Mūsu likumsargu prestižs sabiedrības acīs ir ļoti smagi cietis pēc Jēkabpils slepkavības. Ne tikai savu bezspēcību izrādījušai Valsts policijai, arī prokuratūras vadībai un valsts politiskajai varai. Šis negods jau šķita “veiksmīgi aizmirsts”, taču aizvadītajās dienās piedzīvotās divas bēgšanas – viena no Centrālcietuma, otra ar basām kājām – atkal liek mums šaubīties par sabiedrības drošības sargātāju varēšanu. Kļūt smieklīgam ir vissāpīgākais pazemojuma veids.
Ukrainu plosa agresora raķetes un droni, savukārt līdz mums – arī pāri Baltijas jūrai, līdz Zviedrijai – aizsniedzas Krievijas informatīvā kara “šāviņi”. Taču mēs, baltieši, tādā cīņā esam rūdīti jau trīsarpus desmitgadēs – kopš brūkošās padomju impērijas sargātāji triju tautas atmodā saskatīja “fašisma atdzimšanu”.
Savukārt Zviedrija, divus gadsimtus nodzīvojusi bez kariem un cītīgi kopusi tolerantas laimeszemes tēlu, tagad ir apjukusi par tai sagādāto “islama nīdējas” reputāciju. It kā netrūktu piemēru, kas notiek, ja Kremlis saniknojas un palaiž no ķēdes savus troļļus! Visvairāk nomāc tas, ka šī dezinformācijas “specoperācija” ir līdz primitīvismam vienkārša un lēta, bet satriecoši efektīva. Vajadzīga viena grāmata, nedaudz degšķidruma un sērkociņš, lai teju visa musulmaņu pasaule būtu gatava džihadam…
Mēs varam vīpsnāt par propagandas video ar Daugavpils pensionāri, sev atgādinot par bēdīgi slaveno viltusziņu par “krustā sisto puisīti Donbasā” (protams, sieviete ratiņkrēslā ir pilnīgi reāla). Varam arī sašust – patiesi vai tēloti – un just līdzi nacionālradikālisma upurim. Taču mēs neesam šī video auditorija – tāpat ne jau Zviedrijas sabiedrībai “vēstījumu” sūtīja provokatori ar sērkociņiem. Daugavpilietes “krusta ceļam” uz valsts valodas eksāmenu ir jāspēcina kaimiņvalsts sabiedrības pārliecība, ka tā ir ierauta “svētā” karā, kas attaisno jebkādus upurus un tēriņus.
Ekonomikas ziņās šonedēļ, rātni izsakoties, ir maz iepriecinoša. Eiropas centrālbankas pretinflācijas “zāles”, kredītņēmējiem atspēlējoties EURIBOR likmē, kļūst tik rūgtas, ka sāk šķist: vai veselīgāk nebija kaiti vienkārši izslimot? Tikmēr cienītās ekonomistes Innas Šteinbukas atbalsts darbaspēka ievešanai brīdina sabiedrību, ka valdībā un ekspertos nostiprinās bīstama ilūzija par to kā jaunu “brīnumnūjiņu” Latvijas saimiecības augšupejai.
Taču mums blakus, Igaunijā, vai citur Eiropā netrūkst brīdinošu piemēru, kādas dziļas sociālās un politiskas problēmas spēj radīt darba roku “imports”. Īpaši, kad atklājās: valdības spējas to kontrolēt arī ir vien tukša iedoma. Tāpēc Nacionālā apvienība šai idejai pretojās ne tikai ideoloģiski, bet arī “savtīgi” – jo darba tirgus atvēršana var radīt augsni tādam radikālismam, kas šo kopumā savaldīgo partiju aizstumtu “pensijā”.
Skepsi par izredzēm Latvijā īstenot straujas izaugsmes politiku atgādina mūsu politiķu un ierēdniecības “Briseles reflekss”. Bezjēdzīga pārcentība, it kā īstenojot ES sankcijas pret Krieviju, bet patiesībā postot savus uzņēmējus. Turklāt šo centību rosina pat ne cerība tapt ieaicinātiem eirobirokrātijā. Vienkārši – tā ir vienkāršāk. Ko lieki galvu lauzīt!
