Ultimāta valoda nostrādāja, ļaujot Krišjānim Kariņam beidzot atrast pilnīgi sadomātu, bet, pašaprāt, rokas atraisošu ieganstu apvainoties uz tagadējiem “nepateicīgajiem” koalīcijas partneriem un krist ZZS saimnieka skavās. Tieši tāds varbūt arī bija viņa piedāvātās ministru “rokādes” patiesais mērķis.
Diez vai Apvienotais saraksts no tiesas būtu gatavs “mīļā miera labā” iemainīt Māra Sprindžuka vadīto vides un pašvaldību superminstriju pret diezgan marginālo Ekonomikas “kantori”. Šķiet, tāpēc jau arī tika izvirzīta šāda prasība – lai tā netiktu pieņemta.
Rīgas pils bargi paustais – ka mums visiem būs uzskatīt Kariņa tagadējo rosību vien par konsultācijām, nevis pilnvērtīgām valdības veidošanas sarunām – ir delikāts “mājiens ar mietu” premjeram: pārgudrajos politiskajos eksperimentos ar “koalīcijas paplašināšanu” viņš varētu pēkšņi kļūt arī par ekspremjeru. Edgaram Rinkēvičam tas būtu efektīvs veids, kā demonstratīvi apcirst viņa “nabassaiti” ar Vienotību un tās saistībām pret ZZS.
Toties Rīgas domē – līdzšinējās koalīcijas partneriem beidzot atsakoties no cerībām sarunās ar spītīgajiem Progresīvajiem saglabāt ierasto vairākumu – patiesi ir vērojama dinamika. Protams, jaunais vairākums, kas par pilsētas galvu varētu izraudzīt Vilni Ķirsi, solās būt sarežģīts un pat trausls. Taču tā veidotāji var cerēt, ka pietiekami drošs topošās koalīcijas “cements” būs kopējā domnieku nevēlēšanās nodzīvoties līdz ārkārtas vēlēšanām un tajās, nespējot uzrādīt padarīto, pazemojoši zaudēt.
Vētra – kaut mūs brīdināja laika prognozes un ārzemju ziņas – visus pārsteidza nesagatavotus. Gan cilvēkus, gan arī dzīvniekus. Pat ja mums varbūt stārķis nav tik “totēmisks” kā poļiem vai baltkrieviem, droši vien daudzi saskata pavisam nelāgu zīmi lielajā krusas nonāvēto un sakropļoto putnu skaitā. Vismaz šoreiz valdība, kaut jau iekšēji sadrupusi, pietiekami ātri nodrošināja pašsaprotamo – valsts atbalstu postā cietušajiem.
Par galveno oponentu valsts varas iecerētajai izglītības politikai pēdējās nedēļās kļuvušas pašvaldības, “pārņemot stafeti” no pedagogu arodbiedrības – jo tās prasības, šķiet, tiks apmierinātas. Ministrijas piedāvātie skolu optimizācijas rēķini izskatās kā bēdīgi slavenā “Prokrusta gulta”, jo neder ne mazapdzīvotiem novadiem pierobežā, ne “pārapdzīvotajai” Lielrīgai. Turklāt pašvaldību politiskā ietekme uz valdību ir stiprāka nekā skolotājiem.
Lietuvai ar Baltkrieviju ir 679 kilometrus gara robeža – četrkārt garāka nekā Latvijai (173 kilometri). Taču šķiet, ka problēmas ar “Baķkas” Lukašenko režīmu tai ir vismaz desmitkārt smagākas – vai desmitkārt asāk izjustas. Iespējams, arī tādēļ, ka dažādas saites ar Baltkrieviju mūsu dienvidu kaimiņiem ir un bija plašākas, ciešākas un pat dziļi vēsturiskas. Par divu tautu seno kopābūšanu vienā lielkņazistē vienmēr atgādina kopējais (tagad Baltkrievijā noliegtais) ģērbonis Vytis/Пагоня.
BNN sniedz apkopojumu par nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Ultimātists, Vajag sarunāties!, Ķildojas, bet netūļojas, Skolēnu “par daudz”, Nesociālā cena, Spa nebūs, Rubļi arī ira nauda, Kāda vairs “Balt-“… un Liesma, kas jādzesē.
ULTIMĀTISTS
Partneri: Kariņš noraidījis NA un AS piedāvāto risinājumu tālākajam koalīcijas darbam
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piektdien, 11.augustā, noraidījis Nacionālās apvienības (NA) un Apvienotā saraksta (AS) piedāvāto risinājumu tālākajam koalīcijas darbam, pēc tikšanās ar Kariņu pavēstīja NA politiķis Jānis Dombrava un AS politiķis, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
Kariņš arī uzsvēra, ka šāda attieksme no AS un NA neatstāj viņam citas iespējas kā “sākt darbu pie jaunas koalīcijas izveides”.
Vairāk uzziniet šeit.
VAJAG SARUNĀTIES!
BNN vaicā | Olafs Pulks joprojām neizprot Mārtiņa Staķa atkāpšanās cēloņus
Rīgas domes Jaunās Vienotības (JV) frakcijas vadītājs Olafs Pulks ir viens no diviem Rātsnama politiķiem, kura deputāta mandāts ir “sasniedzis pilngadību”, turklāt bez pārrāvumiem.
