BNN nedēļas apkopojums: Latvju zeme vaļā nestāv. Uzdevums būt “viduvējiem”. Rīga Ķirsī. Hibrīdcigaretes

“Tā nogurt var tikai no svētkiem,” reiz dziedāja un joprojām dzied Prāta vētra. Tagad mēs pārliecināmies, ka var nogurt arī no kara šausmām. Pat spējam tajā atzīties. Tādēļ vairs īpaši nebrīnāmies, kāpēc pat Ziemeļatlantijas alianses gaiteņos uzradās viedoklis, ka dalība NATO liktu Ukrainai samierināties ar okupēto teritoriju atstāšanu agresoram. Kaut šīs valsts atbilde bija paredzama. 

Tāpat nebrīnāmies, kāpēc bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozi, citējot viņa priekšteci, “neizmantoja brīnišķīgo iespēju paklusēt” par to, cik Krievija esot, viņaprāt, vajadzīga Eiropai. Vienlaikus jūtam, ka it kā tālais karš Ukrainā kļūst mums arvien tuvāks – turklāt tiešā, nebūt ne pārnestā nozīmē.

Latvijas robežsardze ir mobilizējusi teju visus savus cilvēkus, lai stiprinātu drošību pie valsts robežas ar Baltkrieviju. Tā ir lūgusi palīgā armiju un policiju. Jo uzbrukt var ne tikai ar tankiem, droniem un vāgneriešiem – Lukašenko režīms prot “miermīlīgi karot”, organizējot un sūtot iekļūšanai ES dalībvalstīs “patvēruma meklētāju” plūsmu.

Ak, bet valsts robeža ir tik mentāli tālu no Vecrīgas un Brīvības bulvāra “varas centros” uzkarsušiem prātiem! Tie taču tagad ir pilnībā pārņemti ar valdības veidošanu. Vien Raivis Dzintars (NA), lai citiem rēķināšana un shēmošana būtu vienkāršāka, ir cieti pateicis, ka valdībā, kurā ir Progresīvie, viņa partija neies. Savukārt “starp rindām”: ar ZZS un Lembergu – nekādu problēmu! Nacionāļi apzinās, ka laiks varētu strādāt viņu labā, jo kreisie “liberasti” – īpaši pēc viņu Rīgas domē izrādītā kareivīguma – patiesībā nav pieņemami arī ZZS. Iespējams, pat Vienotībai, kuras “progresēšanu” saskata Dzintars.

Vienotībnieki, operatīvi izvirzījuši par premjerkandidāti labklājības ministri Eviku Siliņu, kā pašsaprotamu izrāda savu vēlmi nepamest valdības galda goda vietu. Nesatricināma šķiet partijas pārliecība, ka valsts galva garantēti neatteiks agrākai Zatlera partijas cīņu biedrei. (Pa kaktiem arī stāsta, ka bijušie “reformisti” Vienotībā kļuvuši par dominējošo frakciju.)

Taču Valsts prezidents atkal – vismaz publiski – uzrāda, ka viņam nav ne mīluļu, ne ievēlēšanas parādu. Tiem, kuri vēlas veidot jauno koalīciju, ir izvirzīts ļoti ambiciozs, bet skaidri saprotams – un, partijām nelāgākais, arī viegli izrēķināms! – uzdevums: Latvijai septiņos gados jāsasniedz ES labklājības vidusmērs. Tikai mēle niez pavaicāt: vai tiešām šim uzdevumam ļoti palīdzēs – jā, šobrīd lekni pelnošo! – kredītiestāžu tiranizēšana?

Rīgai nu ir jauns pilsētgalva. Ir jauns valdošais vairākums – diezgan izplūdis, taču sacementēts ar karstu vēlmi nostrādāt vēl atlikušos gandrīz divus gadus. Vilnis Ķirsis sola rīdziniekiem stabilitāti un paredzamību – taču vai sanāks? Gan Progresīvie, gan Saskaņa savukārt par visu varīti vēlas ārkārtas vēlēšanas, cerot tajās uzvarēt. Citējot Mirdzu Zīveri: “Saka Dieva eņģelīši, nebūs miera šai zemē…” – vismaz ne Rātsnamā. 