Ar ko sākām, ar to beidzam šo apkopojumu. Kad Oleksijs Arestovičs tika izstumts no Ukrainas prezidenta komandas, viņa “militārinfluencera” zvaigzne sāka dzist. Lai uzturētu interesi par sevi, nākas kurināt emocijas ar bēdīgi slavenā ganu zēna taktiku “Vilks aitās!”.
Tāpat kā Lukašenko (kurš publiski pieteica vāgneriešu vēlmi “doties ekskursijā”, tēloti atzīstot, ka nevarot viņus novaldīt!), Kijevas eksperts spekulē uz mūsu zemapziņas bailēm no “Pleskavas desanta divīzijas” un Daugavpils “piektās kolonnas”.
NATO aizsargās katru savu dalībvalstu zemes centimetru no pirmās minūtes. Pat ja Latvijas sabiedrība ar savu hronisko neticīgā Toma sindromu visgudri šaubās, to skaidri zina gan Minskā, gan Maskavā. Pat Kremļa dažādajos torņos.
BNN sniedz apkopojumu par nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Cauras rokas, Atkal “sit krustā”, Piemirstais tabu, Mūsu nākotne – viesstrādniekos?, Sankcijas sev, Bezgalīgs stāsts… Valsts “rokas nesmērēs”, “Vilks Viļņā!”, Jūra aiz loga un Dedzina valsti.
CAURAS ROKAS?
No policijas automašīnas izbēgušais vīrietis aizturēts Bruņinieku ielas apkārtnē
Laupīšanas lietā apcietinātais un no policijas automašīnas izbēgušais Mārtiņš Cesmanis piektdienas pusdienlaikā aizturēts Rīgā, Bruņinieku ielas apkārtnē, informē Valsts policija (VP).
Vīrietis tiks nogādāts īslaicīgās aizturēšanas birojā procesuālo darbību veikšanai, bet pēc tam – iepriekš piemērotā drošības līdzekļa apcietinājuma izpildes vietā.
Vairāk uzziniet šeit.
ATKAL “SIT KRUSTĀ”
VIDEO | VDD sācis pārbaudi saistībā ar internetā izplatīto “nabaga krievu pensionāres” video
Valsts drošības dienests (VDD) sācis apstākļu pārbaudi saistībā ar sociālajos tīklos plaši apspriesto gadījumu Daugavpilī, kur kādas pensionāres centieni nokārtot obligāto valsts valodas pārbaudi izmantoti propagandas izplatīšanas nolūkos, vēstī LTV Nakts ziņas.
Nesen sociālajos tīklos izplatīts video, kurā redzams, kā pensionāri invalīdu krēslā nogādā uz obligāto valsts valodas pārbaudi Valsts valodas centrā.
Vairāk uzziniet šeit.
PIEMIRSTAIS TABU
Policija ar “pēdējo brīdinājumu” sargās pusaudzi no vīrieša?
Ko darīt, ja četrpadsmitgadīga meitene aizmūk no mājām, nedēļu uzturas pie 27 gadus veca vīrieša un apgalvo, ka viņa šo puisi mīl? Nokaunināt un ielikt kaktā? Saukt talkā psihologus? Aizliegt lietot mobilo tālruni, internetu un atstāt bez kabatas naudas? Nelīdzēs.
Viņai visu aizsegs rozā brilles un vēlme apliecināt savu piederību pieaugušo pasaulei.
Vairāk uzziniet šeit.
MŪSU NĀKOTNE – VIESSTRĀDNIEKOS?
Šteinbuka atbalsta premjera vēlmi atļaut plašāku darba roku “importu”
Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja un Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka intervijā sabiedriskā medija portālam LSM.lv cita starpā pauda, ka, viņasprāt, Latvijā ir arī jāstrādā pie imigrācijas nosacījumu atvieglošanas plašākai darbaspēka piesaistei no ārvalstīm.
