Šajā piektdienā kalendārs mums vēstīja par Baltu vienības dienu. Tā noteikti ir svēta abu valstu–māsu valodniekiem, etnogrāfiem, kultūras darbiniekiem. Droši vien tiek dāsni piesaukta arī politiķu retorikā, taču konkrētās politikas lēmumos šāds vienības gars atspoguļojas pārāk maz. To atgādina arī ziņa no Viļņas, kurā Lietuvas aizsardzības ministrs netieši pārmeta garām palaistu iespēju trijām valstīm veikt kopēju raķešu iekārtu iepirkumu.
Protams, diez vai Vācijā ražotās raķetes IRIS-T ir mazāk trāpīgas vai nesamērīgi dārgākas par Norvēģijā radītajām NASAMS, taču droši vien mūsu aizsardzības politikas veidotājiem būtu svētīgi atmest lielmanību un vairāk ieklausīties dienvidu kaimiņa padomos. Militārā ziņā Lietuva vienmēr pratusi sevi pieteikt kā Baltijas trijotnes līderi – jau kopš tiem gadiem, kad kopā klaudzinājāmies pie NATO durvīm. Iespējams, toreiz pat tikām aliansē ielaisti trijatā vien uz māsas Lietuvas paveiktā darba rēķina.
Nespēja joprojām koordinēt savus militāros iepirkumus diemžēl liecina, ka trīs Baltijas valstis tā arī nekad neīstenos kādreiz pieteikto mērķi (līdz 2018.gadam) – pašām nodrošināt savas gaisa telpas aizsardzību. Tas būtu iespējams tikai ļoti dziļā visu triju valstu sadarbībā. Nu, bet par šo apņemšanos arī vairs neviens sen neatgādina!
Jaunās valdības solījums atvieglot elektrības rēķinu smagumu, kas steidzami tika apstiprināts Saeimā, bija pilnīgi pašsaprotams. Pēc visas tagadējās koalīcijas veidošanas jezgas un dīvainībām šis bija vienkāršākais veids, kā apliecināt savas rūpes par tautu. Taču ar budžeta dotācijām nevaram lāpīties nepārtraukti.
Taču vai mums ir cerības ātrāk/vispār tikt pie tādas enerģētikas – un ekonomiskās attīstības – politikas, kas ļauj cilvēkiem no saviem saprātīgiem ienākumiem samaksāt saprātīgu cenu par elektrību, tāpat siltumu, gāzi, ūdeni? Valsts darbā nepieredzējušais un tādēļ tik pašpārliecinātais klimata un enerģētikas ministrs tādas cerības neraisa. Tiešām jāsāk pierast, ka esam un būsim atkarīgi no valsts šādi izrādītās “žēlastības”.
Pat tik “tehnisku” procedūru kā Saeimas priekšsēdētāja nomaiņa – atbilstoši tagadējai politiskajai konjuktūrai – valdošais vairākums spēja pārvērst balagānā, cītīgi trijās balsojuma kārtās virzot Gunāru Kūtri (ZZS). Kaut viņš pats bija darījis – rodas tāds iespaids, ka pilnīgi konsekventi – visu iespējamo, lai nekvalificētos augstajam amatam.
Taču bez aizķeres ievēlētā “rezerviste” Daiga Mieriņa tika izvirzīta teju vai sakostiem zobiem. Tas varētu liecināt, ka pašos “zaļzemniekos” perinās nelāgas aizdomas, vai tikai no viņas šajā krēslā nav sagaidāma otra Ingrīda Ūdre [Latimira] vai Solvita Āboliņa…
Narvas pilsētas galvas atcelšana no amata izraisīja plašu rezonansi visā Igaunijā. Jo Kadri Raika bija daudzos, arī daļā pašu narvēniešu, radījusi cerību, ka šī padomju gados “atigauņotā” robežpilsēta spēs drīz vien saaugt kopā ar pārējo valsti. Tagad Narvā pie varas atkal ir politiķi, kuri spekulē uz lielas pilsētnieku daļās padomisko un “krievu pasaules” nostaļģiju. Pie mums arī tāda metode šķiet vēl darbojamies. Varbūt Narvā jau ceļ spa?
Armēņu apdzīvotās Kalnu Karabahas desmitgadēm ilgās neatkarības pēkšņā un galīgā sagrāve izraisīja neizbēgamu politisko krīzi pašas Armēnijas varā. Taču jūtamu sakāvi ir piedzīvojusi arī Krievija, kas armēņu konfliktā ar Azerbaidžānu bija uzņēmusies arbitra un drošības garanta lomu. Izrādās, tagad var ne tikai ignorēt lielvalsti, visai pasaulei atklājot tās bezspēcību, bet pat nogalināt Krievijas miera uzturētājus – un “par to nekas nebūs”.
BNN sniedz apkopojumu par nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Baltu nevienība, Sociālā elektrība, Žoga vietā patronas, Rezervistes veiksme, “Zaļais” ministrs, Gobzems.lt?, Tikmēr Rēzeknē…, Sakāve arī Krievijai un “Kanonen Statt Butter”.
BALTU NEVIENĪBA
Latvijas un Igaunijas raķešu iepirkums neietekmēs Viļņas izvēli
Latvijas un Igaunijas lēmums iegādāties Vācijā ražotas vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas nekādi neietekmēs Lietuvas plānus iegādāties Norvēģijā ražotās sistēmas NASAMS, paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas).
Sarunā ar ziņu aģentūru BNS Anušausks teica, ka gan Lietuva, gan Latvija un Igaunija ierosināja visām trim Baltijas valstīm veikt kopīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkumu.
Vairāk uzziniet šeit.
SOCIĀLĀ ELEKTRĪBA
Nolemj Sadales tīkla fiksēto jaudas maksājumu mājsaimniecībām samazināt par 60% līdz gada beigām
Saeima ceturtdien, 21.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas nosaka AS Sadales tīkls fiksēto jaudas maksājumu mājsaimniecībām samazināt par 60% līdz gada beigām.
Valdība līdz 1.novembrim plāno apkopot risinājumu piedāvājumus, kā samazināt tarifu pieaugumu arī apkures sezonas turpinājumā 2024.gadā.
Vairāk uzziniet šeit.
ŽOGA VIETĀ PATRONAS
Ministrs: Robežsardzei arvien biežāk jāpielieto šaujamieroči nelegālo migrantu apturēšanai
Nelegālo migrantu skaits pār Baltkrievijas-Latvijas robežu strauji pieaug, un robežsardzei arvien biežāk ir jāpielieto šaujamieroči šo likumpārkāpēju aizturēšanai, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Viņš pastāstīja, ka aizvadītajā diennaktī Valsts robežsardze novērsusi vairāk nekā 100 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu.
Vairāk uzziniet šeit.
REZERVISTES VEIKSME
Par Saeimas priekšsēdētāju ievēl Mieriņu, pārkārto tās prezidiju
Trešdien, 20.septembrī, Saeima ar 55 balsīm par un 34 balsīm pret Saeimas priekšsēdētaja amatā ievēlēja “Zaļo un zemnieku savienības” (ZZS) frakcijas deputāti Daigu Mieriņu. Saeimas prezidija tika veiktas arī citas – jaunās valdības ietekmētas – pārbīdes un nomaiņas.
Otrs kandidāts – partijas Stabilitātei! līderis Aleksejs Rosļikovs – saņēma deviņas balsis par un 80 balsis pret.
Vairāk uzziniet šeit.
“ZAĻAIS” MINISTRS
Melnis uzskata, ka Latvijai nav nepieciešams savs sašķidrinātās dabasgāzes terminālis
Latvijai savs sašķidrinātās dabasgāzes terminālis šobrīd nav nepieciešams, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam Rīta panorāma pauda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Viņš norādīja, ka šobrīd nesaskata nepieciešamību pēc šāda termināļa Latvijā, jo pilnībā pietiek ar kaimiņvalstu jaudām.
Vairāk uzziniet šeit.
GOBZEMS.LT?
BNN pēta | Lietuvas prezidenta vēlēšanu kampaņa uzņem apgriezienus
Lai gan jaunās Lietuvas prezidenta vēlēšanas vēl ir tālu – nākamā gada maijā, politiskā kampaņa jau tagad rada viļņošanos un šļakatas. Aģentūra BNN uzrunāja dažādus Lietuvas politiķus un politiskās dzīves vērotājus, lūdzot viņus pastāstīt, kas kampaņā jau piesaista viņu uzmanību.
Līdz šim tikai divi politiķi paziņojuši, ka cīnīsies par prezidenta pili Daukanta laukumā Viļņā.
Vairāk uzziniet šeit.
TIKMĒR RĒZEKNĒ…
Par atteikšanos no padomju laika ielu nosaukumiem no amata gāž Narvas mēri
Narvā, Igaunijas ziemeļaustrumos, neuzticības balsojumā gāzta pilsētas mēre Katri Raika.
Par sociāldemokrātes Raikas atcelšanu no amata pilsētas domes ārkārtas sēdē balsoja 19 deputāti, astoņi bija pret un trīs atturējās.
Vairāk uzziniet šeit.
SAKĀVE ARĪ KRIEVIJAI
VIDEO | Armēņi pieprasa premjerministra Pašinjana atkāpšanos pēc Kalnu Karabahas atdošanas
Trešdienas, 20.septembra, vakarā Erevānā pulcējās tūkstošiem protestētāju, lai protestētu pret Armēnijas valdības šķietamo nespēju atbalstīt Kalnu Karabahas armēņu separātistus. Republikas laukumā sapulcējušies demonstranti pieprasīja premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos, vēsta Reuters.
BNN jau ziņoja, ka Kalnu Karabahas armēņu separātisti trešdien, 20.septembrī, piekrita Krievijas priekšlikumam par pamieru pēc tam, kad Azerbaidžāna sāka militāro operāciju, lai pārņemtu kontroli pār apgabalu.
Vairāk uzziniet šeit.
“KANONEN STATT BUTTER”*
Krievija desmitkārtīgi palielina militāro iekārtu ražošanu
Krievijas lielākais ieroču ražotājs otrdien, 19.septembrī, paziņojis par dažādu militāro iekārtu, tostarp raķešu, bezpilota lidaparātu, kaujas transportlīdzekļu un artilērijas, ražošanas apjoma palielināšanu, kā mērķis ir apgādāt Ukrainas konfliktā iesaistīto Krievijas armiju, vēsta Reuters.
Rostek, kam Rietumi piemēro sankcijas, vada Sergejs Čemezovs, tuvs Putina sabiedrotais.
* “Lielgabalus sviesta vietā!” (vācu valodā) – no nacistu propagandas ministra Jozefa Gebelsa izteikuma atvasināts “lozungs” Trešā reiha militarizācijas politikas raksturošanai.
Vairāk uzziniet šeit.
