Kaut ir novembris, raugoties uz Ministru kabineta šīs nedēļas rosību, gribot negribot jāsaka, ka “ledus ir sakustējies”. Protams, tas gan pilnībā attiecas vien uz konservatīvo vērtību sargātāju līdz šim kategoriski nepieļautajām izmaiņām cilvēcisko tiesību jomā – virzību uz Stambulas konvencijas ratificēšanu Saeimā un partnerības ieviešanu pāru, arī viena dzimuma, attiecībās.
Savukārt valsts politiskas pamatu pamats – nākamā gada budžeta projekts, par kuru (un sevi) valdība tik ļoti tīksminājās šī dokumenta apstiprināšanas sēdē – ir finanšu ministra Arvila Ašeradena un viņa vadītās Jaunās Vienotības (JV) kārtējais ekseliskais “kopīpeists”. Tajā neredz nekādu “dinamismu”, kur nu vēl īstu risinājumu kādai no daudzajām problēmām, ar ko mūžam nokaujas sagurusī Latvijas sabiedrība.
Valstiskā veselības un sociālā aprūpe, izglītības sistēma, iekšējās drošības struktūras, pašvaldību finanses – viss ir/šķiet noplicināts, grīļīgs un bezcerīgs. Vai tikai nākamgad neatklāsies, ka pat valsts vadības “līdz aizsmakumam” vēstītajai prioritātei – Latvijas un tās bruņoto spēku aizsardzības spēju attīstībai – solītais daļēji nav kritis makā. Gluži tāpat, kā tas atklājās ar solītajām skolotāju algām. Hm, vai skolotāju arodbiedrības vadītāja jau ir “noņēmusi no nagliņas boksa cimdus”?
“Parīze ir mises vērta,” Francijas asiņaino ticību karu laikā sacīja toreizējais protestantu vadonis un troņa pretendents Anrī Burbons (1553–1610), pārejot [kārtējo reizi] katoļticībā. Par misi, kā zinām, sauc šīs konfesijas galvenajam dievkalpojumu. Tā viņš izglāba ilgi aplenkto, bet joprojām spītīgo pilsētu no bada nāves, bet pats kļuva par karali Anrī Ceturto.
Šī prātula kļuva par elegantu attaisnojumu “kažoka apmešanai” politikā, un tagad arī tā dēvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi mums uzrāda, ka dalība valdībā viņiem šķiet “liberastisma vērta”. Ceturtdien Saeimas sēdē opozīcija debatēs dedzīgi, bet velti centās “norakt” pāru partnerības ieviešanu, apelējot pie ZZS agrākā konservatīvisma. Taču “agrāk – tas ir agrāk”, un valdības balsošanas mašīna strādāja bez aizķeršanās.
Tas ir “vējš no Puzes mežiem”, kas liek ZZS demagoģiski žonglēt ar sociāla dzimuma jēdzienu un visādi izpatikt Progresīvajiem, lai piesaistītu tos ciešāk sev un stabilizētu valdību. Rodas iespaids, ka rūdītie “zociķzemnieki” spēs ar jebkādiem līdzekļiem nosargāt Evikas Siliņas valdību pat tad, ja kreisā partija nejauši – uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām? – saķersies vīzdegunīgā strīdā ar JV par to, “kurš tad te mums ir patiesi progresīvs”…
Vērtību atšķirība arvien vairāk polarizē Latvijas sabiedrību, un tās liberālajai daļai – īpaši aktīvajai – ir bīstami ļauties augstprātībai, ka tās oponenti ir margināli ļautiņi “folijas cepurītēs” vai “ha, cik diez patiesībā cilvēku ietver tās 146 organizācijas [kas pieprasa bērnu bilžu grāmatas Tur lejā aizliegšanu]?” Iedoma, ka visu var revolucionāri atrisināt ar “pareizu” valdību, NVO tīklojumu un starptautisku atbalstu, protams, ir komfortablāka nekā sūra cīņa, lai mūsu “klusējošais vairākums” kaut nedaudz revidētu dažas savas dzīvesziņas vecišķākās dogmas.
