Pēc tehnoloģiju uzņēmumu veiktās tīrīšanas to sociālajos tīklos var būt pazaudētas liecības un pierādījumi par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, raksta britu raidorganizācija BBC.
No sociālajiem tīkliem, bieži vien izmantojot mākslīgo intelektu, tiek dzēsti video, kuros atainota vardarbība un tās sekas, un materiāli, kas var būt noderīgi izmeklēšanā, bieži tiek dzēsti neatgriezeniski un bez arhivēšanas. Meta un YouTube norādījušas, ka cenšas atrast līdzsvaru starp saviem pienākumiem saglabāt liecības un pasargāt lietotājus no iespējami kaitīga satura. Tomēr Meta Pārraudzības padomes loceklis Alans Rasbridžers (Alan Rusbridger) norādījis, ka industrijas pārstāvji kļūstot pārlieku piesardzīgi satura pārvaldīšanā.
Platformas norāda, ka
pieļauj izņēmumus gadījumos, kad materiāla publiskošana ir sabiedrības interesēs.
Tajā pašā laikā, kad BBC centās augšupielādēt video, kas dokumentēja uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem, tas ātri tika izdzēsts.
Mākslīgais intelekts spēj lielā apjomā atrast un dzēst kaitīgu un nelikumīgu saturu, tomēr brīdī, kad ir jāpārvalda vardarbīgi attēli no karadarbības zonām, mašīnām pietrūkst spējas saskatīt cilvēktiesību pārkāpumu nianses. Cilvēktiesību aizstāvju grupas norāda, ka sociālo tīklu īpašniekiem ir nekavējoties jāstrādā pie tā, lai neļautu izgaist liecībām par noziegumiem.
ASV vēstniece globālo krimināltiesību jomā Beta van Šāka (Beth Van Schaak) sacīja, ka nav iespējams liegt uzņēmumiem kontrolēt to tīklos publicēto saturu, tomēr problēmas rodas mirkli, kad informācija pēkšņi pazūd.
Bijušas ceļojumu žurnālists Ihors Zaharenko ar to saskārās Ukrainā. Kopš Krievijas iebrukuma viņš dokumentē agresora uzbrukumus civiliedzīvotājiem. BBC ar Zaharenko tikās Kijivas piepilsētā, kur
pirms gada Krievijas karavīri noslepkavoja sievietes, vīriešus un bērnus, kas centās aizbēgt no okupantiem.
Viņš nofilmēja vismaz 17 mirušos, un izdegušos transportlīdzekļus. Viņš vēlējās publiskot video internetā, lai parādītu notikušo pasaulei, un lai stātos pretī Kremļa naratīvam. Tomēr, kad viņš augšupielādēja video Instagram un Facebook, tie ātri tika dzēsti. Ihors norādija, ka krievi paši esot pastāvējuši uz to, ka video ir viltoti un viņi neaizskar civiliedzīvotājus un cīnās tikai ar armiju.
BBC augšupielādēja Ihora video, izmantojot neīstus profilus. Instagram trīs no četriem video dzēsa minūtes laikā. YouTube vispirms piemēroja vecuma ierobežojumu, bet vēl pēc desmit minūtēm visus video dzēsa. Atkārtotos mēģinājumos vispār neizdevās augšupielādēt video. Sūdzība, ka video jāatjauno, jo satur liecības par kara noziegumiem, tika noraidīta.
YouTube un Meta norāda, ka viņu piedāvātie izņēmumi par saturu, kas skar sabiedrības intereses, ļauj saglabāt informāciju, kas citkārt tiktu dzēst. Tomēr BBC eksperiments ar Ihora video liecina, ka tā gluži nav. Meta paziņoja, ka atbild uz likumīgiem varas iestāžu pieprasījumiem un turpina meklēt veidus, kā atbalstīt starptautiskos procesus, kas saistīti ar atbildības noteikšanu par noziegumiem.
YouTube informēja, ka platforma pieļauj izņēmumus sabiedrības interešu labā, tomēr tā nav arhīvs:
“Cilvēktiesību organizācijām, aktīvistiem, pētniekiem, žurnālistiem un citiem, kas dokumentē cilvēktiesību pārkāpumus (vai citus iespējamos noziegumus), ir jāievēro labā prakse satura saglabāšanā.”
Imads, kuram kādreiz piederēja aptieka Alepo, Sīrijā, BBC izstāstīja savu pieredzi. 2013.gadā pie viņa aptiekas sprāga tā sauktā “mucas bumba” (visai primitīva bumba, visbiežāk mucas formā, kas piepildīta ar sprāgstvielām un dažādām šķembām; zemo izmaksu dēļ bieži izmantota Sīrijas konfliktā), un tās izraisīto postu nofilmēja vietējie televīzijas kanāli. Materiālu ievietoja Facebook un YouTube, no kuries tas vēlāk tika dzēsts. Videomateriālu kopijas, kas bija Sīrijas žurnālistu rīcībā, tika iznīcinātas vēlākos uzlidojumos. Pēc vairākiem gadiem, kad Imads centās iegūt patvērumu Eiropas Savienībā, viņam bija jāpierāda, ka ir tur atradies. Vīrietis zināja, ka ir jābūt videomateriālam, kas apliecina viņa klātbūtni Alepo, tomēr interentā varēja vien atrast paziņojumu, ka video ir dzēsts. Viņam palīdzēja Mnemonic, Berlīnē strādājoša cilvēktiesību organizācija, kas par savu misiju uzņēmusies karu dokumentējošu materiālu saglabāšanu, pirms tie pazūd no sociālajiem tīkliem.
Cilvēktiesību aizstāvji norāda, ka nepieciešama oficiāla sistēma, lai savāktu un droši uzglabātu dzēsto saturu. Tas iekļauj arī metadatu saglabāšanu, kas var apstiprināt satura ticamību.
Lasiet arī: Vāgnera grupas īpašnieks apvaino Kremli nespējā aizliegt YouTube
