Noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām plānots noteikt, kā slimnīcas iegādājas un uzglabā dīzeļdegvielu ģeneratoriem, un tiek ar to apgādātas enerģētiskās krīzes gadījumā pēc 24 stundu perioda, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes protokollēmuma projekts.
Šobrīd noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām nosaka, ka daudzprofilu un specializētās slimnīcas ir nodrošinātas ar alternatīvu vai autonomu elektroenerģijas avotu – stacionāro ģeneratoru, kā arī degvielas rezervēm, lai panāktu ģeneratora darbības nepārtrauktību ne mazāk kā 24 stundas.
MK otrdien, 29.aprīlī, sēdes slēgtajā daļā uzklausīs Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto informatīvo ziņojumu Par elektroapgādes pārtraukumu riska gatavības izvērtēšanu. Informatīvais ziņojums nav publiski pieejams.
KEM pārstāve Baiba Jākobsone aģentūrai LETA norādīja, ka MK tiks skatīts ziņojums par slimnīcu gatavību elektroapgādes pārrāvumiem.
Viņa skaidroja, ka 2024.gada vasarā KEM kopā ar AS “Sadales tīkls”, Būvniecības valsts kontroles biroju un Veselības inspekciju apsekoja 32 daudzprofilu un specializētās slimnīcas. Ziņojums pauž secinājumus gan par labās prakses piemēriem, gan tiem gadījumiem, kur vēl ir vieta uzlabojumiem.
Tāpat ziņojumā ietverta analīze par siltumapgādes komersantu 2024.gadā veiktās anketēšanas rezultātiem, kuras ietvaros tika vērtētas arī šo komersantu alternatīvās energoapgādes iespējas un gatavība krīzes situācijām. Vienlaikus ziņojumā ietvertā informācija skar enerģētisko drošību, tāpēc KEM nevar publiski sniegt detalizētāku informāciju.
Savukārt MK sēdes protokollēmumā uzdots KEM sadarbībā ar Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju līdz 2026.gada 31.martam sagatavot grozījumus MK 2009.gada 20.janvāra Noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, “papildinot noteikumus ar tiesību normām, kas nosaka, kā daudzprofilu un specializētās slimnīcas iegādājas un uzglabā dīzeļdegvielu, un tiek apgādātas ar dīzeļdegvielu enerģētiskās krīzes gadījumā pēc 24 stundu perioda”.
Tāpat KEM plānots uzdot līdz 2026.gada 31.janvārim izvērtēt elektroapgādes pārtraukumu risku ietekmi uz siltumapgādes komersantu spēju sniegt siltumapgādes pakalpojumus. KEM paredzēts uzdot sagatavot normatīvo regulējumu par alternatīvās elektroapgādes nodrošināšanu, ja nepieciešams.
MK sēdes protokollēmuma projekts arī paredz konceptuāli atbalstīt priekšlikumu par 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju, ja tās šķērso meža teritoriju, aizsardzības pasākumu palielināšanas nepieciešamību. KEM uzdots sagatavot attiecīgus normatīvos projektus, izvērtējot informatīvajā ziņojumā piedāvātos risinājumus, un klimata un enerģētikas ministram līdz 2025.gada 31.augustam uzdots tos iesniegt izskatīšanai MK sēdē.
Lasiet arī: BNN fokusā | Politologs: pie varas var nākt spēki, kuru atbalsts ir tikai nejaušība
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!