Latvijas politikā šīsnedēļas «augstākajai notij» vajadzēja būt 26.janvārim – mūsu valsts starptautiskas atzīšanas 102.gadadienai – un tajā tradicionāli rīkotajām ārpolitikas debatēm Saeimā. Taču tieši pats ārlietu resors mums pieteica tās pārklajošu, daudz nopietnāku, pat viegli biedējošu aktualitāti.
Visticamāk, savlaicīgi apsteidzot Krieviju, esam izrādījuši savas diplomātijas solidaritāti ar Igauniju – pašiem atsaucot vēstnieku no Maskavas. Šis ir (ār)kārtējais lūzumpunkts Latvijas un mūsu – impēriskas histērijas neglābjami pārņemtā – austrumu kaimiņa attiecībās. Tās nu jau straujāk virzās pretim pilnīgai sakaru saraušanai. Kas būs pēc tam? Atbilde agrāk šķita trafareta, bet nu tai svēti ticam: NATO līguma 5.panta dotā garantija.
Kaut arī šķiet, ka šobrīd mūsu ārpolitikas ne tikai galvenā, bet pat teju vienīgā prioritāte ir palīdzība Ukrainai ar visu, ko tikai varam (turklāt varam ar pašu «kaltu» munīciju un citiem Made in Latvia militārlīdzekļiem), Edgars Rinkēvičs Saeimas debatēs spoži nodemonstrēja savas ministrijas «multitāskinga» spējas. Solījums palīdzēt Latvijas eksportam rast jaunus tirgus un sadarboties ar diasporas biznesa profesionāļiem atgādina sagurušajiem un skeptiķiem – par spīti karam (kas arvien vairāk kļūst «mūsu»), ekonomikas likstām un vīrusiem, Latvija aug.
Jā, jā, protams – aug arī valsts amatpersonu algas. Tādēļ aug sabiedrības sašutums: vai tagad – dzīves dārdzības pilnbrieds – ir īstais brīdis tautais kacināšanai? It kā ciniski, bet – jā, īstais. Līdz 15.Saeimas vēlēšanām ir vairāk nekā trīs ar pusi gadu. Pieredze apliecina: šī nebūs ne pirmā, ne pēdējā reize, kad «varas negausība» tiks aizmirsta un piedota.
Apelācijas spriedums Maxima traģēdijas lietā no jauna uzjunda cilvēkos nelāgo atmiņu duļķes. Masu slepkavībā (tā 54 cilvēku nāvi toreiz publiski sadūšojās nosaukt tikai Valsts prezidents Andris Bērziņš) kā vienīgais tiek vainots par Maxima projekta būvkonstrukcijām atbildīgais inženieris. Gandarījuma nebūs, jo traģēdija atklājas kā totāls brāķis. Ne tikai būvniecībā un būvuzraudzībā vai lielveikalu attieksmē pret drošību («trauksmes signālam nav lieki jābiedē pircējus») – arī tiesu un prokuratūras darbā.
Ukrainai izmisīgi aizstāvot neatkarību, tās sabiedrotie delikāti pieklusina bažas par iesīkstējušo korupciju šīs valsts varas aparātā. Mēs, baltieši, vispār par to esam klusi kā kaps. Taču Ukrainas sabiedrība un politiķi labi apzinās, ka šajā ziņā karš neko nav «norakstījis» un ar ko tiktu riskēts, ja izliktos, ka ir.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Saites raujās, Uzjunda dusmas, Eksportdiplomātija, Īstais brīdis?, Dāvinām savu, Nesaskaņa, Suņi rej…, Noberž rūsu.
SAITES RAUJĀS
Latvija pazemina diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā un atsauc vēstnieku
Latvija ir nolēmusi pazemināt diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā un no 24.februāra atsauc savu vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu, paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Pirms tam Krievija bija pieņēmusi lēmumu izraidīt Igaunijas vēstnieku un pazemināt savstarpējās diplomātiskās pārstāvniecības līmeni līdz pagaidu pilnvarotā lietveža līmenim.
Vairāk uzziniet šeit.
UZJUNDA DUSMAS
Maxima traģēdijas lietas apelācijā atkal notiesā vienīgi Sergetu
Arī Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, otrdien, 24.janvārī, par vainīgu tajā atzina tikai būvinženieri Ivaru Sergetu, bet pārējos apsūdzētos attaisnoja.
Pirmās instances tiesa Sergetam bija piespriedusi sešu gadu cietumsodu, bet apelācijas instances tiesa viņam piesprieda par sešiem mēnešiem ilgāku brīvības atņemšanu.
Vairāk uzziniet šeit.
