Latvijas sabiedrība arvien skaudrāk atklāj, ka paši patlaban esam nokļuvuši Igaunijas valdības vadītājas Kajas Kallasas “ādā”. Mūsu valsts un tauta nelokāmi atbalsta Ukrainu gan politiski, gan ar ziedojumiem un atbalstu kara bēgļiem. Mēs dziļi nīstam Krieviju un vēlamies tās sakāvi – taču vienlaikus turpinās tirdzniecība ar agresorvalsti un Rietumu preču reeksports.

Kallasu, kas aicināja arvien vairāk izolēt Krieviju, kamēr viņas vīrs pelnīja no igauņu biznesa šajā valstī, viņas kritiķi – un tie nav tikai politiskie konkurenti!  – sauc par divkosi. Tagad mēs paši, gribot vai negribot, varētu būt pelnījuši šādus pārmetumus.

Principialitātes cena reizēm var būt vai šķist pārāk augsta. Valdības lēmums par Latvijas – kopā ar Lietuvu un Igauniju – pilnīgu atslēgšanos no Krievijas vienotās elektroapgādes sistēmas  draud sāpīgi atspoguļoties mūsu elektrības rēķinos. Politiska izvēle konsekventi “apcirst” eksportu uz Krieviju nozīmētu – kā bezkaislīgi prognozē ekonomisti – zaudētas darba vietas un noplicinātu valsts budžetu, tam paliekot bez nodokļu ieņēmumiem un palielinoties sociālajām izmaksām.

Cik daudz no savas necilās labklājības, kas patlaban tikai raujas ārā no inflācijas akača, esam patiesi gatavi ziedot, lai Ukraina – un mēs – uzvarētu? Šis jautājums kļūst arvien uzstājīgāks, prasot mūs neizlocīties no atbildes.

Topošā valdības vairākuma veidošanas procesā par galveno zaudētāju kļūst Saeimas vēlēšanu pārliecinošā uzvarētāja Jaunā Vienotība. Respekts, ko pret šo politisko spēku un tās Ministru prezidentu, izjuta citas partijas, izgaisa, tām redzot, kā vienotībnieki vairs nespēj izkļūt no «lamatām–52». Viņu lēmumus pilnībā nosaka kāda pavisam cita, ārēja griba. To neatzīstot, JV izplūst vīzdegunīgos pārmetumos bijušajiem koalīcijas partneriem.

Šogad tradicionāli tik gaišajai un mīļajai Zinību dienai – gan pie mums, gan kaimiņos, Lietuvā – ir pārklājusies pāri politiski ielaisto problēmu smagā ēna. Droši vien arī Viļņas politiķiem patīk daudz runāt par gaišo nākotni, ko cels prasmīgu pedagogu izglītotā jaunatne – lai pēc tam budžeta sadalē uz šīs nākotnes rēķina ierasti ekonomētu. 

Šķiet, ka pēkšņās pedagogu slimošanas ir tikai pirmie “ziediņi” tā dēvēto mazākumtautību skolu pārejā uz mācībām tikai valsts valodā. Šī ir – līdz pērnā gada 24.februārim – ilgi vilkta un cītīgi vilcināta izšķiršanās, radot daudzos pārliecību, ka viss paliks pa vecam. Šoruden agresīvās krievvalodības sargātāju “odziņas” diemžēl var papildinās spriedzi, ko radīs prasība latviešu valodu nezinātgribošiem Krievijas pilsoņiem pamest valsti.

Rīgas domes jaunais vairākums, vēl īsti neiesildījies, jau pieļāvis smagu politisko kļūdu – atvieglojot sev dzīvi, tas centies noteikt demonstratīvi augstu cilvēku dalības limitu publiskās apspriešanas ierosināšanai. Pārāk uzskatāms apliecinājums tam, cik rātsnama kabinetos un gaiteņos šķiet vērtīgi ieklausīties dažādo rīdzinieku dažādos viedokļos.

Iespējams, par galvenajiem vainīgiem tiks atzīti Vilnis Ķirsis un Jaunās Vienotības domnieki, viņiem pārmetot iešanu “Rudās Solvitas [Āboltiņas]” pēdās. Tieši viņas vadītā partija Vienotība panāca, ka tiek noteikts ļoti augsts atbalsta parakstu skaits – 150 tūkstoši – tautas nobalsošanas ierosināšanai, turklāt tie jāsavāc pašiem šādas vēlmes pieteicējiem. Tādejādi kopš 2015.gada nacionālā mēroga referendumi, opozīcijas partijām par lielām bēdām un dusmām, tika praktiski izslēgti no politisko cīņu arsenāla. 

BNN sniedz apkopojumu par nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Puzes “zelta mandāti”, Apdzenam inflāciju, Hibrīdtabletes, Dārgs cirtiens, Ielaistā kaite, Sprāgst jau kaimiņos, “Rudā” atbalss, Nervi netur un Skārienjūtīga izvēle. 

PUZES “ZELTA MANDĀTI”

JV paziņo par jaunās koalīcijas sastāvu

Jaunā vienotība (JV) piektdien, 1.septembrī, paziņoja, ka panākt vienošanās par darba uzsākšanu jaunajā koalīcijā kopā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Progresīvajiem, informē JV pārstāve Anna Ūdre.

Pēc Siliņas teiktā, darbs pie topošās valdības deklarācijas tiks uzsākts jau pirmdien.

Vairāk uzziniet šeit.

APDZENAM INFLĀCIJU

Latvijā atsācies reālo algu kāpums, skaidro ekonomikas eksperti

Centrālās statistiskas pārvaldes dati liecina: pēc piecus ceturkšņus ilguša krituma reālās – inflācijas ietekmētās, nevis tikai “ciparos” izteiktās – algas šā gada otrajā ceturksnī beidzot pieauga. Izmērītais kāpums gan ir pavisam simbolisks – 0,1%, taču ekonomisti uzsver: tā dinamika krasi uzlabojas.

