ASV un Eiropas valstis otrdien, 27.februārī, paziņoja, ka neplāno sūtīt sauszemes karaspēku uz Ukrainu, pēc tam, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) neizslēdza šādu iespēju, Kremlim brīdinot, ka jebkurš šāds solis neizbēgami izraisīs konfliktu starp Krieviju un NATO, ziņo Reuters.
Makrona izteikumi, kurus viņš izteica Eiropas līderu ārkārtas sanāksmē Parīzē, lai apspriestu atbalsta pastiprināšanu Kijivai, sakrīt ar Krievijas spēku panākumiem Ukrainas austrumos un pieaugošajām problēmām, ar kurām saskaras Ukrainas bruņotie spēki.
Tomēr Vācija, Apvienotā Karaliste, Spānija, Polija un Čehija
distancējās no jebkādiem pieņēmumiem, ka tās varētu iesaistīt sauszemes karaspēku Ukrainas karā.
“… Ukrainas teritorijā nebūs sauszemes karaspēka, karavīru, kurus tur nosūtīs Eiropas vai NATO valstis,” otrdien sacīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz), tikpat nelokāmam esot arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (Boris Pistorius).
Arī Baltais nams vēlāk atkārtoti uzsvēra, ka neplāno sūtīt sauszemes karaspēku, tā vietā mudināja ASV likumdevējus apstiprināt iestrēgušo likumprojektu, kas nodrošinātu, ka Ukrainas karaspēks saņem ieročus un munīciju, kas nepieciešama cīņas turpināšanai.
Francijas ārlietu ministrs Stefāns Sežurns (Stephane Sejourne) vēlāk paskaidroja prezidenta Makrona teikto, norādot, ka tādā situācijā karaspēks varētu tikt izvietots specifisku uzdevumu veikšanai, tieši neiesaistoties kaujas operācijās.
Kremlis ātri reaģēja uz diskusiju par iespējamo NATO valstu karaspēka izvietošanu Ukrainā,
Kremļa preses pārstāvim Dmitrijam Peskovam uzsverot šī jautājuma nopietnību un brīdinot, ka šāds solis novestu pie tieša konflikta nevis varbūtību, bet neizbēgamību.
Tomēr augsta ranga Ukrainas amatpersona Mihails Podoļjaks atzinīgi novērtēja Makrona piezīmes un interpretēja tās kā zīmi, kas liecina par pieaugošo apzināšanos attiecībā uz riskiem, ko Eiropai rada militārā un agresīvā Krievija.
Lasiet arī: Makrons neizslēdz iespēju nosūtīt Rietumu karaspēku uz Ukrainu