Mūsu Lietuvas kolēģa rakstā tiek atgādināts arī Latvijā aktuālais, bet kaunīgi piemirstais – daudziem pierobežas iedzīvotājiem (un ne tikai viņiem) Baltrievijas tēlu pilnībā veido lētas cigaretes un degviela. Nevis režīma patvaļa, cietumos ieslodzīti miermīlīgi opozicionāri vai vāgneriešu plātība par došanos “ekskursijās”. Mēs par viņiem varam raudāt, varam smiet – taču ar to ir jārēķinās. 

BNN sniedz apkopojumu par nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Kļūst karstāks, Ielūdz visus, “Pagaidīsim – sagaidīsim”, Obligātā Hūte, Ne–hipsteris, Liegtā “paradīze”, Ieslēdz atpakaļgaitu un Kaviārs aptrūcies?.

 

KĻŪST KARSTĀKS

Valsts robežsardze mobilizē darbiniekus

 
Latvijas–Baltkrievijas robeža, hibrīdapdraudējums, robežpārkāpēji,
Latvijas – Baltkrievijas robeža. Foto: Valsts kanceleja / Flickr

Valsts robežsardze ziņo, ka no otrdienas, 15.augusta, tā mobilizē papildus dienestā esošos robežsargus valsts robežas apsardzībai. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts policijai ir ticis pieprasīts un jau tiek organizēts šo dienestu papildu atbalsts. 

Tādēļ patlaban Valsts robežsardzes amatpersonām tiek pārtraukts piešķirt ikgadējos atvaļinājumus, savukārt darbinieki, kas šobrīd atrodas atvaļinājumā, tiek atsaukti no tā.

Vairāk uzziniet šeit.

 

IELŪDZ VISUS

Valsts prezidents nosaka valdības veidošanas principus

Svarīgi, Valsts prezidents, koalīcijas veidošana,
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 17.augustā Rīgas pilī pieņem Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) atkāpšanās rakstu. Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja / Flickr

Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris ir izplatījis valsts galvas paziņojumu, kurā Edgars Rinkēvičs norāda uz konkrētiem darbiem, kas jāveic topošajai valdībai, un kārtību, kādā uz Rīgas pili konsultācijām tiks aicinātas visas Saeimā pārstāvētās partijas.

“Šodien, 2023. gada 17.augustā, esmu saņēmis Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa valdības demisijas rakstu. Valdība turpinās darbu līdz jaunas izveidei.

Vairāk uzziniet šeit.

 

“PAGAIDĪSIM – SAGAIDĪSIM”

NA nav jāstiprina iespējamā JV, ZZS un Progresīvo valdība, saka Dzintars

koalīcijas veidošana, JV, ZZS, Progresīvie, Nacionālā apvienība, demogrāfija, Latviska Latvija, prokremliski politiķi, Raivis Dzintars,
Foto: Ieva Ābele, Saeima / Flickr

Nacionālajai apvienībai (NA) nav jāstiprina iespējamā Jaunās Vienotības (JV), “Zaļo un zemnieku savienības” (ZZS) un Progresīvo valdība, ir paziņojis NA līderis Raivis Dzintars.

Viņaprāt, šīs trīs partijas plānojot īstenot NA atbalstītājiem nepieņemamu politiku. 

Vairāk uzziniet šeit.

 

OBLIGĀTĀ HŪTE

Viedoklis | Vienam OFAC sankcijām pakļautajam atņems pilsonību, bet otru ņems valdībā?

Aivars Lembergs, Ventspils, Ventspils brīvosta, Pjotrs Avens, OFAC, sankcijas, Svarīgi
“Zaļo un zemnieku savienîbas” (ZZS) Ministru prezidenta amata kandidāts Aivars Lembergs piedalās tās 2022.gada 18.jūlija preses konferencē. Foto: Zane Bitere / LETA

“Ko sēsi, to pļausi” vēsta mūsu tautas sakāmvārds. Tā nu mēs vācam iepriekš sētās sēklas augļus. Vai tie ir saldi, sulīgi un garšīgi? Diemžēl vairumā NĒ. Pat acij tīkamajos ir jūtama rūgtuma garša.

