Hm, varbūt arī Lietuvā nākamgad pie varas varētu nonākt politiķis vai politiķe ar inicāļiem «K.K.»? Šī nedēļa – protams, arī aizvadītās pati nogale – atnāca ar izšķirošiem notikumiem triju Baltijas valstu politikā. Uzvarot Igaunijas parlamenta vēlēšanās, Kaja Kallasa – nu gluži kā mūsu premjers pērn – pelnīti gatavojas no savas pirmās valdības «pārlēkt» otrajā.

Tā būšot ļoti liberāla un nedaudz kreisa. Lietuvas pašvaldību vēlēšanu rezultātos, kā tiek apgalvots, jau esot salasāms nākama gada Seima balsojuma «melnraksts». Mums savukārt tika pieņemts iekavētais valsts budžets, un valdība beidzot var pilnvērtīgi ķerties pie darba.

Saka, ka trijkājis esot visstabilākā konstrukcija, un pēc trakās budžeta pieņemšanas nakts tas šķiet ticami, arī raugoties uz valdošo koalīciju. Stipra gan! Taču pieņemtā dokumenta konstruktīvie kritiķi – ekonomisti, politologi – tam pārmet pliekanību, stratēģiska redzējuma neesamību. Kā ierasts, skarbi tiešs valodā ir Filips Rajevskis, kura «frīstails» patīkami ietekmē visu politiskā procesa komentēšanas tradīciju.

Uzmetoties par valdības «advokātu», varam vien teikt, ka agrāk jau tai nebija nekādas iespējas vīzijām un stratēģijām: kovids, vakcīnas un to skandāls, antivakseru dīžāšanās un naudas meklēšana dīkstāves pabalstiem, Krievijas iebrukums Ukrainā un energokrīze. Nekas, gan valdība iemācīsies sapņot!

Re, «pirmā bezdelīga» – vēl nupat satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs vizionāri stāstīja, kā dzelzceļa elektrifikācijas problēmas var labot ar «uzlādējamiem» vilcieniem. Ņemot vērā līdzšinējo nelāgo pieredzi, gribējās cerēt, lai viņa labie nodomi piepildās vismaz šīs Saeimas izskaņā. Taču valdība jau ieplāno akumulatorvilcieniem naudu, un šis vezums ir iekustināts.

Turpinot par sapņiem: diemžēl armijas 220 miljonu eiro skandāla smacējošā ēna pārklāj visas labās politiskās ziņas. Šis ir un ilgi būs murgs, no kura – kā no nekad nebijuša – sabiedrībai par jebkādu cenu izmisīgi gribas pamosties jau tagad. Likumsargu ieteiktā klusēšana te nekādi nelīdz – vienīgi ļauj mums pamazām pierast pie pazemojuma, kuru nav pelnījuši ne mūsu karavīri, ne nodokļu maksātāji. 

ASV valsts sekretāra pārsteidzošā, pat mulsinošā vizīte – ar partnerības atkalapliecinājumu Kazahstānai un tās piedāvājumu citām šī reģiona valstīm – ir tiešs pamudinājums arī mūsu drošības politikā «apvienot lietderīgo ar patīkamo». Jo spēcīgāki būs Latvijas, Baltijas, Eiropas saimnieciskie sakari ar šīm valstīm, jo vairāk tās spēs distancēties no Krievijas nebūt ne maigās varas skavām.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Nauda bez vīzijas, Noslepeno skandālu, Akumulokomotīves, Maksā ragā! Astanai uzticas, Kaja iet Krišjāņa pēdās, Kreisā veiksme un Sprādzienvēsts.

NAUDA BEZ VĪZIJAS

Arī pieņemtajā budžetā Rajevskis nesaredz valsts attīstību

Ne valdības deklarācija, ne pieņemtais 2023.gada valsts budžeta plāns nesniedz skaidru atbildi, kā panākt valsts attīstību, pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Viņš norādīja, ka pieņemtais valsts budžets nav nedz ārkārtīgi labs, nedz ārkārtīgi slikts.

NOSLEPENO SKANDĀLU

BNN fokusā | Likumsargu lūgums liedz sabiedrībai skaidrību par NBS iepirkumu

«Diemžēl neko citu nevar tik viegli un ātri zaudēt, kā [sabiedrības] uzticēšanos. Jā, es jūtu ka šī uzticēšanās [Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem] ir iedragāta, un mums būs jāstrādā tā, lai to atjaunotu,» aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) teica ar dziļu nožēlu, otrdien, 7.martā, informējot medijus par skandalozo pārtikas iepirkumu 220 miljonu eiro vērtībā.

