Pie laba ātri pierod – smagos noziegumos apsūdzētam politiķim apelācijas tiesā tiek “nošņāpts” viens gads [no pieciem], kas būtu jāpavada ieslodzījumā, bet viņš sauc šo spriedumu par “nelikumīgu”. Vai tiešām Hūte jau kļuvis tik pārliecināts, ka tagad, pārstāvēts – kaut “neredzams un nepieminams” – valdībā, varēs panākt sev pilnīgu attaisnošanu un varbūt pat saņemt brangu kompensāciju?
Virsprokurors Juris Juriss, kurš pats “Lemberga krimināllietai” veltījis daudzus gadus, “nepieklājīgi” atgādina: kādreizējā oligarha un joprojām ietekmīgā politikāņa tiesu darbi interesē ne tikai mūs pašus. Citur – tepat Eiropā, nebūt tik tālajā Vašingtonā – korupcijā apsūdzētais un ASV sancijām pakļautais Ventspils domnieks ir “lakmusa papīrītis”, kas precīzi uzrāda, kā Latvijai (ne)sokas tiesiskuma spēcināšanā.
Varbūt arī jaunais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš pamanīs, ka Aivars Lembergs – ar kura politiskajiem apkalpotājiem iepriekšējais Ministru prezidents un premjerpartija, novilcinot valstiski svarīgus darbus, izmisīgi veidoja koalīciju – ir traģiska mūsu valsts starptautiskās reputācijas problēma?
Pārfrāzējot Eduardu Veidenbaumu – jauns budžets atnācis, bet viss pa vecam iet savu gaitu tālāk, kā jau gājis… Tāpat kā pirms gadiem pieciem vai desmit, valdība cer, ka mēs visi būsim “fiskāli atbildīgi” – dūšīgi dzersim alhoholu, pīpēsim, ļausimies azartspēlēm un svilināsim fosilo degvielu, lai valsts kase pildītos. Tāpat kā agrāk, šīs vēlmes tiek piesegtas ar liekulīgiem apgalvojumiem, ka palielinātā akcīze mūs atturēsies no tādiem grēkiem… Finanšu ministrijas “jaunrade” budžeta pildīšanā atgādina restoratorus, kuri cer panākt viesu pieplūdumu, arvien paceļot cenas ēdienkartē.
Tieši patlaban arī Igaunijas parlaments sācis skatīt šīs valsts nākamā gada budžeta projektu. Tas nelāgā kārtā mums uzrāda, ka iedzīvotāju skaitā jūtami mazākā valsts var atļauties par vairāk kā pusotru miljardu eiro lielākus tēriņus nekā Latvija. Vēl ņirdzīgāk mūsu ausīm skan, ka šis igauņiem būšot lielas taupības, “jostu savilkšanas” budžets.
Vienīgais mierinājums – arī kaimiņu valdībā savā “jaunradē” nav atradusi neko orģinālāku par pievienotās vērtības nodokļa celšanu. To nākamgad palielinās no 20% līdz 22%, bet uz šī paaugstinājuma rēķina, kā tiek ziņots, cenas Igaunijas veikalos aug jau šobrīd.
Nav gluži tā, ka ZZS politiķi, beidzot izlauzušies no Saeimas opozīcijas, valdībā tikai “rozes plūc”. Budžeta stabilitātes vārdā arī viņiem nākas grozīt un sagrozīt agrākās prioritātes, kaut tām bija spēcīga atbalss sabiedrībā. Zemkopības ministrs droši vien pats jūtas kā netalantīgs klauns, stāstot, kāpēc nav aktuāli samazināt PVN pārtikai. Izrādās, pie vainas mūsu izvēles nepatriotisms – nepērkam Armanda Krauzes elektorāta audzēto, bet importu. Taču citas izejas ZZS nav – ja ko prasi finanšu ministram, viņš prasa ko citu pretim.