Mēs uzdodam jautājumu: kādēļ tā ir sanācis? Kāpēc nespējam noturēt savus cilvēkus, kāpēc mūsu ekonomika atpaliek, kāpēc slēdzam skolas, slimnīcas, kāpēc mūsu Latvija izmirst? Tā turpinot, to nebūs kam aizstāvēt.

Vairāk uzziniet šeit.

 

NE–HIPSTERIS

Ievēlot Ķirsi, darbu uzsāk jauns RD vairākums

Rīgas dome, Rīgas mērs, Svarīgi, Vilnis Ķirsis,
Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV). Foto: Evija Trifanova / LETA

Rīgas domē (RD) izveidotā 33 deputātu koalīcija – kurā apvienojušies seši, pēc pašu paustā, “valstiski domājošie politiskie spēki” – ceturtdienas, 17.augusta, vakarā par tās priekšsēdētāju, kā jau tika prognozēts iepriekš, ievēlēja deputātu Vilni Ķirsi (JV), tā sarūpējot viņam dāsnu dāvanu drīzajā dzimšanas dienā.

Pret viņu balsoja 17 no pavisam vēlēšanās dalību ņēmušā 51 domnieka, viens biļetens tika atzīts par nederīgu. 

Vairāk uzziniet šeit.

 

LIEGTĀ “PARADĪZE”

BNN pēta | Lietuva slēdz divus robežkontroles punktus, izraisot dažu pierobežas iedzīvotāju dusmas

Lietuvas–Baltkrievijas robeža,
Foto: Unsplash

Ceturtdiena, 17.augusts, bija pēdējā diena, kad bija iespējams šķērsot robežu ar Baltkrieviju caur Lietuvas Šumskas un Tverečius robežkontroles punktiem – no 18.augusta tie uz laiku tiks slēgti.

Lietuvas liberāli konservatīvā valdība apgalvo, ka šis pasākums bija nepieciešams, lai reaģētu uz jaunajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem un draudiem, kas izriet no Krievijas kaujās rūdīto Vagner algotņu izvietošanas Baltkrievijā.

Vairāk uzziniet šeit.

 

IESLĒDZ ATPAKAĻGAITU

Gatavojas liegt Krievijas pilsoņiem ievēlēt Igaunijas pašvaldības

 
agresorvalsts, Baltkrievijas pilsoņi, Igaunija, Krievijas pilsoņi, liegums piedalīties pašvaldību vēlēšanās, Svarīgi, Tieslietu ministrija
Igaunijas tieslietu ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet). Foto: Stenbocki maja / Flickr

Igaunijas Republikas Tieslietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, kas liegtu šīs valsts pašvaldību vēlēšanās piedalīties tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar Krievijas Federācijas (KF) pasēm, ziņo sabiedriskais medijs ERR. Vienlaiku ministrijā pieļauj, ka šāds ierobežojums var neatbilst valsts konstitūcijai.

Likumprojekts jau ir nonācis Igaunijas masu mediju rīcībā, kaut tieslietu ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet, Reformu partija) vēl tikai gatavojās ar to iepazīstināt valdības koalīcijas partnerus. 

Vairāk uzziniet šeit.

 

KAVIĀRS APTRŪCIES?

Sarkozī nosoda Eiropas politiku Ukrainā, uzsverot, ka Eiropai “vajag” Krieviju

Francija, prezidents, Nikolā Sarkozī, Krievijas agresija,
Bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Foto: AFP/Scanpix

Bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarközy) uzskata, ka “diplomātija, diskusijas un sarunas” ir “vienīgais veids”, kā atrisināt Krievijas karu Ukrainā, vēsta Politico, atsaucoties uz interviju, kas trešdien, 16.augustā, publicēta Francijas laikrakstā Le Figaro.

Intervijā bijušais Francijas prezidents apgalvojis, ka Eiropai ir, “jāprecizē sava stratēģija” un jāmeklē kompromiss ar Krieviju, nevis jāīsteno “dīvainā ideja” finansēt karu, to neuzsākot.

Vairāk uzziniet šeit.

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas