Senos un nelāgos laikos, mums dzīvojot sirpja un āmura ēnā, tika bieži piesaukts un pat novazāts sauklis “Baltijas jūra – miera jūra”. Ja tas tagad piemirsies, tad ne jau šī teiciena toreizējās liekulības (atceroties kaut vai padomju robežsargu uzartās pludmales), bet gan tā vēl nesenās pašsaprotamības dēļ.
Jo mums šķita: kas gan “ES iekšējā ezerā” – par spīti Krievijas kara flotes bāzēm Pēterpilī un Karaļaučos – spētu apdraudēt tā mierīgos ūdeņus? Ja nu vienīgi kāda pavisam tālās pagātnes atbalss – kuģu ceļā no dzelmes iznirusi kara laika mīna… Tagad – kad pat rāvējslēdzēji var kļūt par “divējādi pielietojumu preci” un novest pie krimināllietas – Dzintarjūras krastos mītošajiem, un visai Ziemeļatlantijas aliansei rodas papildus drošības rūpes. Diez vai mums par sirdsmieru atklāsies, ka kabeļus spēj bojāt roņu ziņkārība…
Valsts uzņēmums Latvenergo – bez valdības dusmīgas uzstājības un bez publiskas tielēšanās – ir šķīries no pietiekami lielas savas peļņas daļas. Valstij būs lielāka rocība palīdzēt tiem, kuriem šoziem elektrības un apkures rēķini varētu būt “nazis pie rīkles”. Taču ne ministriem, ne arī sabiedrībai nevajadzētu pierast pie šāda risinājuma un pie domas, ka saimnieciskais gigants ir ābele, ko var purināt katru reizi, kad sagribas sulīgus augļus. Uzņēmumam jāspēj sevi sakopt un attīstīties, lai mēs atkal patiesi grūtā brīdi drīkstētu atļauties to “papurināt”.
Evikas Siliņas valdība – pavisam nopietni apsverot “dāvanu aplikšanu ar nodokli” – pati sev izraka pirmo dziļo bedri, pati tajā ielēca un nu mazsekmīgi pūlās izkārpīties ārā. Tas, ka šī brēcoši birokrātiskā iecere tika pastumta malā, neko daudz nelīdzēs. Mieles par attieksmi “Vai tikai jums nav pārāk daudz naudas?” ir noglabātas sabiedrības atmiņā.
Vājš, bet mierinājums: šķiet, Igaunijas valdība – cenšoties ieviest šokējošu auto nodokli (prasot tūkstošiem eiro par spēkratu reģistrāciju!) un arī citos nodokļos ierēdnieciski cerot “izspiest no citrona vairāk” – tomēr būs izrakusi sev daudz, daudz dziļāku bedri.
Rīgas dome jūtas saņēmusi nodevīgu dūrienu mugurā. Vilni Ķirsi droši vien īpaši grauž pārmetumi “Bet Staķa laikos, ziniet…”Jaunais vairākums vēl nav pat iestrādājies, lai spētu pierādīt pilsētniekiem, ka tiešām ir labāks par veco – bet ko darīt tagad, kad Rīgas namu pārvaldnieks publikai sevi demonstrē par gluži vai suverēnu “domi domē”?
Jaunais satiksmes ministrs skaudri apzinās visu nozares problēmu vezumu, kam turklāt pa virsu kā dzelzsbetona klucis uzgūlies Rail Baltica izmaksu monstrs. (Kas zina, varbūt viņa priekštecis opozīcijā devās ar neizrādītu atvieglojumu?) Šādā situācijā Kasparam Briškenam ir vitāli vajadzīga jebkāda “mazā uzvara”. Par tādu var kļūt Salacgrīvas tilta rekonstrukcija. Ja ministrs ieceri īstenos, vismaz uz kādu brīdi šis būs “Briškena tilts”.
Jā, mēs visi skaidri zinām, kurš – starptautiski apzīmogota teroristu banda – izlēja pirmās asinis Gazas joslas pievārtē. Tomēr izraēļu un palestīniešu konflikts ir pārāk ilgs, samezglots un abpusēji veicināts, lai politiski atbildīgs cilvēks spētu – turklāt pusmiljarda eiropiešu vārdā! – to vērtēt melnbalti, “šie ir labie, tie ir ļaunie” kategorijās.
It īpaši tādi Eiropas valstvīri, kuri savā radikāli kreisajā jaunībā paši nēsājuši palestīniešu šalles – kufijas –, lai paustu solidaritāti šīs tautas cīņai pret “cionistu okupantiem – ASV imperiālisma pakalpiņiem”… Taču pat viņu sirdis nocietinās, ja cilvēki, kuriem dota iespēja no konfliktu plosītās dzimtenes nokļūt Eiropas miera ostā, ir savās ceļasomās līdzi paņēmuši “svēto karu pret neticīgajiem”.
BNN sniedz apkopojumu par nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Roņi tie nav, Devējiem atdotais, Attapās!, Duālās spiedpogas, Skābie ķirši, Via Salaca, ”Celiet ceļus, nevis nodokļus!”, Līdzjūtības pretrunas un Sadurtais velkomisms.
ROŅI TIE NAV
NATO pastiprina patrulēšanu Baltijas jūrā pēc zemūdens infrastruktūras bojājumiem
Ceturtdien, 19.oktobrī, transatlantiskā militārā alianse paziņoja, ka NATO pastiprinās patrulēšanu Baltijas jūrā, sakarā ar nesenajiem zemūdens infrastruktūras bojājumiem, ziņa Reuters.
“Pastiprinātie pasākumi ietver papildu novērošanas un izlūkošanas lidojumus, tostarp ar jūras patruļlidmašīnām, NATO AWACS lidmašīnām un droniem. Uz šo teritoriju tiek nosūtīta arī četru NATO mīnu meklētāju flote,” teikts NATO paziņojumā.
