Latvijā dzīvojošo ukraiņu biedrību konfederācija Viche(ВiЧЕ), kas šeit pārstāv diasporas intereses, izsaka cerību, ka NATO samitā Viļņā tiks noformulēti konkrēti soļi, kas Ukrainai ir jāveic, lai tā tiktu uzņemta aliansē, norāda Viche pārstāvji.
Viche valdes priekšsēdētāja Oksana Sičko norāda, ka Latvija sniedz ļoti daudzveidīgu palīdzību Ukrainai, kas nav tikai materiāla palīdzība. “Jūnijs iesākās ar to, ka Latvijas Saeima pieņēma paziņojumu ar aicinājumu uzņemt Ukrainu NATO un ierosināja oficiāli uzaicināt valsti dalībai aliansē.
Mēs pateicamies par šo pozīciju un pilnībā to atbalstām,” saka Sičko.
Pašlaik Ukrainas bruņotajos spējos ir 700 000 sagatavotu kareivju ar faktisku kaujas pieredzi, cīņā ar krievu armiju.
Ukraiņu zaldāts ar segvārdu Instruktors no brigādes, kam Viche sniedz atbalstu, norāda, ka “savu pieredzi Ukraina ir ieguvusi ļoti smagos apstākļos, ņemot vērā, ka priekš ukraiņiem karš sākās jau pirms vairāk nekā deviņiem gadiem”.
“Sākumā tas bija hibrīdkarš, pēdējo pusotru gadu – pilnmēroga. Mēs karojam ar tiem, ar kuriem NATO nekad nav karojusi. Pašlaik esam vienīgie, kam ir reāla pieredze, karojot ar krieviju. Šī valsts jau iepriekš bija uzbrukusi saviem kaimiņiem, bet tā, kā to darām mēs, vēl neviena valsts nebija ar viņiem cīnījusies.
Uzņemot mūs, NATO iegūs tos, kas sadeva pa zobiem armijai, no kā visi bijās un kas tika uzskatīta par otro varenāko pasaulē,” spriež Instruktors
un piebilst, ka krievi katru dienu nes ukraiņiem sāpes un iznīcību, taču tiek darīts viss, lai to izbeigtu uz visiem laikiem”
Tā katru dienu mums nes sāpes un iznīcību, bet mēs darām visu, lai izbeigtu to uz visiem laikiem – lai sagrautu krievijas bravūru.” Viņš piebilst, ka Krima pilnīgi noteikti tiks atbrīvota no krievu okupācijas. Un tad NATO varēs tur izvietot savas bāzes – tādējādi atņemot krievijai dominējošo stāvokli Melnajā jūrā.
Savukārt politologs Andis Kudors uzskata, ka ir nepieciešams aicināt Ukrainu iestāties NATO un tā ir arī jāuzņem. Viņš ir pārliecināts, ka Ukrainas iestāšanās NATO stiprinās alianses spēju aizsargāties.
“Ukrainas uzņemšana NATO būtiski stiprinās alianses aizsardzības spējas. Ukraiņu kareivji ir pierādījuši sevi kaujas laukā kā drosmīgus cīnītājus, turklāt viņi kara sākumā parādīja arī pašaizliedzību un izcilu radošumu, pielāgojot civilos rīkus (dronus u.c.) militāru uzdevumu veikšanai. Ukraiņi ir iemācījušies rīkoties ar NATO dalībvalstu bruņojumu, kas atvieglos praktisko sadarbību ar partnervalstīm NATO ietvaros. Ukraina kopā ar Poliju un Baltijas valstīm nākotnē būs nozīmīgs NATO smaguma centrs Eiropā. Somijas un Zviedrijas iestāšanās aliansē vēl vairāk nostiprinās NATO austrumu flangu, līdz ar to samazinot Krievijas izredzes nākotnē uzsākt jebkādas jaunas avantūras.
Līdzīgi, kā Latvija pirms iestāšanās NATO uzsāka nopietnu cīņu ar korupciju savā valstī, tāpat arī Ukrainai ir jāturpina iesāktais šajā laukā,” – norāda Kudors.
Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols norāda, ka krievija ir reāls drauds visai Eiropai un šobrīd Ukraina cīnās par vispārējo Eiropas civilizācijas drošību.
“Mēs esam neizmērojami pateicīgi mūsu partneriem par ieroču piegādēm, par humāno un cita veida palīdzību. Ukraina šobrīd cīnās par visu civilizēto pasauli. Barbariskā krievija nespēj virzīties tālāk tikai tāpēc, ka Ukraina to ir apturējusi. Un tā cer turpināt stāvēt drošības sardzē jau kā pilntiesīga NATO dalībniece. Mēs ceram, ka alianses samitā tiks pieņemti konkrēti lēmumi,” saka Kucevols.
Iepriekš publiskajā telpā izskanēja ziņas, ka NATO piedāvās reformu ceļu Ukrainai, lai tā varētu pievienoties aliansei.
Taču NATO nevar nosaukt konkrētus laika termiņus, kuros Ukraina varētu tikt uzņemta aliansē, paudis Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumus Džeiks Salivans.
Lasiet arī: Ukrainas un Polijas prezidenti gaisina pagātnes drūmo ēnu