Tieši tāpat demokrātijas erozija ir process, ko mums jāprot saskatīt arī pašu mājās – ne tikai nu jau trafaretajā “Orbānlandē” vai trampisma apsēstajā ASV Republikāņu partijā. Tas, ka Rēzeknes “ķeizariņš” ir atcelts no amata, nenozīmē, ka pilsētā tādejādi tiktu sagrauta arī tā politiskā sistēma, kas viņu radīja.
Vai arī Latvijā būtu iespējama tik atklāta un viedokļos dažāda politiskā diskusija – kas tagad izvēršas Lietuvā – par to, kā organizēt visaptverošāku valsts aizsardzību iespējamas agresijas gadījumā? Smagas aizdomas, ka to neļauj dziļi iesakņotās bailes, “vai tikai nepiesaucam nelabo”, un pilnīgi iespējama panika jau tā nervozajā sabiedrībā. Protams, mums ļoti gribētos šajā ziņā maldīties…
BNN sniedz apkopojumu par nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Patiess dinamisms, Naudas daudz, problēmu vairāk, Fiskālais narcisms, Ož pēc petrolejas…, Ķeizariņš krīt, Kaimiņi “priekšā”, Tērbata mūs gaida, 14% gatavība un Atkal vadonības laikmets?.
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!
PATIESS DINAMISMS
Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu pakotni par partnerības institūta ieviešanu
Saeimas vairākums ceturtdien, 2.novembrī, konceptuāli nolēma atbalstīt tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā plānots ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību.
Visiem astoņiem likumprojektiem noteikta steidzamību, lai tos varētu izskatīt divos lasījumos. Galīgajā lasījumā parlaments par tiem varētu lemt 9.novembrī.
Vairāk uzziniet šeit.
NAUDAS DAUDZ, PROBLĒMU VAIRĀK
Saeimā iesniegts 2024.gada valsts budžeta projekts
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) saņēma 2024.gada valsts budžeta projektu.
Budžeta portfeļa tradicionālajā iesniegšanas pasākumā piedalās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) un Finanšu ministrijas vadības pārstāvji.
Vairāk uzziniet šeit.
FISKĀLAIS NARCISMS
Viedoklis | Valdība pūš pozitīvisma stabulē, Lembergs apgalvo, ka nav starptautiski sankcionēts
Ja sabiedrībai vajag “aizmālēt acis” un novērst tās uzmanību no politiskām vai ekonomiskām problēmām, darbā tiek laista informatīvās telpas piesātināšana ar varnešiem tīkamām tēmām. Tā vien šķiet, ka ar šo spēli tagad ir aizrāvusies arī Evikas Siliņas valdība.
Tikai deviņas dienas pēc Siliņas valdības apstiprināšanas medijos parādījās ziņa ar dzīvi apliecinošu virsrakstu: “Solījums izpildīts – veselībai šogad papildus iedoti 142,8 miljoni eiro”. Oktobra sākumā tika ziņots, ka valdība apstiprinājusi finansējumu pašvaldībām, lai no septembra palielinātu pedagogu algas atbilstoši grafikam.
Vairāk uzziniet šeit.
OŽ PĒC PETROLEJAS…
Teju pusotrs simts organizāciju lūdz pārtraukt grāmatas Tur lejā tirdzniecību
Biedrības Vecāku alianse iesniegumam Valsts policijai un prokuratūrai pievienojušās 146 organizācijas, kas aicina izvērtēt tirdzniecībā nonākušās izdevniecības Pētergailis grāmatas Tur lejā atbilstību Latvijas likumiem, informēja Vecāku alianses pārstāve Aira Jēkabsone.
Iesnieguma autori vērš uzmanību uz to, ka šajā grāmatā publicētais tekstuālais un vizuālais materiāls satur vairāku likumu pārkāpuma pazīmes. Jēkabsone atzīmē, ka grāmatas mērķauditorija ir arī nepilngadīgi bērni.
Vairāk uzziniet šeit.
