Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardu eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā, paredz Saeimā ceturtdien, 16.novembrī, pirmajā lasījumā – jeb “konceputāli” – atbalstītais nākamā gada valsts budžeta un tā ietvara 2024., 2025. un 2026.gadam likuma projekts.
Par tā pieņemšanu balsoja 53 deputāti – kopā ar koalīcijas pārstāvjiem arī valdību atbalstošie ārpusfrakciju deputāti Oļegs Burovs (GKR) un Igors Rajevs (agrāk AS). Pret bija 42 deputāti – visi Saeimas sēdē klātesošie četru opozīcijas frakciju deputāti un ārpusfrakciju depiutāte Glorija Grevcova. Atturējušos vai nebalsojušo nebija.
Saeima likumprojektam noteikusi steidzamību, ziņo tās Preses dienests – galīgajā lasījumā Saeimas sēdē par 2024.gada valsts budžeta likuma projektu plānots lemt 7.decembrī.
Salīdzinot ar šī gada valsts budžetu, nākamgad plānotie ieņēmumi paredzēti par 1,76 miljardiem lielāki, savukārt izdevumi – par 1,54 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā. Vispārējās valdības budžeta deficīts nākamgad plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Tā galvenās prioritātes ir iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
2024.gada valsts budžets, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, hibrīdkara apdraudējumu un ekonomiskos izaicinājumus, veidots, koncentrējoties uz valsts drošības un ilgtspējas stiprināšanu. Tādēļ papildu investīcijas drošībā, izglītībā un veselībā ir ieguldījums mūsu līdzcilvēkos, lai mēs būtu stipri pret dažādiem satricinājumiem un izaicinājumiem, Saeimas Preses dienesta izplatītajā relīzē pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).
Nākamā gada budžetā papildus pieejamie līdzekļi prioritārajiem pasākumiem veido 783,3 miljonus eiro. No tiem 486,4 miljonus paredzēts novirzīt iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes nodrošināšanai, kā arī izglītībai.
Drošības jomā papildu finansējums 91,9 miljonu apmērā paredzēts
atalgojuma palielināšanai iekšlietu un tieslietu jomā nodarbinātajiem,
valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai, ārējās robežas infrastruktūras izveidei, robežapsardzei, kiberdrošības, kā arī ugunsdzēsēju un glābēju kapacitātes stiprināšanai.
Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad paredzēts 2,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, un, apjomu pakāpeniski kāpinot, 2027.gadā to plānots sasniegt trīs procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
2024.gadā papildu 119,5 miljonus eiro plānots novirzīt pasākumiem izglītības jomā, ievērojamus līdzekļus piešķirot algu palielināšanai pedagogiem ar zemāko stundas likmi. Tāpat papildu līdzekļi plānoti augstākajai izglītībai, zinātnei, kā arī, lai īstenotu pāreju uz mācībām valsts valodā.
Papildu finansējums vēl vienai prioritātei – pasākumiem veselības jomā – plānots 275 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību, iekļaujot jaunus medikamentus, mazinātu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un medicīniskajām procedūrām. Tāpat papildu līdzekļus plānots ieguldīt sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībā bērniem. Finansējums paredzēts arī medicīnas personāla algu paaugstināšanai.
Nākamā gada budžeta projektā finansējums paredzēts arī inovāciju un eksporta, kā arī jaunuzņēmumu atbalstam. Tāpat līdzekļus paredzēts novirzīt lauku saimniecībām un dabas stihiju radīto seku novēršanai, kā arī konkurētspējai un eksportam dārzeņkopības un augļkopības nozarēs.
No nākamā gada plānots atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, paredzēts finansējums, lai paaugstinātu atlīdzību par asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniegšanu personām ar invaliditāti.
Papildu līdzekļus plānots piešķirt, lai varētu paplašināt programmas Latvijas skolas soma klāstu un programmas organizētie pasākumi būtu pieejami vēl plašākam skolēnu lokam.
Nodokļu jomā nākamgad paredzēti pasākumi mazo uzņēmumu atbalstam un administratīvā sloga mazināšanai, tostarp mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem līdzšinējo divu likmju – 25 un 40 procentu – vietā paredzēta likme 25 procentu apmērā no apgrozījuma.
Ar pievienotās vērtības nodokli no nākamā gada paredzēts neaplikt maksu par iedzīvotāju dalību sporta sacensībās un nodarbībās, ko organizē biedrības un nodibinājumi, kā arī maksu par bērnu nometnēm.
Nodokļu ieņēmumus plānots palielināt, paaugstinot nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, azartspēlēm, kā arī degvielai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
Tāpat, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumus prioritāro pasākumu finansēšanai, paredzēts, ka kredītiestādes un kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā.
