Krievija un Ķīna ir vienojušās apspriest veidus, kā padziļināt sadarbību drošības jomā Eiropā un Āzijā, lai stātos pretī ASV mēģinājumiem uzspiest savu gribu reģionā, otrdien, 9.aprīlī, pēc sarunām Pekinā paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, ziņo Reuters.
Lavrovs arī sacīja, ka Krievija un Ķīna turpinās sadarbību cīņā pret terorismu.
Lavrovs pēc sarunām ar Ķīnas ārlietu ministru Vanu Ji (Wang Yi) sacīja, ka Putins ir ierosinājis stiprināt Eirāzijas drošību un ka Ķīna un Krievija ir vienojušās
“sākt dialogu par šo jautājumu, iesaistot arī citus līdzīgi domājošos”.
Lavrovs kritizēja eiroatlantisko drošības struktūru, uzsverot, ka NATO un EDSO kļūst arvien nenozīmīgākas jēgpilnu sarunu veikšanai un uz savstarpējām interesēm balstītu vienošanos panākšanai.
Krievijas ziņu aģentūras citēja Vanu sakām, ka ASV vadītajai NATO aliansei nevajadzētu ne paplašināt savu darbību Āzijas un Klusā okeāna reģionā, ne veicināt konfrontāciju.
Ķīnas ārlietu ministrijas sniegtajā paziņojumā preses konferencē pēc tikšanās Vans tieši nepieminējis ASV, NATO vai karu Ukrainā. Tomēr viņš izklāstījis to, ko viņš dēvēja par “pieciem vienmēr” Ķīnas un Krievijas attiecībās, uzsverot nepieciešamību pretoties hegemonismam, varas politikai un dažu valstu monopolstāvoklim starptautiskajās lietās.
Krievijai un Ķīnai “kopīgi jāstājas pret vienpusīgumu un protekcionismu”
un “kopīgi jāstrādā, lai saglabātu starptautiskās rūpniecības un piegādes ķēžu stabilitāti”, tika citēts Vans.
Putinam un Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam ir kopīgs skatījums uz pasauli, kurā Rietumvalstis tiek uzskatītas par degradējušām un panīkušām, savukārt Ķīna izaicina ASV pārākumu tādās jomās kā kvantu skaitļošana, sintētiskā bioloģija, spiegošana un militārā vara.
ASV finanšu ministre Džaneta Jelena (Janet Yellen) pirmdien paziņoja, ka vizītes laikā ar Ķīnu viņai bijušas sarežģītas diskusijas par Ķīnas sadarbību ar Maskavu. Jelena brīdinājusi, ka jebkuram Ķīnas uzņēmumam, kas atbalstīs Krievijas karu Ukrainā, būs “nopietnas sekas”.
Ķīnas un Krievijas tirdzniecība 2023. gadā sasniedza rekordlielu apjomu – 240,1 miljardi ASV dolāru,
kas saskaņā ar Ķīnas muitas datiem ir par 26,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā, Ķīnas eksportam, uz Krieviju palielinoties par 46,9% un importam no Krievijas, pieaugot par 13%.
2023.gadā Ķīna publicēja 12 punktu nostājas dokumentu par Ukrainas krīzes risināšanu, Krievijai norādot, ka tas ir saprātīgs. Tagad Krievijas ziņu aģentūras citēja Vanu sakām, ka Ķīna vēlas, lai Krievija un Ukraina sēstos pie sarunu galda starptautiskā sanāksmē, lai apspriestu veidu, kā izbeigt karu Ukrainā.
Lavrovs arī sacīja, ka Krievija vēlas, lai ANO Drošības padome sniedz vērtējumu par Ukrainas dronu uzbrukumiem Krievijas kontrolētajai Zaporižjes atomelektrostacijai, Ukrainai noliedzot jebkādu līdzdalību uzbrukumos.
Lasiet arī: IAEA aicina ievērot savaldību pēc uzbrukuma Zaporižjes atomelektrostacijai
