Valdība un tās ministri cerēja, ka sava iesildīšanās laika finišu varēs izrotāt ar lepniem stāstiem, kas jau ticis paveikts un kādiem dižiem darbiem ir likti pamati. Pretim gāžas – pietiekami pelnīti! – pārmetumi par pašapmierinātību. Jo īpaši – par nepietiekamu uzņēmību, rīcības vērienu un spožu ieceru trūkumu Ministru prezidenta solītajā Latvijas ekonomikas transfromācijā.
Visagresīvāk Kariņa kritikā izpaudās – taču acīmredzami paužot ne tikai dziļi personisku vai nebūt nepamatotu viedokli – LU profesors Jānis Ikstens. Politologs pat nosauca premjeru par galveno valdības problēmu, viņam iesakot to atbrīvot no savas klātbūtnes un pievērsties karjeras iespējām Briselē.
Gribētos tomēr ticēt, ka pat šajā vai citu mērenākajā kritikā ir redzams apliecinājums valdības rīcībspējai. Mēs vienmēr esam prasīgāki, piekasīgāki, dusmīgāki pret tiem, kuri spēj un dara – vai ne tā? Redzot gumijas stiepējus un pozētājus, vien atmetam ar roku.
Valdība savu prioritāšu galvgalī vienmēr piesauc izglītību, taču šajā nozarē tās lielākais sasniegums līdz šim ir pedagogu solītais streiks. Tāpēc BNN noskaidroja, kāds stāvoklis skolotāju atalgojumā – un izglītības reformēšanā – ir abās Baltijas kaimiņvalstīs, arī citur Eiropā. Šķiet, visur skolotāji ir hroniski neapmierināti, taču skaitļi ir nepielūdzami – viņu darba apmaksā mēs kaimiņiem velkamies dziļā astē.
Par nodokļu reformu (finanšu ministrs tieši saka, ka to apjoms jāpalielina) Latvijas politiķi vēl tikai spriež, liekot mūsu biznesam vienlaikus nervozēt un ticēt brīnumam. Ja nu tomēr? Tikmēr Lietuvā valdība rīkojās ar, atvainojos, buldozera apņēmību. Neko ļaunu mums tā, šķiet, nav nodarījusi, bet gribās, lai ministri Viļņā «aplaužas», iebiedējot mūsējos.
Bijām šonedēļ spiesti vērot politiskās divkosības paraugstundu, ko Maskavas «draugam» nodemonstrēja viņa Ķīnas kolēģis. «Priekšsēdis Sji» apbēra Putinu ar glaimiem un visas pasaules priekšā faktiski atbalstīja agresiju Ukrainā. Taču ieročus un munīciju no «lielā brāļa» Kremlis nedabūs. Vismaz ne pagaidām. Ķīna var lielā mērā «uzsūkt» Krievijas energoresursus, no kā atteicās Eiropa, taču Krievija nespēj «uzsūkt» jūtamu daļu no Ķīnas preču apjomu, ko tā tirgo Eiropā un Ziemeļamerikā.
Elektroautomobiļu uzvaras gājiens, industrijas lobiju stumts un «zaļās politikas» balstīts, draud aprauties. Sabiedrība ierauga, ka šis transportlīdzeklis ir «milzis uz māla kājām». Bateriju ražošana nav nemaz «zaļa», bet tagad mums rodas draudi «noslīkt» to glabātuvēs–izgāztuvēs. Vai tad videi jau ar nolietotajām riepām nepietiek? Taču, šķiet, ka šis grandiozais projekts Eiropas varas gaiteņiem – gluži tāpat kā Šveices valdībai ar nodokļu naudu glābtā banka – ir kļuvis pārāk svarīgs, lai tiktu revidēts.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Nepateicības alga, Transformēt(ne)griba, Apejot Krieviju, ElektroMAXIMA?, Piemērs, kam nesekot, Uzslavē agresoru, PAREX.ch un Ahileja akumulators.
NEPATEICĪBAS ALGA
BNN pēta | Vai kaimiņos pedagogiem «zāle ir zaļāka»?
Ne tikai Latvijai pedagogu algas ir «sāpīgs jautājums» – gandrīz visā Eiropas Savienībā (ES) skolotāji jūtas nenovērtēti valdības un sabiedrības acīs, tostarp arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Starp Baltijas valstīm Latvijā pagaidām ir viszemākā minimālā alga pedagogiem, taču vai tiešām kaimiņos skolotājiem «zāle ir zaļāka», pēta BNN.
Līdzīgi kā Latvijā, arī citās Eiropas valstīs, tostarp arī Igaunijā un Lietuvā, politiķiem un izglītības darbiniekiem šajā jautājumā ir visai grūti «rast kopīgu valodu».
Vairāk uzziniet šeit.
