SEB Investment management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds savu analītisko apskatu sāk ar aksiomu, ka finanšu tirgus bez plusiem un mīnusiem nav iedomājams: bez ievērojamiem kritumiem nebūtu arī ievērojamu kāpumu.
Viņš saka: ļoti labi šo «viļņošanos» varam novērot pēdējos piecos gados, kad labam gadam seko sliktāks gads un otrādi. Neiepriecināja 2018. un 2020.gads, savukārt 2019. un 2021. bija visai pozitīvi. Ja pieņemam, ka šāda pozitīvo un negatīvo gadu ķēde turpināsies, tad pēc neveiksmīgā 2022.gada, nākamajam vajadzētu būt pozitīvam. Labā ziņa – neskatoties uz šīm svārstībām, kopumā Latvijas pensiju 2.līmeņa plānu ilgtermiņa rezultāti ir pozitīvi gan 10, gan 15 gados.
Šo pašu tendenci varam novērot arī pasaules akciju tirgus indeksos – gan ASV, gan Eiropā. Pēdējos piecus gadus katru gadu ir izteikti atšķirīga cenu dinamika un virziens, taču ilgtermiņa tendences ir pozitīvas. (Avots: ASV SP 500 akciju indekss pēdējos piecos gados.)
Tieši asie notikumu pavērsieni kļuvuši par pēdējās piecgades vizītkarti. Piemēram, ja apskatām laika posmu no 2011. līdz 2017.gadam Latvijas pensiju 2.līmeņa plānos un salīdzinām to ar pēdējiem pieciem gadiem, varam redzēt, ka virzienu maiņa un dinamika bijusi daudz neizteiksmīgāka.
Un atkal labā ziņa – ilgtermiņā viss tiecas augšup.
Atšķirības starp pēdējiem un iepriekšējiem pieciem gadiem var skaidrot ar notikumu, kas veicina finanšu tirgus svārstības, nozīmību. Pēdējā piecgade ir bijusi notikumiem bagātāka, kas veicinājis straujākas finanšu tirgus svārstības abos virzienos. Te ir daži no piemēriem.
Toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps 2018.gadā centās mainīt ilgstoši pastāvošo status quo tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu, kā rezultātā 2018.gada 4.ceturksnis tobrīd bija viens no sliktākajiem desmitgadē.
Visa pasaule 2020.gadu aizvadīja, mēģinot mazināt Covid–19 ietekmi uz ekonomiku un veselību. Kaut gada beigās finanšu tirgi atguvās, tā sākumā piedzīvojām lielu kritumu.
Savukārt 2022.gads iesākās ar nozaru rotāciju – tika pārtraukts pandēmijas laika izrāviens tehnoloģiju uzņēmumu akcijām – un turpinājās ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Paralēli centrālās bankas būtiski mainīja savu politiku, paaugstinot bāzes procentu likmes, lai iegrožotu augsto inflāciju. Rezultāts – teju viss gads, izņemot martu, jūliju, oktobri un novembri, bijis negatīvs.
Jāatzīst, ka periods no 2011. līdz 2017.gadam finanšu tirgos bija stipri vien «garlaicīgāks», bez tik būtiskiem notikumiem kā pēdējā piecgadē. Tāpēc šajā periodā kritumi un kāpumi bija neizteiksmīgāki, un tendences – ilgākas.
Pievēršoties 2023.gada prognozēm, pagaidām nav pamata uzskatīt, ka tas būs veiksmīgs tikai tāpēc, ka 2022.gads bija neveiksmīgs. Joprojām daudzi no lielajiem jautājumiem, kas ietekmējuši finanšu tirgus pēdējos gados, nav atrisināti.
Tomēr 2022.gada 4.ceturksnis vieš cerības, jo: divi no trim mēnešiem akcijām bija pozitīvi; obligāciju likmju straujais kāpums var veicināt lielāku atdevi nākotnē; ir pazīmes, ka inflācija kaut nedaudz sāk mazināties.
Tāpat pieaug Rietumvalstu atbalsts Ukrainai, un mazinās Eiropas atkarība no Krievijas energoresursiem (te palīdz arī salīdzinoši siltie laika apstākļi).
Arī eiro un dolāra attiecības savā ziņā ir «normalizējušās».
«Kā vēl vienu pozitīvu faktoru es vēlētos minēt to, ka pensiju pārvaldnieki veic arvien vairāk ieguldījumu ar pievienoto vērtību – piemēram, ieguldījumus Baltijas uzņēmumos un infrastruktūrā, ieguldījumus Latvijas mežos un ieguldījumus, kas vērsti ilgtspējas virzienā. Tās ir tendences, kas attīstījās pakāpeniski, bet noteikti ir uz palikšanu,» savu apskatu noslēdz eksperts, novēlot visiem tā lasītajiem veiksmīgu šo 2023.gadu.
Lasiet arī: Pasaule un tirgi plaisā, bet rūpniecība turas