Vairāk uzziniet šeit.
DEVĒJIEM ATDOTAIS
No Latvenergo peļņas kompensēs pārmērīgas energoresursu cenas
Valstij piederošās AS Latvenergo akcionāru ārkārtas sapulcē trešdien, 18.oktobrī, ticis nolemts izmaksāt savam īpašniekam papildu dividendes 18,547 miljonu eiro apmērā no pagājušā gada nesadalītās peļņas, teikts šī uzņēmuma paziņojumā biržai Nasdaq Riga.
Izmaksātās papildu dividendes tiks novirzītas energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam.
Vairāk uzziniet šeit.
ATTAPĀS!
Likumprojektu par vispārējo ienākumu deklarēšanu pašlaik tālāk nevirzīs
Valdība otrdien, 17.oktobrī, nolēma, ka likumprojekts, kas paredzēja vispārējās deklarēšanas paplašināšanu un šī pienākuma ieviešanu no 2025.gada, pašlaik tālāk netiks virzīts.
FM iesniedza priekšlikumu šos likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojektu paketes un nodot atkārtotai saskaņošanai.
Vairāk uzziniet šeit.
DUĀLĀS SPIEDPOGAS
VDD sācis kriminālprocesu par Latvijas uzņēmuma iesaisti resursu nodrošināšanā Krievijas armijai
Valsts drošības dienests (VDD) pirmdien, 16.oktobrī, informēja, ka tas aizvadītajā piektdienā un sestdienā veica kriminālprocesuālas darbības ar vienu uzņēmumu saistītos objektos Rīgā un citviet Latvijā – aizdomās par resursu nodrošināšanu Krievijas bruņotajiem spēkiem.
Kriminālprocesuālās darbības VDD veica kopumā piecos objektos, informēja dienestā. Aģentūras rīcībā esošā informācija liecina, ka šis uzņēmums ir AS Arta-F.
Vairāk uzziniet šeit.
SKĀBIE ĶIRŠI
RNP nākamgad vēlas celt maksu par ēku pārvaldīšanu
Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) informē, ka no nākamā gada plāno paaugstināt maksu par ēku pārvaldīšanu. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA) prasa uzņēmumam skaidrojumu.
RNP vēsta, ka, individuāli aprēķinot pārvaldīšanas maksas, 71,4% dzīvokļu īpašnieku – pārsvarā lielajās mājās – pārvaldīšanas maksa pieaugs vidēji par 8 centiem par kvadrātmetru.
Vairāk uzziniet šeit.
VIA SALACA
Satiksmes ministrs cer jaunu tiltu Salacgrīvā uzbūvēt divos gados
Lai atrastu risinājumus Salacgrīvā kritiskā stāvoklī esošajam tiltam pār Salacas upi, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) aizvadītajā nedēļā tikās ar Limbažu novada domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu (LRA).
Šajā sarunā – par “nacionālas nozīmes kritisku infrastruktūras objektu tā savienojamības nozīmē ar Via Baltica, gan valsts kopējā drošības arhitektūrā”, kā tiltu raksturoja ministrs – piedalījās arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama (P) un valsts SIA Latvijas Valsts ceļi pārstāvji.
Vairāk uzziniet šeit.
”CELIET CEĻUS, NEVIS NODOKĻUS!”
Igaunijas valdībai trūkst ekonomiskās politikas, dusmojas Tallink īpašnieks
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR atstāsta interviju ar šīs valsts lielākā investīciju uzņēmuma Infortar – energokompānijas Eesti Gaas, ko starptautiski pazīst kā Elenger, un Tallink rēderejas īpašnieka – izpilddirektoru Ainu Hanšmidtu (Ain Hanschmidt).
Tajā viņš asi pārmet savas valsts valdībai ekonomiskās politikas neesamību situācijā, kad valsts iekšzemes koppriodukts (IKP) jau ilgstoši krītas.
Vairāk uzziniet šeit.
LĪDZJŪTĪBAS PRETRUNAS
ES līderi nespēj saskaņot nostāju pret karu Tuvajos Austrumos
Eiropas Savienības (ES) līderi otrdien, 17.oktobrī, tā arī nespēja pārvarēt domstarpības, ko radījusi viedokļu daudzveidība saistībā ar Izraēlas un palestīniešu grupējuma Hamas karu. Tomēr viņi uzstāja, ka vienoti atbalsta Izraēlas tiesības aizstāvēties starptautisko tiesību robežās.
Francija – kopš palestīniešu kaujinieku grupējuma Hamas 7.oktobra uzbrukuma Izraēlai – ir aizliegusi demonstrācijas palestīniešu atbalstam, taču valstī pieaudzis antisemītisku incidentu skaits.
Vairāk uzziniet šeit.
SADURTAIS VELKOMISMS
ES ministri sola stingrāku imigrācijas politiku
Nesenie islāmistu uzbrukumi Briselē un Francijā mudināja Eiropas Savienības (ES) ministrus apspriest, kādi soļi būtu jāveic, lai uzlabotu drošību ES un ceturtdien, 19.oktobrī, paziņoja, ka dalībvalstīm ir labāk jāpārbauda migranti un patvēruma meklētāji un ātrāk jāaizraida tie, kuri tiek uzskatīti par drošības draudiem, vēsta Reuters.
ES migrācijas komisāre Ilva Johansone (Ylva Johansson) sacīja, ka ES ir jāpasargā no terorisma draudiem, un piebilda, ka “cilvēki, kas apdraud ES drošību, ir daudz ātrāk jāatgriež uz savu izcelsmes valsti”.
Vairāk uzziniet šeit.