TRANSFORMĒT(NE)GRIBA
Kariņš turpina tēlot grupu diskusiju moderatoru, pārmet Ikstens
Arī šajā valdībā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) turpina tēlot grupu diskusiju moderatoru, nevis uzņemas tos pienākumus, kas atbilst valsts valdības vadītājam, tādu viedokli pauda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns un politologs Jānis Ikstens, komentējot Ministru kabineta darbības pirmās 100 dienas.
Politologs atzīmēja, ka valdības darbu nevar novērtēt kā gludu, un Kariņš, kurš parlamentā šoreiz pārstāvēts nevis ar astoņiem deputātiem, kā tas bija iepriekšējā valdībā, bet ar 26 deputātiem, esot «pirmā un lielākā problēma».
Vairāk uzziniet šeit.
APEJOT KRIEVIJU
BNN sarunājas | Vitenbergs: Latvijai jāizmanto Kazahstānas vēlme sadarboties ar Baltijas reģionu
Sadarbība ar Kazahstānu un citām Centrālāzijas valstīm Latvijas uzņēmējiem ir alternatīva Krievijas un Baltkrievijas tirgiem. Mūsu ostām un dzelzceļiem tā ir iespēja nodrošināt kravu plūsmas, kas, savukārt, ļautu noslogot arī mūsu infrastruktūru, BNN norādīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Kazahstāna aktīvi meklē jaunus sadarbības partnerus Rietumeiropas valstīs, lai izveidotu koridoru savu preču plūsmām kā eksportam, tā arī importam.
Vairāk uzziniet šeit.
ELEKTROMAXIMA?
BNN fokusā | Ieguldot 700 miljonus, Ignitis mums sola lētāku elektrību
Protams, šāds Lietuvas galvenā un Baltijā lielākā energouzņēmuma solījums var stāties spēkā vien no 2025.gada, kad Latvijā sāktu strādāt tā pirmie vēja turbīnu un saules paneļu parki. Savu izaugsmi akciju sabiedrība Ignitis grupė saredz ļoti ambiciozā mērķī – attīstīt mūsu reģionu par «zaļās enerģijas» eksportētāju.
Te saražotās preces galveno pircēju uzņēmums saredz Vācijā un citās Viduseiropas valstīs.
Vairāk uzziniet šeit.
PIEMĒRS, KAM NESEKOT
BNN pēta | Nodokļu reformas ieteikumi Lietuvā izraisa iebildumu vētru
Lietuvas Finanšu ministrija beidzot publiskojusi plānoto nodokļu reformu, kas izsaukusi kritikas un iebildumu lavīnu no nodokļu ekspertiem, politiķiem un sabiedrības, un šoreiz tā nebūs tikai vētra ūdens glāzē.
Daži paredz, ka gadījumā, ja valdošā partija Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LKD) virzīs likumprojektu tālāk, tā iesitīs kārtējo naglu savā politiskajā zārkā un apdraudēs izredzes nākamgad gaidāmajās valdības vēlēšanās.
Vairāk uzziniet šeit
UZSLAVĒ AGRESORU
Ukrainā turpina trakot karš; tikmēr Putins tiekas ar Sji
Vašingtona nosodījusi Ķīnas prezidenta tikšanos ar kara noziegumos apsūdzēto Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un norādījusi, ka šādā veidā Pekina sniedz Maskavai diplomātisko aizsegu jauniem kara noziegumiem, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Sji Dzjiņpina Krievijas apmeklējums ir viņa pirmā ārvalstu vizīte pēc tam, kad viņš marta sākumā nostiprināja pozīcijas Ķīnas prezidenta amatā uz trešo termiņu.
Vairāk uzziniet šeit.
PAREX.CH
Credit Suisse glābšana sašūpo pasaules finanšu tirgu
Šveices politiskā elite gājienam, kas sašūpoja pasaules finanšu tirgu un nokļuva populārāko mediju pirmajās lapās, gatavojās jau pirms steigā sasauktās preses konferences, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Kamēr Šveices Centrālā banka un finanšu regulatori sabiedrībai stāstīja, ka Credit Suisse ir pasargāta, aiz slēgtām durvīm norisinājās skrējiens, lai glābtu otru lielāko valsts banku.
Vairāk uzziniet šeit.
AHILEJA AKUMULATORS
Pat niecīgi baterijas bojājumi noved elektroauto izgāztuvē
Lielākajai daļai elektroauto nav iespējams salabot pat visniecīgākos baterijas bojājumus, kas nozīmē, ka dažkārt automašīnas tiek norakstītas pat ar pavisam nelielu nobraukumu, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Tas nozīmē, ka pamatīgi palielinās summa, kas jāmaksā, apdrošinot nākamo auto, turklāt tiek samazināts ieguvums videi, kam būtu jārodas, pārejot uz elektroauto.
Vairāk uzziniet šeit.