Taisnības labad te jāatgādina, ka ne jau Krauze ir viens tāds politiķis, kam skats uz problēmu kardināli mainās atkarībā no ieņemtā amata. Bija reiz mums Eiropas parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kam arī šķita nepieciešams atbrīvot pārtiku – kā daudzās ES dalībvalstīs – no PVN. Nesenais premjers “ar tādu pašu vārdu un uzvārdu” uz šī eirodeputāta nostāju ātri vien sāka raudzīties caur budžeta piepildīšanas brillēm.
Satiksmes ministrija un jaunais ministrs Kaspars Briškens sāk pīties skaidrojumos par dzelzceļa projekta Rail Baltica dīkstāvi un izmaksu kāpumu. Pat spēlēt paslēpes. Valda acīmredzamas bailes neizpļāpāties par daudz un neizraisīt dusmas Briselē. Vēl trakāk – izdzirdēt prasību atdod saņemto un jau “zemē ierakto” naudu.
Taču Latvijas sabiedrībai un īpaši Pasažieru vilciena klientūrai šī miljardus vērtā drāma sen jau ir pavidsam vienaldzīga. Ja valdība – neskatoties uz nozares ministru entuziasmu – nevar pat nodrošināt satiksmei dažus jaunus elektrovilcienus, tad ko tā var sapņot par dzelzceļu no Helsinkiem līdz Berlīnei?
Lēmums pēc pāris gadiem pilnībā pārtraukt Latvijas sabiedrisko mediju raidījumus “agresorvalodā” ir, mazākais, dīvains. Drīzāk – Kremļa infotelpai “noderīgs idiotisms”. Likvidējot Latvijas Radio 4, tā auditorija tūlīt pat nepārslēgsies uz Latvijas radio 1 vai Klasiku. Tiešām paši ar vieglu roku atgrūdīsim savus krievus “Puķina lakstīgalām”?
Politiķu karjeras lielā mērā balstās tautas “amnēzijā” – tā ātri aizmirst, viegli piedod. Tomēr uz to pārāk paļauties nevajag – citādi var sanākt kā pulciņam Lietuvas Seima deputātu. Tiem šķita, ka nu jau viņi var droši izdzēst “sarkano plankumu” no savas biogrāfijas kā nekad nebijušu. Metīsi pagātnei ar akmeni – tā tev pretī šaus ar lielgabalu.
BNN sniedz apkopojumu par nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Neatturēšana, Kara laika likumi, Cer uz akcīzi, Pārāk lēni, pārāk dārgi, Jāšauj sev kājā, Palīdzēsim Mamikinam?, Budžetsteiga un Pagātne neizzūd.
NEATTURĒŠANA
BNN vaicā | Virsprokurors Juriss: ko par spriedumu Lembergam teiks mūsu starptautiskie partneri?
Rīgas apgabaltiesas – kā apelācijas instances – nolēmumu tā dēvētajā “Lemberga krimināllietā” pārsūdzēt Augstākajā tiesā sola gan koruptīvos noziegumos apsūdzētais Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs (LuV), gan apsūdzības uzturētājs Aivis Zalužinskis.
Arī Latvijas sabiedrībā ir jūtams pārsteigums un pat vilšanās, ka lietā apsūdzētajiem sods ticis mīkstināts [lasiet šeit].
Vairāk uzziniet šeit.
KARA LAIKA LIKUMI
Rinkēvičs vēlas bargāk sodīt par noziegumiem pret valsti
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien, 27. septembrī, Saeimai nosūtīja likumdošanas iniciatīvu, kas paredz grozījumus Krimināllikuma sadaļā par noziegumiem pret valsti, norādīts Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā.
Valsts prezidents vēstulē Saeimas Prezidijam pauž pārliecību, ka ikvienai demokrātiskai valstij ir pienākums rīkoties, lai garantētu savas demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti.
Vairāk uzziniet šeit.
CER UZ AKCĪZI
Nākamgad budžeta izdevumiem Ašeradens paredz 16,1 miljardu eiro
Nākamā gada budžeta izdevumi varētu būt 16,1 miljards eiro, tā otrdienas, 26.septembra, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Tāpat viņš norādīja, ka valdība patlaban apsteidz budžeta izstrādes grafiku.