Ja aprīlī reālās algas gada griezumā vēl samazinājās par 4,7%, tad jūnijā tās jau pieauga par 3,9%. 

HIBRĪDTABLETES

LTV: Neskatoties uz sankcijām, Latvijas eksports uz Krieviju ir stabils

Par spīti sankcijām un citiem riskiem biznesā ar Krieviju, Latvijas eksports uz to ir stabils, Latvijas uzņēmumi gada pirmajā pusē uz Krieviju veduši preces 560 miljonu eiro apmērā, kas ir pat nedaudz vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusē, svētdienas vakarā vēsta LTV raidījums de facto.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētais eksportētāju saraksts liecina, ka iespēju nopelnīt Krievijas un Baltkrievijas tirgū pēc kara sākuma turpina izmantot plašs nozaru klāsts. Ir arī uzņēmumi, kas sadarbību sākuši jau pēc kara sākuma.

Vairāk uzziniet šeit.

DĀRGS CIRTIENS

Enerģētiķis brīdina: elektrotīkls no Krievijas jāatslēdz, bet celsies elektrības cena

Baltijas valstu lēmums par desinhronizāciju no Krievijas kontrolētā “BRELL loka” ir ļoti pareizs solis, tomēr patlaban pārāk maz uzmanības tiek pievērsts, kā tas ietekmēs arī elektroenerģijas cenas Latvijā un Baltijā, plašākā intervijā sacīja enerģētikas uzņēmumu grupas AJ Power vadītājs Roberts Samtiņš.

Patlaban Baltijas valstis, kā jau ticis ziņots, ir apņēmušās 2025.gada sākumā atslēgties no BRELL loka, kas savieno to elektrosistēmas ar Krieviju un Baltkrieviju. 

Vairāk uzziniet šeit.

IELAISTĀ KAITE

Rēzeknes vidusskolā pedagogi “piesedzas” ar slimības lapām, lai izvairītos no valsts valodas prasmes pārbaudes

Pēc Valsts valodas centra (VVC) veiktajām valsts valodas zināšanu pārbaudēm Rēzeknes 2. vidusskolā pieci darbinieki atvēruši slimības lapas, savukārt trīs uzrakstījuši atlūgumu, vēsta LSM.

LSM norāda, ka pavasarī gan aizgājušajiem, gan arī tiem pedagogiem, kuri pašlaik atrodas uz slimības lapas, tika konstatētas valodas prasmes problēmas.

Vairāk uzziniet šeit.

SPRĀGST JAU KAIMIŅOS

Mūrniece: Apgalvojums, ka Latvija ir atbildīga par uzbrukumu Pleskavai ir absurds

Apgalvojums par Latvijas saistību ar šīs nakts [no otrdienas 29.augusta uz trešdienu 30.augustu] notikumiem Pleskavā ir absurds izdomājums, lai visdrīzāk novērstu Krievijas iedzīvotāju uzmanību gan no Krievijas armijas zaudējumiem frontē, pauž aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Mūrniece norāda, ka NATO dalībvalstu kā “ārējā ienaidnieka” vainošana dažādās situācijās, kad Krievija piedzīvo neveiksmes frontē Ukrainā, nav pārsteigums. 

Vairāk uzziniet šeit.

“RUDĀ” ATBALSS

Delna: RD lēmums noteikt minimālo slieksni publiskās apspriešanas ierosināšanai ierobežos iedzīvotāju līdzdalības iespējas

 

Rīgas dome (RD) pieņēmusi lēmumu būtiski ierobežot iedzīvotāju līdzdalības spējas, nosakot minimālo slieksni publiskās apspriešanas ierosināšanai – 20 000 paraksti. Šādi grozījumi pašvaldības nolikumā, varētu nepamatoti ierobežot iedzīvotāju līdzdalības spējas, norāda biedrība Sabiedrība par atklātību Delna.

RD mājaslapā ir publicējusi Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikuma projektu, kur cita starpā plāno noteikt, cik iedzīvotāju paraksti ir nepieciešami, lai ierosinātu publisko apspriešanu.

Vairāk uzziniet šeit.

NERVI NETUR

BNN pēta | Lietuvas skolotāji atkal gatavojas streikam – neraugoties uz valdības solījumiem, progress ir neliels

Rasa, 40 gadus vecā lietuviešu un vācu valodas skolotāja Klaipēdā, ir gatava jaunajam mācību gadam. Viņa ir pārliecināta, ka, lai arī visi cenšas apgūt nokavēto, tieši skolotāju streiks septembrī kolēģiem būs “karstākais” temats.

“Atklāti sakot, man tas jau ir apnicis. Patiesībā visu šo gadu laikā nekas nav mainījies vai mainījies ļoti maz.”

Vairāk uzziniet šeit.

SKĀRIENJŪTĪGA IZVĒLE

Igaunijas valdība plāno ļaut EP vēlēšanās balsot ar viedierīcēm

Patlaban mūsu ziemeļu kaimiņvalsts balsstiesīgie iedzīvotāji, kas izmanto e-vēlēšanu iespēju, savu politisko izvēli var izdarīt tikai ar pilnvērtīga datora palīdzību. Taču tiek solīts jau Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ieviest tā dēvēto “m-balsošanu”, izmantojot mobilās viedierīces un Smart-ID identifikāciju.

Lai varētu elektroniski nobalsot, izmantojot viedtālruni vai planšetdatoru, Igaunijas vēlētājiem būs jāpaļaujas uz viņu valsts nekontrolēto starptautisko korporāciju Google un Apple aplikāciju veikaliem. 

Vairāk uzziniet šeit.