ĶEIZARIŅŠ KRĪT
Atstādina Rēzeknes domes priekšsēdētāju Bartaševiču
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) – kā viņa jau brīdināja – ir ceturtdien, 2. novembrī, parakstījusi rīkojumu par Aleksandra Bartaševiča (Kopā Latvijai) atstādināšanu no Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.
Kā ziņo ministres padomniece komunikācijas jautājumos Sabīne Spurķe, šo lēmumu pamato pašvaldības vadītāja būtiski un sistemātiski pārkāpumi, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību.
Vairāk uzziniet šeit.
KAIMIŅI “PRIEKŠĀ”
Trešajā ceturksnī Latvijas IKP sarucis par 0,1%, Igaunijas – par 2,5%
Centrālās statistikas pārvalde ziņo, ka šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, kā liecina ātrais novērtējums, ir samazinājies par 0,1 %. Savukārt Igaunijā šis kritums ir 2,5% liels, vēsta ERR.
Tāda ir inflācijas ierobežošanas cena, konstatē SEB ekonomists Dainis Gašpuitis savā – šī raksta beigās ievietotajā – komentārā par šiem datiem.
Vairāk uzziniet šeit.
TĒRBATA MŪS GAIDA
Igaunijas Klimata ministrija piešķir naudu vilciena maršrutam Tartu – Rīga
Nākamajā gadā starp Igaunijas studentu pilsētu Tartu un Latvijas galvaspilsētu varētu sākt kursēt tiešs vilciena reiss. Ziemeļu kaimiņvalsts Klimata ministrija šim mērķim valsts budžetā ir atradusi 300 tūkstošus eiro, ziņo sabiedriskā medija ziņu portāla Rus.ERR redakcija.
Ministrs Kristens Mihals (Kristen Michal, Reformu partija) skaidro, ka patlaban runa ir tikai par pilotprojektu, kas izstrādāts kopā ar Tartu pašvaldību. Taču “ilglaicīgā perspektīvā” šis maršruts varētu kļūt pastāvīgs.
Vairāk uzziniet šeit.
14% GATAVĪBA
BNN pēta | Lietuva pieņems vairākus likumus, lai palielinātu sabiedrības spēju pretoties iebrucējiem
Tuvojoties kara Ukrainā divu gadu nogalei, Lietuva ir darījusi ļoti maz, lai mobilizētu sabiedrību valsts aizsardzībai, aģentūrai BNN sacīja pirmais neatkarīgās Lietuvas aizsardzības ministrs Audrjus Butkevičs (Audrius Butkevičius) un bijušais Lietuvas aizsardzības ģenerālmajors Valds Tutkus (Valdas Tutkus).
“Mēs kā valsts esam aizņemti ar dažādiem, bieži vien ļoti strīdīgiem, šķeļošiem un, daudzuprāt, mazsvarīgiem jautājumiem, bet mūsu sabiedrība joprojām lielā mērā nav sagatavota karadarbībai un tam, kā pretoties ienaidniekam,” viņi norāda.
Vairāk uzziniet šeit.
ATKAL VADONĪBAS LAIKMETS?
Demokrātija pasaulē panīkst, liecina jaunākie dati
Ceturtdien, 2.novembrī, publicētajā Starptautiskās Demokrātijas un vēlēšanu palīdzības institūta (IDEA) ziņojumā par demokrātijas stāvokli pasaulē 2023.gadā teikts, ka demokrātija pasaulē pieaugošā autoritārisma dēļ sāk šķobīties, norādot, ka demokrātijas lejupslīde ir saistīta ar tādu personu kā Viktors Orbāns (Viktor Orban), Donalds Tramps (Donald Trump) un Redžeps Tajips Erdogans (Recep Tayyip Erdogan), kas ir pazīstami ar savu stingro politiku Ungārijā, ASV un Turcijā, vēsta Politico.
“Ungārijā, Polijā, Turcijā, Slovākijā, Izraēlā un ASV, minot tikai pazīstamākos piemērus, demokrātisko normu graušanu ir veicinājuši līderi, kas apgalvo, ka runā tautas vārdā,” brīdina jaunais ziņojums.
Vairāk uzziniet šeit.
