Lai gan parlamenta vēlēšanas ir noslēgušās, šonedēļ sarunas par politiku Latvijā uzņēma apgriezienus – tika paziņotas gan 14.Saeimā iekļuvušās partijas, gan iezīmējās potenciālais jaunās koalīcijas kodols un tā grūtības rast kopsaucēju.
Noslēdzoties vēlēšanām, šonedēļ uzzinājām, ka piecu procentu barjeru šajās vēlēšanās pārvarējuši septiņi politiskie spēki – Jaunā vienotība (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Apvienotais saraksts (AS), Nacionālā apvienība (NA), Stabilitātei! (S!), Latvija pirmajā vietā (LPV), kā arī Progresīvie.
Šobrīd ir iezīmējies stabils koalīcijas kodols – Jaunā vienotība, Apvienotais saraksts, Nacionālā apvienība –, bet skaidrības par Progresīvo iekļaušanu koalīcijā joprojām nav. Partiju vidū ir atšķirīgi viedokļi par to, kādu koalīcijas modeli veidot – NA un AS redz, ka tā būtu trīs partiju koalīcija, savukārt JV vēlētos četru partiju koalīciju.
Tikmēr Valsts prezidents Egils Levits šonedēļ uzsvēra, ka Zaļo un zemnieku savienības, kas vēlēšanās ieguva otro vietu, piedāvātā premjera amata kandidāta Aivara Lemberga virzīšana uz Ministru prezidenta amatu būtu milzīgs risks Latvijai un tās drošībai.
Savukārt, drošības kontekstā, Somija lēmusi, ka tā no 30.septembra aizliegs iebraukt valstī Krievijas pilsoņiem ar tūristu vīzām, tādējādi pilnībā slēdzot sauszemes ceļu uz Eiropas Savienību tiem Krievijas pilsoņiem, kas cenšas izvairīties no Krievijā izsludinātās mobilizācijas.
Eiropas Savienība apstiprinājusi astoto sankciju paketi pret Krieviju, nosakot cenu griestus Krievijas naftai, kā arī paplašinot ierobežojumus preču un pakalpojumu importam no Krievijas un uz to.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā 14.Saeima ievēlēta, Koalīcijas sarunas, Trīs vai četras partijas?, Drauds drošībai, Bez čeka, Astotā sankciju pakete, Slēgta ES sauszemes robeža un Vienots lādētājs.
14.SAEIMA IEVĒLĒTA
Saeimā iekļuvušas septiņas partijas; zināms 14.Saeimas sastāvs
14.Saeimā ievēlēti septiņi politiskie spēki – Jaunā vienotība (JV) – 26 mandāti, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 16 mandāti, Apvienotais saraksts (AS) – 15 mandāti, Nacionālā apvienība (NA) – 13 mandāti, Stabilitātei! (S!) – 11 mandāti, Latvija pirmajā vietā (LPV) – 9 mandāti un Progresīvie (P) – 10 mandāti.
Kopā 14.Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 594 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, un balsot bija iespējams 1 055 vēlēšanu iecirkņos.
Vairāk uzziniet šeit.
KOALĪCIJAS SARUNAS
Kariņš pilnvarots sākt konsultācijas par koalīcijas veidošanu; runās ar NA, AS un P
Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 3.oktobrī, pilnvaroja Jaunās vienotības pārstāvi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sākt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.
Kā norāda pašreizējais premjers, Jaunā vienotība veidos sarunas tikai ar tām partijām, kuru ģeopolitiskais kurss ir virzīts uz turpmāku Latvijas atrašanos ES un NATO valstu saimē. Līdz Jaunā vienotība runājusi ar Nacionālo apvienību, Apvienoto sarakstu, kā arī Progresīvajiem.
Vairāk uzziniet šeit.
TRĪS VAI ČETRAS PARTIJAS?
Valdības veidošanas sarunās joprojām aktuāls Progresīvo līdzdalības jautājums
Jaunās vienotības (JV) nākamās koalīcijas veidošanas sarunās ar Apvienoto sarakstu (AS) un Nacionālo apvienību (NA) nav konstatētas nepārvaramas domstarpības, taču Krišjānis Kariņš norādīja, ka JV ir uzklausījusi AS un NA redzējumu, ka labāk ir veidot trīs partiju koalīciju.
