz sarucis
