Papildu finansējums veselībai un labklājībai nav starp šī gada valsts budžeta trim augstākajām prioritātēm, piektdien, 6.janvārī intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma pastāstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Taču minēto nozaru stabilizēšanai finansējumu varētu rast, gada otrajā pusē pārskatot nodokļus. Pēc ministra teiktā, norisinās aktīvs darbs pie šī gada budžeta projekta, kura
galvenās prioritātes būs drošība, ekonomiskā transformācija un inflācijas seku mazināšana.
Vaicāts, kurā vietā prioritāšu topā ir veselības aprūpe, Ašeradens atbildēja, ka tā ir ļoti augstā un pienācīgā vietā. Tomēr vienlaikus politiķis atzina, ka veselības aprūpes un labklājības nozare nav pietiekami finansētas, taču koalīcija ir vienojusies gada otrajā pusē sākt nodokļu revīziju un skatīties, kā minētās nozares būtu iespējams finansiāli stabilizēt.
Notiekošās budžeta plānošanas sarunas politiķis raksturoja kā ļoti konstruktīvas un relatīvi mierīgas. Vaicāts par kārtējo augsto budžeta deficītu, Ašeradens atbildēja, ka par to nevajadzētu satraukties, jo, pārskatot vispārējos valdības izdevumus, parasti rodas papildu ieņēmumi vairāku miljonu eiro apmērā. Piemēram, aizvadītajā gadā papildu ieņēmumus varētu būt radījusi neplānoti augstā inflācija.
«Katrā ziņā es šobrīd gribu teikt, ka finanses ir pietiekamas, lai mēs šos deficītus varētu nosegt, tā kā par to mums nevajadzētu uztraukties,» sacīja ministrs.
Jautāts, vai valsts turpinās kompensēt iedzīvotājiem energoresursu sadārdzinājumu, Ašeradenss atbildēja, ka vajadzības gadījumā valsts būs gatava to darīt. Tomēr atbalsts ies «samazinājuma virzienā», turklāt tiek strādāts pie tā, lai šo atbalstu varētu nodrošināt sociāli mērķēti, vērtējot mājsaimniecību ienākumu līmeni un palīdzot tām, kurām tas visvairāk nepieciešams.
Kā ziņots, valsts budžeta likumprojektu Saeimā paredzēts iesniegt 9.februārī. Savukārt līdz jaunā budžeta apstiprināšanai darbosies pagaidu jeb tehniskais budžets, kas paredz izpildīt līdzšinējo politiku, nemainot to.
Lasiet arī: Inflācijas dēļ nodokļu ieņēmumi aug straujāk nekā budžeta izdevumi