Viņas un aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretāra Jāņa Garisona preses konferencē gan bija patiesu emociju uzplaiksnījumi, bet maz konkrētības. 

Vairāk uzziniet šeit.

AKUMULOKOMOTĪVES

Valdība piešķir priekšfinansējumu Bolderājas «bateriju vilcienu» iegādei

Ministru kabinets otrdien, 7.martā, atbalstīja akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādei nepieciešamā priekšfinansējuma – līdz 74,4 miljoniem eiro – Satiksmes ministrijai (SM) – pēc vajadzības līdz 2026.gada beigām – no valsts budžeta.

Tāpat valdības sēdē tika akceptēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) segšanai nepieciešamo 15,624 miljonu eiro piešķiršana šim projektam. 

Vairāk uzziniet šeit.

MAKSĀ RAGĀ!

Latvijas blogerim par Krievijas kara noziegumu attaisnošanu piemēro 12 400 eiro sodu

Prokuratūra ir piemērojusi 12 400 eiro sodu blogerim Kirilam Fjodorovam par Krievijas bruņoto spēku Ukrainā īstenoto noziegumu attaisnošanu un naidīgu attieksmi pret ukraiņiem un latviešiem. 

Valsts drošības dienests (VDD) kriminālprocesu pret viņu sāka 2022.gada 16.martā – saistībā ar šīs personas veidoto un publicēto saturu interneta vietnēs YouTube un Telegram izveidotajos kanālos.

Vairāk uzziniet šeit.

ASTANAI UZTICAS

ASV pastiprinās stratēģisko sadarbību ar Kazahstānu un Centrālāziju

ASV pastiprinās stratēģisko partnerību ar Kazahstānu, veidojot ciešāku ekonomisko sadarbību ar šo un pārējām Centrālāzijas reģiona valstīm, savas pirmās oficiālās vizītes laikā Astanā paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Antony Blinken). Par to vēsta Reuters.

Viņš arī uzsvēra, ka ASV uzņēmēji jau sākotnēji bija vieni no pirmajiem, kas investēja Kazahstānā, šiem ieguldījumiem kopš 1991. gada pārsniedzot 50 miljardus ASV dolāru.

Vairāk uzziniet šeit

KAJA IET KRIŠJĀŅA PĒDĀS

Igaunijā top liberāla valdība, EKRE apstrīd vēlēšanu rezultātus

 

Uzvarot Valsts domes (Riigikogu) vēlēšanās, Reformu partija tagadējās premjeres Kajas Kallasas vadībā ir sākusi veidot koalīciju ar citu liberāļu partiju – Igaunija 200 – un sociāldemokrātiem. Savukārt Igaunijas Konservatīvā tautas partija sludina, ka tai vēlēšanās ar e-biļeteniem tikusi «nozagta uzvara».

Kallasas otrajai valdībai paredzams stabils vairākums ar 60 balsīm (reformistiem būs 37 mandāti, Igaunijai 200 – 14, Sociāldemokrātu partijai – 9). Pavisam Valsts domē ir 101 deputāta vieta. 

Vairāk uzziniet šeit.

KREISĀ VEIKSME

BNN pēta | Sociāldemokrāti gūst uzvaru Lietuvas pašvaldību vēlēšanas

Lietuvas pašvaldību vēlēšanas izrādījušas ļoti veiksmīgas sociāldemokrātiem (18% no kopējā balsu skaita), kuri parlamentā ir opozīcijā, un viņiem seko valdības priekšgalā esošā konservatīvā partija Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LKD) (16%).

Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība ir trešie ar 9% balsu, un 7% vēlētāju savu balsi atdevuši par Liberālo kustību. 

Vairāk uzziniet šeit.

SPRĀDZIENVĒSTS

Drošības eksperts: Ziņas par Nord Stream var būt Krievijas informatīvā operācija

Igaunijas drošības eksperts, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Rainers Sakss (Rainer Saks) norādījis, ka ziņas par Nord Stream sabotāžu varētu būt arī daļa no Krievijas dezinformācijas kampaņas laikā, kad Eiropas Savienība (ES) spriež par lādiņu ražošanu Ukrainai, raksta Igaunijas medijs ERR News.

Vācijas mediji ziņojuši, ka izmeklēšanas informācija par sprādzienu, kas sabojāja Nord Stream gāzes vadus, norāda uz ukraiņu iesaisti sabotāžā. 

Vairāk uzziniet šeit.