Jau tāpēc vien domnieks, kurš opozīcijā izdzīvoja/izcieta Nila Ušakova valdīšanu pār Rīgu (2009–2019) no tās sākotnējā triumfa līdz pilnīgam politiskajam bankrotam, Rātsnama šābrīža problēmās nesaredz neko pārmērīgi dramatisku, kur nu vēl neatrisināmu.
Vairāk uzziniet šeit.
ĶILDOJAS, BET NETŪĻOJAS
Valdība finansiāli atbalstīs iedzīvotājus vētras seku likvidācijā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ziņo, ka ceturtdien, 10.augustā, Ministru kabinets ārkārtas sēdē vienojās par šādam atbalstam – vētras seku likvidācijai dzīvojamām mājām – nepieciešamo naudu un tās sadali.
Atbalstu varēs piešķirt jumtu un logu atjaunošanas darbiem – gan individuālās dzīvojamās mājās, gan daudzdzīvokļu mājās.
Vairāk uzziniet šeit.
SKOLĒNU “PAR DAUDZ”
Pašvaldības: IZM nepiedāvā risināt Rīgas un Pierīgas skolu kapacitātes problēmas
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atjaunotajā informatīvajā ziņojuma projektā neesot sniegts redzējums, kā risināt Rīgas un Pierīgas skolu kapacitātes problēmas, kā arī kā sasniegt augstvērtīgas izglītības nodrošināšanu valstī, uzskata, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība Rīgas metropole.
Skolas var pieņemt lēmumu atvērt jaunas klases, bet tad tās saskārsies ar būtiskām problēmām telpu un cilvēkresursu nodrošināšanā.
Vairāk uzziniet šeit.
NESOCIĀLĀ CENA
SPRK atzīst jaunos elektrotarifus par pamatotiem: valstij jāatbalsta iedzīvotājus
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) – atbildot sabiedrības bažām par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, kuru pamatotību un samērību apšauba arī Valsts prezidents – savā paziņojumā apliecina, ka tarifi “izvērtēti ar augstu rūpību, uz tiem attiecinot tikai pamatotās izmaksas”.
Komisija uzsver, ka vērtēšanas gaitā izmaksas abiem operatoriem samazinātas kopumā par 176,1 miljonu eiro no to sākotnēji iesniegtajiem tarifu projektiem.
Vairāk uzziniet šeit.
SPA NEBŪS
Ašeradens un Sprindžuks vēlas ārkārtas revīzijas Rēzeknē, Bartaševičs pūlās “aizstāvēt savu”
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens pirmdien, 7. augustā, aicinājā Valsts kontroli (VK) “izskatīt iespēju tuvākajā laikā veikt ārkārtas revīziju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā”.
Kā jau ir ziņots, pirmdien arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) parakstīja rīkojumu, kas liek viņa vadītajai iestādei veikt ārkārtas finanšu revīziju šīs valstspilsētas pašvaldībā.
Vairāk uzziniet šeit.
RUBĻI ARĪ IRA NAUDA
LTV: Grindeks pelna Krievijā, tās armijā ir pieprasīts mildronāts
Latvijas sabiedrisko mediju ziņu portāls lsm.lv – turpinot Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma ziņoto, ka vairāki simti mūsu valsts uzņēmumu turpina eksportēt uz Krieviju savu produkciju – vēsta par farmācijas uzņēmuma AS Grindeks pērn palielināto klātbūtni tās tirgū.
Šajā gadījumā, tāpat kā citu Latvijas uzņēmumu kontaktos ar Krieviju, ne par kādu likumu vai ES sankciju pārkāpumu runas nav – tikai par vēlmi nezaudēt tirgu, uzsver lsm.lv.
Vairāk uzziniet šeit.
KĀDA VAIRS “BALT-“…
BNN pēta | Lietuvas valdība bauda brīvdienas, bet situācija pie Baltkrievijas robežas neļauj atslābt
Krievijas kaujās rūdītie algotņi Vāgnera grupa ir rokas stiepiena attālumā, un Baltkrievija militārās mācībās grabina ieročus pie Lietuvas robežas.
Darbavietās palikušie ministri izvērtē dažādas iespējas un scenārijus, kas ļautu cīnīties ar kašķīgo kaimiņu turpat aiz robežas.
Vairāk uzziniet šeit.
LIESMA, KAS JĀDZESĒ
Igaunijas glābēji mācās dzēst aizdegušos elektroauto
Šogad Igaunijas Glābšanas dienests ir dzēsis liesmas 176 transportlīdzekļos, un divi no tiem bija elektroauto, turklāt glābējiem pašiem jāpieņem lēmums par pareizo dzēšanas veidu, jo ražotāju ieteikumi atšķiras, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Atsevišķas uzlādes stacijas, kas atrodas autostāvvietās, ir aprīkotas ar īpašām ugunsdzēsības segām, tomēr to izmantošanai nepieciešamas vismaz divas personas.
Vairāk uzziniet šeit.
