Šonedēļ tika atmodinātas mūsu cerības tomēr “atriebties Piritai” par 1980.gadā garām palaisto iespēju – lepoties, ka esam uzņēmuši viesos olimpiešus. Lai kādas kaislības atkal nekvēlotu ap “zviedru bankām”, mēs apzināmies: Stokholma (un Zviedrijas ķēniņvalsts) spēj būt pietiekami drošs pretendents, kas neļaus mūsu sapnim palikt pilnīgi tukšai fantāzijai.

Olimpiskais sapnis noteikti ir reālāks par mūsu bijušā premjera vai Igaunijas “pagaidām vēl” valdības vadītājas ambīcijām stāties pasaulē varenākās militārās organizācijas vadībā. Izrādās, ka īpaši NATO jaunā ģenerālsekretāra raudzībās “rusofobija” var diskvalificēt…

Pat ja tiešām Stokholmas piedāvājumu pārtrumpos kāds cits kandidāts, Siguldas un tās trases labā slava būs ienesta vēl dažus soļus dziļāk pasaulē. Taču arī mums jātiek skaidrībā par to pašu, ko citiem olimpisko spēļu rīkošanas entuziastiem. Vai tiešām esam gatavi tam, ka ambīciju apmierināšana var ne tikai neatmaksāties, bet nest lielus zaudējumus un atstāt par sevi rūgtu atgādinājumu vairs neizmantotu būvju veidolā?

Protams, mūsu gadījumā runa ir tikai par vienu olimpisko objektu – kamaniņu/bobsleja/skeletona trasi. Taču no olimpiskiem sapņiem mūs cenšas atmodināt pats Latvijas skeletona ciltstēvs… Vai tiešām valstij atradīsies brīvi 50+ miljoni eiro, lai ieguldītu tos vēlākā “piemineklī” 2030.gada olimpiādei un Latvijas bijušai slavai ziemas sporta veidos? Skarba izvēle.

Apsveicami, ka valdība atkal atrada budžetā naudu, lai krīzes brīdī spētu palīdzēt trūcīgākajai Latvijas sabiedrības daļai kaut kā pārdzīvot apkures sezonu. Biedējoši, ka šāds atbalsts – pasaules bagātāko valstu “klubam” OECD piederošā valstī! – varētu būt vajadzīgs pat pusei mājsaimniecību. Ja tā padomā, kādi vairs te olimpiskie sapņi… 

Šādos apstākļos sabiedrībai vajadzētu izvēlēties sev galveno prioritāti: cerēt uz valdības finansiālu palīdzību mazturīgajiem vai dusmoties par tās “līšanu parādos”. Neņemsim piemēru no azartā iekritušiem Saeimas opozicionāriem, kas šajā ziņā “sēž uz abiem krēsliem” – kaut tas izklausās/izskatās, atvainojamies, šīzoīdi – un piesienas ministriem ar pavisam populistiskiem pārmetumiem. Kaut no tā pašiem ne reitings aug, ne vairojas iespējas atgriezties valdībā.

Politiskā līdzsvara labad gan jānorāda uz līdzīgām “mentālām dīvainībām” valdības budžeta politikā: ar katru gadu tā apjoms aug (ne tikai inflācijas iespaidā), bet Vienotības finanšu ministrs izteikumos paliek arvien knauzerīgāks un nervozāks. Tagad Arvils Ašeradens ir veicis smalkus aprēķinus, cik daudz mums būtu nākamgad jānopīpē, jānodzer alkoholā un jānobrauc degvielā (protams, par augstākām cenām), lai Latvija atļautos pazeminātu nodokli augļiem un dārzeņiem. It kā smieklīgi, bet patiesībā – nožēlojami. 

Ministrs mums acīs saka, ka viņa ieskatā pat 12 procentu liela pievienotās vērtības nodokļa likme ir noziegums pret budžeta disciplīnu. Taču zemkopības ministrs Armands Krauze un “zaļzemnieki” jūtas pelnījuši kādu cukurgraudiņu par labu uzvedību, balsojot par sev kutelīgām lietām, un prasmi kaut cik noturēt ēnā Hūtesvīru. Savukārt augļkopjos un dārzeņkopjos Ašeradena “pretimnākšana” tikai raisa lielāku niknumu un cīņas sparu nosargāt līdzšinējo piecu procentu likmi. Viņu nicinājums par Krauzes un ZZS bezzobainību varētu pat anulēt visus ieguvumus no dalības valdībā. 

Putina liekulība – saucot paša izraisīto asinspirti Ukrainā par traģēdiju, kas jāaptur – nemaz nepārsteidz un pat vairs nesanikno. Vai nebijām jau dzirdējuši, ka “patiesībā” Krievija aizstāvās no agresijas? Viņš, apvēršot prūšu ģenerāļa un kara teorētiķa Karla Filipa Gotlība fon Klauzevica (1780–1831) slaveno prātulu, vienkārši turpina karot ar politiskiem – un diplomātiskiem – līdzekļiem.

Sanikno tie citu it kā normālu valstu vadītāji, kuri ar Krieviju brāļojas “as usual”, lai apmierinātu savas napoleoniskās pretenzijas “ierādīt īsto vietu” Briselei, Vašingtonai vai visam “zelta miljardam”. Protams, pie viena kaut ko arī nopelnot. Tieši šo amorālo divkošu dēļ Lietuvas ārlietu ministra “panikas celšana” ir tik vajadzīga! 

BNN sniedz apkopojumu par nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Tuvāk sapnim, Gaismai, siltumam sagrabināsim, Pārfinansēšanās, Jāpīpē vēl vairāk?, Kriminālkaisle, Uz šauras laipas, “Para bellum*” prognoze un Sentimentālais slepkava.

Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!

TUVĀK SAPNIM

Zviedrija un Latvija oficiāli kandidē ziemas olimpiskajām spēlēm 2030.gadā

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) informē, ka tā kopā ar Zviedrijas Olimpiskā komiteju (ZOK) otrdien, 21.novembrī, piedalījās Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) organizētajā attālinātajā sēdē, kurā tika pieteikta un prezentēta organizāciju kandidatūru ziemas olimpiskajām spēlēm 2030.gadā.

Zviedrija ir uzrunājusi Latviju kā partneri spēļu uzņemšanai – ar nolūku izmantot Siguldas ledus trasi kamaniņu sporta, bobsleja un skeletona sacensībām. 

Vairāk uzziniet šeit.

GAISMAI, SILTUMAM SAGRABINĀSIM

Kompensēs energoizmaksas mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni

Saeima ceturtdien, 23.novembrī, pieņēma grozījumus Energoapgādes izmaksu atbalsta likumā, kas paredz atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Tāpat uz diviem gadiem tiek ierobežoti elektroenerģijas sadales tarifu kāpuma maksimālie apmēri.

Galīgajā lasījumā pieņemtā Energoapgādes izmaksu atbalsta likuma mērķis ir “mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīti ar strauju energoresursu cenu kāpumu apkures sezonā”.

PĀRFINANSĒŠANĀS

Nākamgad Latvija plāno aizņemties kopumā apmēram trīs miljardus eiro

“Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm”, kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai, pavēstīja Valsts kases pārstāvji.

Nepieciešamos resursus 2024.gadā plānots piesaistīt gan starptautiskajos finanšu tirgos, veicot eiroobligāciju emisijas, gan arī iekšējā tirgū, organizējot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles un emitējot krājobligācijas.

Vairāk uzziniet šeit.

JĀPĪPĒ VĒL VAIRĀK?

Augļu un dārzeņu 12% PVN likmes dēļ jāceļ akcīze, brīdina Ašeradens. Lauksaimnieki prasa piecus

Lai varētu no nākamā gada ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no straujas akcīzes nodokļa paaugstināšanas, vēsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Kā jau tika ziņots, tāpat 22.novembrī no Saeimas JV frakcijas tika izslēgts deputāts Andrejs Ceļapīters, partijas Vienotība biedrs, kurš šo soli saista ar savu atbalstu pastāvīgai 5% likmei augļiem un dārzeņiem. 

Vairāk uzziniet šeit.

KRIMINĀLKAISLE

Pludmales volejbola trenerim draud mūža ieslodzījums par audzēknes izvarošanu

Valsts policija (VP) rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt kādu volejbola treneri par smagiem seksuāla rakstura noziegumiem pret 14 gadus vecu audzēkni, un likumā bargākā sankcija par inkriminētajiem nodarījumiem ir mūža ieslodzījums.

Policijā 2023.gada aprīlī tika saņemta informācija par to, ka Rīgā sabiedriskajā transportā pieaudzis vīrietis skūpstās ar nepilngadīgu meiteni. 

Vairāk uzziniet šeit.

UZ ŠAURAS LAIPAS

Viedoklis | Kariņš un Kallasa, “mūkot uz NATO”, glābjas no izgāšanās pašu mājās?

Tāpat kā Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kallasa, ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV) ir pieteicies kandidēt uz Ziemeļatlantijas alianses jeb NATO ģenerālsekretāra amatu. Abu iluzorās izredzes citur pasaulē – vismaz publiski – tiek pieklājīgi novērtētas kā pietiekamas, bez apslāpētas ķiķināšanas piedurknē. 

Jau ziņots, ka Latvija pat sākusi neoficiālas starpvalstu konsultācijas par iespējamu sava kandidāta virzīšanu NATO ģenerālsekretāra amatam.

Vairāk uzziniet šeit.

“PARA BELLUM*” PROGNOZE

BNN pēta | Lietuvas ārlietu ministrs: Krievija Eiropai uzbruks “varbūt pēc desmit, varbūt pieciem gadiem”

 

Līdzīgi kā viņa leģendārais vectēvs, arī pašreizējais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsberģis), valdošās Tēvzemes savienības – LKD (TS-LKD) līderis, vienmēr ir ienīdis Krieviju, taču viņa šonedēļ sniegtā apokaliptiskā intervija Lietuvas ziņu aģentūrai Elta izsauca izbrīnu. Ministrs brīdināja, ka Krievijas karš pret Eiropu var būt nenovēršams.

Intervijā viņš norādīja uz iespēju, ka ASV nākotnē varētu mainīt savas intereses un saistības Eiropā.

* Daļa no latīņu teiciena “Si vis pacem, para bellum” (Vēlies mieru, gatavojies karam).

Vairāk uzziniet šeit.

SENTIMENTĀLAIS SLEPKAVA

Putins: kara “traģēdija” Ukrainā ir jāpārtrauc

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien, 22.novembrī, uzrunājot G20 valstu vadītājus, mierīgā tonī, norādīja, ka jāapsver Ukrainas kara “traģēdijas” izbeigšana. Konflikts, ko 2022.gada februārī aizsāka Krievijas karaspēka izvietošana Ukrainā, ir nāvējošākais konflikts Eiropā kopš Otrā pasaules kara un lielākā Krievijas un Rietumu konfrontācija kopš Aukstā kara, ziņo Reuters.

Savā pirmajā uzrunā G20 valstu līderiem kopš kara sākuma prezidents Putins atzinis, ka daži līderi savās runās ir norādījuši, ka ir šokēti par Krievijas “agresiju” Ukrainā. 

Vairāk uzziniet šeit.