Pēc konsultācijām ar Rīgas domes (RD) speciālistiem, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) vērsies atbildīgajā Saeimas komisijā un Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar priekšlikumu atļaut ārvalstu pedagogiem no Eiropas Savienības (ES) valstīm pasniegt otru svešvalodu skolās.
Ratnieka skatījumā, tas ļautu risināt otras svešvalodas pedagogu trūkumu pamatizglītības programmas, kas pasniegtu kādu no ES valstu valodām. Līdztekus, lai īstenotu šo priekšlikumu, Ratnieks piedāvā atteikties no obligātās prasības kārtot latviešu valodas zināšanu pārbaudes ārvalstu pedagogiem.
Pašlaik ārvalstu pedagogiem jau pastāv stingras prasības – pirms darba tiesisko attiecību nodibināšanas svešvalodu skolotājiem, Akadēmiskā informācijas centrā ir jāveic ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšana un IZM jāsaņem profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecība.
ES valstu pedagogi paplašinātu svešvalodu piedāvājumu pamatizglītības programmā, kas arvien vairāk attālinātu vecākus un bērnus no izvēles par labu krievu valodai un stiprinātu mūsu valsts nacionālās prioritātes, uzskata Rīgas vicemērs.
“Rīgas pieredze rāda, ka mēs varētu vispārējās pamatizglītības programmās piesaistīt ES pedagogus un pedagoģijas studentus, kas dzīvo Latvijā un varētu pasniegt bērniem otru svešvalodu savā dzimtajā valodā,” skaidro Ratnieks un piebilst, ka pagaidām šādas prakses ieviešanu kavē normatīvo aktu prasība.
Viņš uzsver, ka šāda Ministru kabineta (MK) prasība nav noteikta universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskajam personālam, līdz ar to būtu viegli piemērojama arī vispārējās izglītības skolās.
“Mēs šobrīd saskaramies ar akūtu pedagogu trūkumu izglītības iestādēs, līdz ar to katra nianse ir svarīga, lai varētu risināt šo problēmu,” spriež Ratnieks.
Rīgas vicemērs arī norāda, ka ES pedagogi uzlabotu bērnu svešvalodu zināšanu līmeni un veicinātu interesi to apgūt. Svešvalodas mācīšana pedagoga dzimtajā valodā ir atzīta pedagoģijas prakse visā pasaulē.
Vēstuli ar aicinājumu veikt izmaiņas normatīvajos aktos Ratnieks nosūtījis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un IZM.
Lasiet arī: Levits: Nākotnes Latvija kā nacionāla valsts var pastāvēt vienīgi latviešu valodā