Valdības budžeta politiku uzraugošās padomes vadītāja uzsvēra ka darba roku trūkums bremzē valsts ekonomiku.
Vairāk uzziniet šeit.
SANKCIJAS SEV
Viedoklis | Pārcentīga sankciju interpretācija Latvijai varēja izmaksāt veselas nozares likvidēšanu
Ģeopolitisko faktoru ietekmē pirmajā pusgadā vērojamais kravu apjoma kritums Latvijas ostās liecina, ka steigšus jāmeklē risinājumi mūsu tranzīta nozares konkurētspējas saglabāšanai. Ļoti liela loma tajā ir Centrālāzijas kravām.
Ironiskā kārtā neilgi pēc šo valstu atbildīgo ministriju pārstāvju un uzņēmēju vizītes Latvijā VAS Latvijas dzelzceļš pēkšņi lēma pārtraukt kravu tranzītu pa Baltkrievijas dzelzceļu, tādējādi bloķējot arī Centrālāzijas un Āzijas valstu kravu pārvadāšanu.
Vairāk uzziniet šeit.
BEZGALĪGS STĀSTS…
ECB procentlikmēm – finiša taisne bez finiša līnijas
Par vakardienas Eiropas centrālās bankas lēmumu savus secinājumus un prognozes izklāsta SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš, arī norādot, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja turpina samazināties.
Rekordstraujais un rekordaugstais procentu likmju paaugstināšanas periods vēl nav galā.
Vairāk uzziniet šeit.
VALSTS “ROKAS NESMĒRĒS”
BNN fokusā | Sprindžuks meklē naudu pašvaldību atskurbtuvēm
Izvaicājot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (NA) par Rīgas domes “drāmu”, BNN uzzināja, ka patlaban viņa prātu daudz vairāk nodarbina pašvaldībām uzliktais atskurbtuvju “pakalpojums”.
Vai tiešām tās ir vajadzīgas visās 43 pašvaldībās Latvijā, vai šajā ziņā vietvaras nevarētu sadarboties, piemēram, uzturot “pakalpojuma” sniegšanu valstspilsētās?
Vairāk uzziniet šeit.
“VILKS VIĻŅĀ!”
Arestovičs: Sliktākajā scenārijā vagneriešu mērķis varētu būt Viļņa un Daugavpils
Sliktākā scenārija īstenošanās gadījumā vagneriešu mērķis varētu būt iebrukums Viļņā un Daugavpilī, maskējoties par bēgļiem, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes pauda bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks, militārais eksperts Oleksijs Arestovičs.
Tādā veidā Krievija noņemtu no sevis atbildību un varētu pozicionēt sevi kā starpnieku sarunās, skaidroja eksperts.
Vairāk uzziniet šeit.
JŪRA AIZ LOGA
BNN PĒTA | Lietuvas kūrorti paļaujas ne vien uz saulainām dienām, bet arī uz kvalitatīvu apkalpošanu
Kamēr Dienvideiropu nomocījis svelmains karstums, Lietuvas jūlijs nelutina atvaļinājuma baudītājus ar sauli, un nav nekāds pārsteigums, ka daudzi vietējie tūristi maina plānus, ieraugot jaunāko laika prognozi Lietuvas piekrastei.
Lietuvas lielākais kūrorts pie Baltijas jūras – Palanga – tiek dēvēta arī par Lietuvas vasaras galvaspilsētu.
Vairāk uzziniet šeit.
DEDZINA VALSTI
Zviedrija norāda, ka kļuvusi par Krievijas dezinformācijas mērķi
Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs paziņojis, ka Zviedrija ir Krievijas aģentu dezinformācijas kampaņas mērķis, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Zviedrija norādījusi, ka neatbalsta Korāna dedzināšanu, bet nevar to arī liegt, jo likums sargā runas un izteiksmes brīvību.
Vairāk uzziniet šeit.