EKSPORTDIPLOMĀTIJA
Rinkēvičs sola uzņēmējiem piekļuvi jauniem tirgiem, atbalstu – diasporas profesionāļiem
Latvijas ārlietu dienests īpaši atbalstīs Latvijas uzņēmējus jaunu tirgu apguvē – galvenokārt Austrālijā, Jaunzēlandē, Āfrikas un Latīņamerikas valstīs, ceturtdien, 26.janvārī, ikgadējās ārlietu debatēs Saeimas sēdē sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Tāpat ārlietu ministrs sacīja, ka valstij aktīvāk jāatbalsta uzņēmīgie cilvēki diasporā, kas var dot reālu pienesumu Latvijas tautsaimniecības attīstībai – līdzās atbalstam valodai, kultūrai un tradīcijām.
Vairāk uzziniet šeit.
ĪSTAIS BRĪDIS?
BNN analīze | Kamēr nabadzības riskam pakļauti 22,5% iedzīvotāju, tautas kalpiem algu pieauguma dzīres
Viedokļa raksts, Ilona Bērziņa, BNN
Kamēr Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis algu reformas kontekstā runā par «viduspunkta» meklējumiem atlīdzības skalā un rudenī gaidāmām «horizontālām iniciatīvām», valsts augstākās amatpersonas priecājas par algas pielikumu un, šķiet, nesatraucas, ka ierēdņu atalgojuma pieaugumam naudas nav un šogad, visticamāk, arī nebūs.
Neapgalvošu, ka valsts augstākajai vadībai algas pienākums nepienākas, un viņi pavisam labi varētu iztikt ar valstī vidējo algu «uz papīra» 1 384 eiro (lai gan daudzi valsts pārvaldē strādājošie par tādu naudu var tikai sapņot).
Vairāk uzziniet šeit
DĀVINĀM SAVU
Ukrainai nosūta pirmo Latvijā ražotas militārās tehnikas kravu, iegādātu par sabiedrības ziedojumiem
Pērn uzsāktās biedrības Ziedot.lv kampaņas Labas ziņas ietvaros trešdien, 25.janvārī, svinīgā pasākumā, uz Ukrainu nosūtīts Latvijas sabiedrības ziedojums, kas pārtapis reālā un praktiskā palīdzībā – 9 kvadracikli un 9 īpaši pielāgotas kaujas platformas, kā arī 4 militārie skrejriteņi ar kopējo vērtību 323 148,30 eiro.
Šī ir pirmā Ukrainas aizstāvjiem nodotā Latvijā ražotas militārās tehnikas krava, un tās izvadīšanā piedalījās arī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko un Ukrainas Bruņoto spēku pāstāvji.
Vairāk uzziniet šeit.
NESASKAŅA
Urbanovičs «vēl veiksmi» Elksniņam; politologs: Saskaņa paliek ar Latvijas valsti
Ceru, ka bijušie Saskaņas pārstāvji Daugavpils domē visu pareizi izrēķinājuši, vērtējot bijušo partijas biedru – tostarp Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa – lēmumu izstāties no politiskā spēka, sacīja ilggadējais Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs.
Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis skaidro, ka šis lēmums ir likumsakarīgs solis, jo Saskaņa ir aizgājusi pa ceļu, kurā tā paliek ar Latvijas valsti.
Vairāk uzziniet šeit.
SUŅI REJ…
Šveices uzņēmums TELF AG izveido investoru konsorciju investīcijām Baltic Coal Terminal
Šveicē bāzētais starptautiskais preču un izejvielu tirdzniecības uzņēmums Telf AG vienojies par investīcijām Ventspils brīvostas uzņēmumā Baltic Coal Terminal. Investīcijas tiks veiktas sadarbībā ar stratēģiskiem konsorcija partneriem no Kazahstānas. Šobrīd ir noslēgts saistošs sadarbības līgums un notiek uzņēmuma padziļināta izpēte. Investīciju darījumu paredzēts pabeigt šā gada 1. ceturksnī. Potenciālā darījuma kopējā summa pagaidām netiek publiskota.
Telf AG jau vairākus gadus sadarbojas ar Baltic Coal Terminal, izmantojot tā termināli Ventspils ostā, preču pārkraušanai.
Vairāk uzziniet šeit.
NOBERŽ RŪSU
Ukrainā atkāpjas vairākas augsta ranga amatpersonas
Kamēr Krievija jau 11 mēnešus izvērš agresīvu karu, Ukrainā no amata atkāpušās vairākas amatpersonas, uz kurām krīt korupcijas aizdomu ēna, raksta britu raidorganizācija BBC.
Līdz otrdienas, 24.janvāra, pēcpusdienai atkāpies Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks, četri ministru vietnieki un pieci apgabalu gubernatori.
Vairāk uzziniet šeit.