Ir noslēgts budžeta veidošanas otrais posms. Otrdien apstiprināto finansējumu 783,5 miljonu eiro apmērā jaunajām valdības programmām un prioritātēm bija paredzēts izskatīt 29.septembrī, bet tas izdarīts trīs dienas agrāk.
Vairāk uzziniet šeit.
PĀRĀK LĒNI, PĀRĀK DĀRGI
SM nācies atsaukt ziņojumu par Rail Baltica būvniecības “progresu”
Tiesību aktu portālā publiskotā informācija liecina: Satiksmes ministrija (SM) ir atsaukusi informatīvo ziņojumu par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta ieviešanas progresu Latvijā pirmajā pusgadā.
Ministrija šo ziņojumu izskatīšanai bija nodevusi trešdien, 27.septembrī, un kā atsaukšanas iemesls tiek norādīta nepieciešamība dokumentu precizēt.
Vairāk uzziniet šeit.
JĀŠAUJ SEV KĀJĀ
Latvijas Radio: ZZS neuztur pašas piedāvāto PVN samazināšanu pārtikai
“Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) pērn divas reizes sniedza Saeimā priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) vairākiem pārtikas produktiem. Nonākot valdībā, tā jaunā budžeta projektā šo priekšlikumu neuztur, intervijā Latvijas Radio atzina zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Viņš skaidroja, ka 2024.gada budžeta projekta veidošanā šo diskusiju ZZS noteikti nerosinās, jo valdības maiņas dēļ šī dokumenta izstrāde ir iekavējusies un “jau sen budžetam bija jāiet uz priekšu”.
Vairāk uzziniet šeit.
PALĪDZĒSIM MAMIKINAM?
Sabiedriskie mediji kategoriski iebilst pret ieceri no 2026.gada aizliegt saturu krievu valodā
Latvijas Radio un Latvijas Televīzija kategoriski iebilst pret valdības atbalstītajā Nacionālās drošības koncepcijas projektā ietverto aizliegumu no 2026.gada sabiedriskajiem medijiem veidot saturu lielākās Latvijā dzīvojošās minoritātes – krievu – valodā.
Sabiedrisko mediju ieskatā pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos šāds lēmums ir tuvredzīgs un diametrāli pretējs izvirzītajam mērķim – stiprināt informatīvās telpas drošību.
Vairāk uzziniet šeit.
BUDŽETSTEIGA
Igaunijas 2024.gada valsts budžeta izdevumiem plāno 17,7 miljardus eiro
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR vēsta, ka Finanšu ministrijas apstiprinātais 2024.gada valsts budžeta projekts paredz 16,8 miljardus eiro lielus ieņēmumi un izdevumus 17,7 miljardu eiro apmērā. Opozīcijas politiķu ieskatā šis budžets ir gan neskaidrs, gan novēlots.
Bijušais finanšu ministrs Jirgens Ligi (Jürgen Ligi, Reformu partija) atgādināja, ka viņa vadībā tika sastādīti tikai budžeti ar ieņēmumu pārpalikumu.
Vairāk uzziniet šeit.
PAGĀTNE NEIZZŪD
BNN pēta | Vai tas, ka Lietuvas deputāti slēpa dalību Komunistiskajā partijā, joprojām rada bažas?
Vispirms tas bija prezidents, kuru pieķēra, slēpjot savu dalību Komunistiskajā partijā (PSKP), tagad izrādās, ka 18 Lietuvas deputāti savās kandidātu anketās pirms 2020.gada Seima vēlēšanām nav deklarējuši savu iepriekšējo dalību PSKP.
Tiešsaistes ziņu portāls 15min nedēļas sākumā publiskoja sarakstu ar deputātiem, norādot, ka, lai to atklātu, tika pārskatīts milzīgs daudzums arhīvu dokumentu, un/vai intervēti deputātu bijušie kolēģi. No 20 deputātiem tikai divi ir deklarējuši savu dalību.
Vairāk uzziniet šeit.