«Ņemot vērā lielos darbu, tajā skaitā reformas, kas ir nepieciešamas valstī, jānodrošina, ka Saeimā ir spēcīgs vairākums, kas tās varēs īstenot,» pauda premjers. To, Kariņa ieskatā, var paveikt tikai spēcīga un plaša koalīcija, ko JV pēc pieredzes redz kā apmēram 60 balsu koalīciju, norādot, ka to nodrošinātu četru partiju koalīcija ar Progresīvajiem. Tas kopā veidotu 64 deputātu atbalstu Saeimā.
Savukārt NA līderis Raivis Dzintars pēc tikšanās ar JV paziņoja, ka partiju vidū ir atšķirīgi viedokļi par to, kādu koalīcijas modeli veidot – NA redz, ka tā būtu trīs partiju koalīcija. Līdzīgi uzskata arī Apvienotais saraksts.
Vairāk uzziniet šeit.
DRAUDS DROŠĪBAI
Levits: Lemberga virzīšana uz premjera amatu būtu milzīgs risks Latvijas drošībai
Latvijas prezidents Egils Levits aizvadītajā nedēļā Latvijas radio raidījumā Krustpunktā atzina, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedāvātā premjera amata kandidāta Aivara Lemberga virzīšana uz Ministru prezidenta amatu būtu milzīgs risks Latvijai un tās drošībai.
Vaicāts, vai Lemberga nominēšana par premjeru būtu iespējama, prezidents uzsvēra, ka tas nenotiks, kamēr viņš prezidenta amatā.
«Ne ar mani. Es nekādā ziņā tā kaut ko neiedomājos vispār. Tas ir milzīgs drošības risks Latvijai. Tas ir izslēgts,» sacīja Levits, piebilstot, ka «Latvijas drošība ir pirmajā vietā».
Vairāk uzziniet šeit.
BEZ ČEKA
Pirmajās trīs dienās gandrīz 13 000 mājsaimniecību pieteikušās energokrīzes atbalstam
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalstam pirmajās trīs dienās pieteiktas gandrīz 13 000 mājsaimniecību, šonedēļ apstiprināja portāla SIA ZZ Dats direktors un www.epakalpojumi.lv izstrādātājs Edžus Žeiris.
Lielākajā daļā jeb 94% no iesniegumiem norādīts, ka pieteikuma iesniedzēji vēlas saņemt vienreizēju 60 eiro atbalstu apkurei ar malku, nepievienojot čeku.
Vairāk uzziniet šeit.
ASTOTĀ SANKCIJU PAKETE
Apstiprināta astotā ES sankciju pakete pret Krieviju
Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi astoto sankciju paketi pret Krieviju, turpinot sodīt Maskavu par pilna mēroga karu, ko tā izvērsusi pret Ukrainu.
Jaunās sankcijas nosaka cenu griestus Krievijas naftai, kā arī paplašina ierobežojumus preču un pakalpojumu importam no Krievijas un uz to.
Brisele arī ieviesusi jaunu kritēriju iekļaušanai sankciju sarakstos. Tagad ierobežojumus varēs noteikts arī tiem, kas sekmē Krievijai noteikto sankciju apiešanu.
Vairāk uzziniet šeit.
SLĒGTA ES SAUSZEMES ROBEŽA
Somija pievienojas Baltijas valstīm un Polijai, ierobežojot robežšķērsošanu Krievijas pilsoņiem
Somija no 30.septembra aizliegs iebraukt valstī Krievijas pilsoņiem ar tūristu vīzām, tādējādi pilnībā slēdzot sauszemes ceļu uz Eiropas Savienību tiem Krievijas pilsoņiem, kas cenšas izvairīties no Krievijā izsludinātās mobilizācijas, informē Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Ar šādu lēmumu Somija pievienojas Baltijas valstīm un Polijai, kuras jau iepriekš paziņojušas par robežšķērsošanas ierobežošanu Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Šengenas vīzas.
Vairāk uzziniet šeit.
VIENOTS LĀDĒTĀJS
No 2024.gada mobilos tālruņus ES varēs uzlādēt ar vienu lādētāju
Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis tiesību aktu, kas ļaus Eiropas Savienības (ES) patērētājiem visas savas elektroniskās ierīces uzlādēt ar vienu lādētāju, šonedēļ informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Līdz 2024.gada beigām visiem mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un kamerām, ko pārdod ES, vajadzēs būt aprīkotiem ar USB C tipa uzlādes pieslēgvietu. Savukārt no 2026.gada pavasara šī prasība attieksies arī uz klēpjdatoriem.
Vairāk uzziniet šeit.
